Salamans Mācītājs 7
1 Laba slava ir labāka nekā salda eļļa, un miršanas diena labāka nekā dzimšanas diena.
A good name is better than precious perfume, and the day of one's death than the day of his birth.
2 Labāki ir vaidu namā iet nekā dzīru namā; jo tas ir visu cilvēku gals, un tas, kas dzīvo, to ņem pie sirds.
It is better to go to the house of mourning than to go to the house of feasting; for that is the end of all men; and the living will lay it to heart.
3 Noskumt ir labāki nekā smieties; jo kad vaigs noskumis, tas sirdij labi.
Sorrow is better than laughter; for by the sadness of the countenance the heart is made better.
4 Gudru ļaužu sirds ir vaidu namā, bet ģeķu sirds ir prieku namā.
The heart of the wise is in the house of mourning; but the heart of fools is in the house of mirth.
5 Labāk ir klausīties gudra vīra rāšanu, nekā klausīties ģeķa dziesmu.
It is better for a man to hear the rebuke of the wise than to hear the song of fools.
6 Jo kā ērkšķi sprakst apakš poda, tāpat ir ģeķa smiešanās, - tā ir arī niecība.
For as the crackling of thorns under a pot, so is the laughter of a fool. This also is vanity.
7 Tiešām, netaisna peļņa arī gudru padara neprātīgu, un dāvanas samaitā sirdi.
Surely the gain of oppression maketh a wise man foolish, and a gift corrupteth the understanding.
8 Labāks ir kādas lietas gals nekā viņas iesākums. Lēnprātīgais ir labāks nekā lepnais.
Better is the end of a thing than its beginning. Better is the patient in spirit than the proud in spirit.
9 Neesi ātrs savā prātā dusmot, jo dusmība mājo ģeķu azotē.
Be not hasty in thy spirit to be angry; for anger resteth in the bosom of fools.
10 Nesaki: kā tas nāk, ka senās dienas bijušas labākas nekā šīs! Jo ar gudrību tu to nevaicā.
Say not, “What is the cause that the former days were better than these?” For thou dost not inquire wisely concerning this.
11 Gudrība ir tik laba kā mantība un labums tiem, kas sauli redz.
Wisdom is as good as an estate? yea, it hath an advantage over it for them that see the sun.
12 Jo gudrības pavēnī ir kā naudas pavēnī; un tas ir atzīšanas labums, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir.
For wisdom is a defence, and money is a defence. But knowledge hath the advantage. For wisdom giveth life to them that have it.
13 Uzlūko Dieva darbu, jo kas to var darīt taisnu, ko viņš ir darījis līku?
Consider the work of God! Who can make straight that which he hath made crooked?
14 Baudi labumu labā dienā, bet ļaunu dienu ņem arī par labu; jo Dievs dara gan šo gan to, tāpēc ka cilvēkam nebūs zināt, kas būs pēc viņa.
In the day of prosperity be joyful; but look for a day of adversity! for this also, as well as the other, hath God appointed, to the end that a man should not find out any thing which shall be after him.
15 Visu to esmu redzējis savas niecības dienās: Cits ir taisns, kas savā taisnībā iet bojā, un cits ir bezdievīgs, kas savā blēdībā ilgi pastāv.
All this have I seen in my days of vanity. There are righteous men who perish in their righteousness, and there are wicked men who live long in their wickedness.
16 Neesi pārlieku taisns un neturies pats par visai gudru, - kāpēc tu gribi iet bojā?
Be not righteous overmuch; neither make thyself over-wise! Why shouldest thou destroy thyself?
17 Neesi pārlieku bezdievīgs, un neesi visai ģeķīgs; kāpēc tu gribi nomirt nelaikā?
Be not overmuch wicked; neither be thou a fool! Why shouldst thou die before thy time?
18 Labi ir, ka tu šo satver un arī no tā otra savu roku neatrauj; jo kas Dievu bīstas, tas no visa tā izsprūk.
It is good that thou shouldst take hold of this; yea, also, from that withdraw not thy hand. For he that feareth God shall escape all those things.
19 Gudrība stiprina gudro vairāk nekā desmit vareni, kas ir pilsētā.
Wisdom strengtheneth the wise more than ten mighty men who are in the city.
20 Tiešām, nav neviena cilvēka, kas taisns būtu virs zemes, kas labi darītu un negrēkotu.
Truly there is not a righteous man upon the earth who doeth good and sinneth not.
21 Neliec arī vērā visus vārdus, kas top runāti, lai tev nav jādzird, ka tavs kalps tev lād.
Give no heed to all the words which are spoken, lest thou hear thy servant curse thee!
22 Jo daudzkārt arī tava sirds zin, ka arī tu citus esi lādējis.
For many times thine own heart knoweth also that even thou thyself hast cursed others.
23 Visu šo es ar gudrību esmu izmeklējis. Es sacīju: es dabūšu gudrību, bet viņa bija vēl tālu no manis.
All this have I tried by wisdom. I said, “I will be wise;” but it was far from me.
24 Tālu ir, kas ir, un ļoti dziļš; kas to var atrast?
That which is far off and exceeding deep, who can find it out?
25 Es griezos ar savu sirdi, ka es zinātu un izvaicātu un meklētu gudrību un skaidrību, un ka es atzītu bezdievību par ģeķību un neprātību par nelietību.
I applied my mind earnestly to know, and to search, and to seek out wisdom and intelligence, and to know wickedness and folly, yea, foolishness and madness.
26 Un es atradu vienu lietu rūgtāku nekā nāvi: sievu, kā sirds ir tīkli un valgi un kā rokas ir saites. Kas labs ir Dieva priekšā, tas no viņas izglābsies, bet grēcinieks caur viņu taps sagūstīts.
And I found more bitter than death the woman whose heart is snares and nets, and her hands bands. He that pleaseth God shall escape from her; but the sinner shall be caught by her.
27 Redzi, šo esmu atradis, saka tas mācītājs, citu pēc cita, ka es to galavārdu atrastu.
Behold, this have I found, saith the Preacher, putting one thing to another to find knowledge.
28 To mana dvēsele vēl meklē, un to es vēl neesmu atradis: Starp tūkstošiem es vienu vīru esmu atradis, bet sievu starp šiem visiem es neesmu atradis.
That which my soul hath hitherto sought, and I have not found, is this: a man among a thousand I have found, but a woman among a thousand have I not found.
29 Bet redzi, to tikai es esmu atradis, ka Dievs cilvēku ir radījis taisnu, bet tie dodas uz daudz gudrošanām.
Lo, this only have I found, that God made man upright, but they have sought out many devices.
