Pāvila Vēstule Efeziešiem 5
1 Tad nu Dievam dzenaties pakaļ kā mīļi bērni.
Vorder derfor Guds Efterlignere som elskede Børn,
2 Un staigājiet iekš mīlestības, kā arī Kristus mūs ir mīlējis un Pats par mums nodevies par dāvanu un upuri Dievam par saldu smaržu.
og vandrer i Kærlighed, ligesom ogsaa Kristus elskede os og gav sig selv hen for os som en Gave og et Slagtoffer, Gud til en velbehagelig Lugt.
3 Bet maucība un visa nešķīstība vai mantas kārība lai jūsu starpā netop ne minēta, kā tiem svētiem pieklājās;
Men Utugt og al Urenhed eller Havesyge bør end ikke nævnes iblandt eder, som det sømmer sig for hellige,
4 Arī bezkaunīga būšana un ģeķīga tērzēšana vai smiekli, kas neklājās, bet jo vairāk pateicība.
ej heller ublu Væsen eller daarlig Snak eller letfærdig Skemt, hvilket er utilbørligt, men hellere Taksigelse.
5 Jo to jūs zināt, ka neviens maucinieks nedz nešķīsts, nedz negausis, kas ir elkadieva kalps, nedabū mantību Kristus un Dieva valstībā.
Thi dette vide og erkende I, at ingen utugtig eller uren eller havesyg, hvilket er en Afgudsdyrker, har Arv i Kristi og Guds Rige.
6 Lai neviens jūs nepieviļ ar tukšiem vārdiem, jo caur to Dieva dusmība nāk pār tiem neticības bērniem.
Ingen bedrage eder med tomme Ord; thi for disse Ting kommer Guds Vrede over Genstridighedens Børn.
7 Tāpēc neesiet viņu biedri.
Derfor, bliver ikke meddelagtige med dem!
8 Jo jūs citkārt bijāt tumsība, bet tagad jūs esat gaisma iekš Tā Kunga. Staigājiet kā gaismas bērni,
Thi I vare forhen Mørke, men nu ere I Lys i Herren; vandrer som Lysets Børn,
9 (Jo gaismas auglis ir visāda labprātība un taisnība un patiesība),
(Lysets Frugt viser sig jo i al Godhed og Retfærdighed og Sandhed, )
10 Un pārbaudiet, kas Tam Kungam labi patīk,
saa I prøve, hvad der er velbehageligt for Herren.
11 Un neņemiet daļas pie tiem neauglīgiem tumsības darbiem, bet jo vairāk tos arī norājiet.
Og haver ikke Samfund med Mørkets ufrugtbare Gerninger. Men revser dem hellere;
12 Jo ko tie slepeni dara, to izsacīt jau ir kauns.
thi hvad der lønligt bedrives af dem, er skammeligt endog at sige;
13 Bet visas lietas, kad tās no gaismas top norātas nāk gaismā: jo kas nāk gaismā, ir gaisma.
men alt dette bliver aabenbaret, naar det revses af Lyset. Thi alt det, som bliver aabenbaret, er Lys.
14 Tāpēc Viņš saka: “Uzmosties tu, kas guli, un celies augšā no miroņiem, tad Kristus tevi apgaismos.”
Derfor hedder det: „Vaagn op, du, som sover, og staa op fra de døde, og Kristus skal lyse for dig!”
15 Tad nu pielūkojiet, ka jūs apdomīgi staigājiet, nekā neprātnieki, bet kā prāta ļaudis.
Ser derfor nøje til, hvorledes I vandre, ikke som uvise, men som vise,
16 Ņemiet vērā to laiku, jo tās dienas ir ļaunas.
saa I købe den belejlige Tid, efterdi Dagene ere onde.
17 Tādēļ neesat neprātīgi, bet saprotiet, kas ir Tā Kunga prāts.
Derfor bliver ikke uforstandige, men skønner, hvad Herrens Villie er.
18 Un nepiedzeraties ar vīnu, tas ir posts; bet topiet piepildīti ar Garu,
Og drikker eder ikke drukne i Vin, i hvilket der er Ryggesløshed, men lader eder fylde med Aanden,
19 Runādami savā starpā slavas dziesmās un pateicības dziesmās un garīgās dziesmās, dziedādami un slavu dodami Tam Kungam savās sirdīs,
saa I tale hverandre til med Psalmer og Lovsange og aandelige Viser og synge og spille i eders Hjerte for Herren
20 Pateicieties vienmēr par visu Dievam un Tam Tēvam iekš mūsu Kunga Jēzus Kristus vārda,
og altid sige Gud og Faderen Tak for alle Ting i vor Herres Jesu Kristi Navn
21 Cits citam padodamies iekš Dieva bijāšanas.
og underordne eder under hverandre i Kristi Frygt;
22 Jūs sievas, esat paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam.
Hustruerne skulle underordne sig under deres egne Mænd, som under Herren;
23 Jo vīrs ir sievas galva, kā arī Kristus draudzes galva; Viņš ir Savas miesas Pestītājs.
thi en Mand er sin Hustrus Hoved, ligesom ogsaa Kristus er Menighedens Hoved. Han er sit Legemes Frelser.
24 Bet kā draudze Kristum ir paklausīga, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās.
Dog, ligesom Menigheden underordner sig under Kristus, saaledes skulle ogsaa Hustruerne underordne sig under deres Mænd i alle Ting.
25 Jūs vīri, mīlējiet savas sievas, tā kā arī Kristus to draudzi mīlējis un Pats par to ir nodevies,
I Mænd! elsker eders Hustruer, ligesom ogsaa Kristus elskede Menigheden og hengav sig selv for den,
26 Ka Viņš to svētītu, ko ir šķīstījis caur ūdens mazgāšanu iekš vārda,
for at han kunde hellige den, idet han rensede den ved Vandbadet med et Ord,
27 Ka Viņš to draudzi stādītu Savā priekšā pagodinātu, kurai nebūtu nekāds traips, nedz grumba, nedz cita kāda vaina, bet ka tā būtu svēta un bezvainīga.
for at han selv kunde fremstille Menigheden for sig som herlig, uden Plet eller Rynke eller noget deslige, men for at den maatte være hellig og ulastelig.
28 Tāpat pienākas vīriem savas sievas mīlēt kā savu miesu; jo kas savu sievu mīl, tas mīl sevi pašu.
Saaledes ere Mændene skyldige at elske deres egne Hustruer som deres egne Legemer; den, som elsker sin egen Hustru, elsker sig selv.
29 Jo neviens vēl nav ienīdējis savu paša miesu, bet tas to kopj un glabā, tā kā arī Kristus to draudzi.
Ingen har jo nogen Sinde hadet sit eget Kød, men han nærer og plejer det, ligesom ogsaa Kristus Menigheden.
30 Jo mēs esam Viņa miesas locekļi, no Viņa miesām un no Viņa kauliem.
Thi vi ere Lemmer paa hans Legeme.
31 Tāpēc cilvēks atstās savu tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas, un tie divi būs viena miesa.
Derfor skal et Menneske forlade sin Fader og Moder og holde fast ved sin Hustru, og de to skulle være eet Kød.
32 Šis noslēpums ir liels; bet es runāju par Kristu un par to draudzi.
Denne Hemmelighed er stor — jeg sigter nemlig til Kristus og til Menigheden.
33 Tāpat arī jums ikvienam būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu; bet sieva lai bīstas vīru.
Dog, ogsaa I skulle elske hver især sin egen Hustru som sig selv; men Hustruen have Ærefrygt for Manden!
