Salamans Mācītājs 1
1 Dāvida dēla, Jeruzālemes ķēniņa, mācības vārdi.
Here are the words of the Teacher, the king of Jerusalem, David's son.
2 Niecība vien, saka tas mācītājs, niecība vien, viss ir niecība.
“Everything passes—it's so temporary! It's all so hard to understand!” says the Teacher.
3 Kāds labums cilvēkam atlec no visa viņa grūta darba, ar ko viņš nodarbojās pasaulē.
What benefit do you get for slaving away in this life?
4 Cits dzimums aiziet un cits dzimums nāk; bet zeme pastāv mūžīgi.
People come, and people go, but the earth lasts forever!
5 Saule lec un saule noiet un steidzās uz savu vietu, kur tā atkal uzlec.
The sun comes up, and the sun goes down, and then rushes to its place to rise again.
6 Vējš iet pret dienasvidu un iet apkārt pret ziemeļa pusi; tas pūš visapkārt griezdamies un riņķī apgriežas atpakaļ.
The wind blows south, and then turns to the north. Round and round it spins, finally coming full circle.
7 Visas upes ietek jūrā, tomēr jūra netop pilnāka. Tai vietā, no kurienes upes nāk, turp tās atkal atgriežas atpakaļ.
Streams all flow into the sea, but the sea never becomes full. The streams return to the place from where they came.
8 Visās lietās ir tik daudz grūtuma, ka neviens to nevar izteikt. Acīm nepietiek redzot, un ausīm nepietiek dzirdot.
Everything just keeps on going. You can't say all there is to say. You can't see all there is to see. You can't hear all there is to hear.
9 Kas jau ir bijis, tas vēl būs; un kas jau ir darīts, tas vēl taps darīts; un it nekā jauna nav pasaulē.
Everything that was will continue to be; everything that has been done will be done again. Nothing new ever happens here.
10 Vai ir kas, par ko varētu sacīt: redzi, tas ir jauns? Tas jau ilgi bijis vecos laikos, kas bijuši priekš mums.
There's nothing anyone can point to and say, “Look! Here's something new.” In fact it's been around for ages, long before our time.
11 Kas pagājis, netop pieminēts; un kas nāks, to arī nepieminēs tie, kas pēc tam būs.
The problem is we don't remember people from the past, and people in the future won't remember those who came before them.
12 Es, tas mācītājs, biju ķēniņš pār Israēli Jeruzālemē.
I am the Teacher, and I was king over Israel, reigning from Jerusalem.
13 Un apņēmos savā sirdī, ar gudrību izmeklēt un izdibināt visu, kas apakš debess notiek. Šo grūto pūliņu Dievs cilvēku bērniem ir uzlicis, lai ar to nopūlējās.
I decided to focus my mind to explore, using wisdom, everything that happens here on earth. This is a tough assignment that God has given people to keep them busy!
14 Es uzlūkoju visus darbus, kas pasaulē notiek, un redzi, viss bija niecība un grābstīšanās pēc vēja.
I examined everything people do here on earth, and discovered that it's all so temporary—trying to understand it is like trying to pin down the wind!
15 Kas līks, nevar palikt taisns; un kā nav, to nevar skaitīt.
You can't straighten what is twisted, and you can't count what isn't there.
16 Es runāju savā sirdī un sacīju: redzi, es gudrībā esmu augsti cēlies un pieņēmies vairāk nekā visi, kas priekš manis bijuši Jeruzālemē, un mana sirds ir redzējusi gudrības un zinības papilnam.
I thought to myself, “I've become very wise, wiser than all the kings of Jerusalem before me. My mind has gained a great deal of wisdom and knowledge.”
17 Un es apņēmos savā sirdī, atzīt gudrību un zinību, neprātību un ģeķību. Bet es samanīju, ka tā ir grābstīšanās pēc vēja.
So I decided to use my mind to learn everything about wisdom, and madness and foolishness as well. But I found out that this is as hard as trying to catch hold of the wind.
18 Jo kur daudz gudrības, tur ir daudz grūtības, un jo vairāk atzīšanas, jo vairāk bēdu.
For with great wisdom comes great frustration. The greater the knowledge, the greater the pain.
