Salamans Mācītājs 1
1 Dāvida dēla, Jeruzālemes ķēniņa, mācības vārdi.
The words of the Preacher, the son of David, king in Jerusalem.
2 Niecība vien, saka tas mācītājs, niecība vien, viss ir niecība.
Vanity of vanities, saith the Preacher, vanity of vanities, all is vanity.
3 Kāds labums cilvēkam atlec no visa viņa grūta darba, ar ko viņš nodarbojās pasaulē.
What profit hath a man by all his labor with which he wearieth himself under the sun?
4 Cits dzimums aiziet un cits dzimums nāk; bet zeme pastāv mūžīgi.
One generation passeth away, and another generation cometh; while the earth abideth for ever.
5 Saule lec un saule noiet un steidzās uz savu vietu, kur tā atkal uzlec.
The sun riseth, and the sun goeth down, and hasteneth to the place whence it arose.
6 Vējš iet pret dienasvidu un iet apkārt pret ziemeļa pusi; tas pūš visapkārt griezdamies un riņķī apgriežas atpakaļ.
The wind goeth toward the south, and turneth about to the north; round and round goeth the wind, and returneth to its circuits.
7 Visas upes ietek jūrā, tomēr jūra netop pilnāka. Tai vietā, no kurienes upes nāk, turp tās atkal atgriežas atpakaļ.
All the rivers run into the sea, yet the sea is not full; to the place whence the rivers come, thither they return.
8 Visās lietās ir tik daudz grūtuma, ka neviens to nevar izteikt. Acīm nepietiek redzot, un ausīm nepietiek dzirdot.
All words become weary; man cannot express it; the eye is not satisfied with seeing, nor the ear filled with hearing.
9 Kas jau ir bijis, tas vēl būs; un kas jau ir darīts, tas vēl taps darīts; un it nekā jauna nav pasaulē.
The thing that hath been is that which shall be, and that which hath been done is that which shall be done; and there is no new thing under the sun.
10 Vai ir kas, par ko varētu sacīt: redzi, tas ir jauns? Tas jau ilgi bijis vecos laikos, kas bijuši priekš mums.
Is there any thing of which one may say, “Behold, this is new”? It was long ago, in the times which were before us.
11 Kas pagājis, netop pieminēts; un kas nāks, to arī nepieminēs tie, kas pēc tam būs.
There is no remembrance of former things, and of things that are to come there shall be no remembrance to those who live afterwards.
12 Es, tas mācītājs, biju ķēniņš pār Israēli Jeruzālemē.
I, the Preacher, was king over Israel at Jerusalem.
13 Un apņēmos savā sirdī, ar gudrību izmeklēt un izdibināt visu, kas apakš debess notiek. Šo grūto pūliņu Dievs cilvēku bērniem ir uzlicis, lai ar to nopūlējās.
And I gave my mind to seek and to search out with wisdom concerning all things which are done under heaven; an evil business, which God hath given to the sons of men, in which to employ themselves.
14 Es uzlūkoju visus darbus, kas pasaulē notiek, un redzi, viss bija niecība un grābstīšanās pēc vēja.
I saw all the things which are done under the sun; and, behold, it was all vanity, and striving after wind.
15 Kas līks, nevar palikt taisns; un kā nav, to nevar skaitīt.
That which is crooked cannot be made straight, and that which is wanting cannot be numbered.
16 Es runāju savā sirdī un sacīju: redzi, es gudrībā esmu augsti cēlies un pieņēmies vairāk nekā visi, kas priekš manis bijuši Jeruzālemē, un mana sirds ir redzējusi gudrības un zinības papilnam.
I communed with my heart, saying, “Behold, I have gained more and greater wisdom than all who have been before me at Jerusalem; yea, my mind hath seen much wisdom and knowledge.”
17 Un es apņēmos savā sirdī, atzīt gudrību un zinību, neprātību un ģeķību. Bet es samanīju, ka tā ir grābstīšanās pēc vēja.
And I gave my mind to know wisdom, and to know senselessness and folly; I perceived that this also is striving after wind.
18 Jo kur daudz gudrības, tur ir daudz grūtības, un jo vairāk atzīšanas, jo vairāk bēdu.
For in much wisdom is much vexation, and he that increaseth knowledge increaseth sorrow.
