Salamans Mācītājs 7
1 Laba slava ir labāka nekā salda eļļa, un miršanas diena labāka nekā dzimšanas diena.
A good name is better than precious oil, and the day of death, better than the day of one's birth.
2 Labāki ir vaidu namā iet nekā dzīru namā; jo tas ir visu cilvēku gals, un tas, kas dzīvo, to ņem pie sirds.
It is better to go to the house of mourning than to go to the house of feasting; inasmuch as that is the end of all men: and let the living lay it to his heart.
3 Noskumt ir labāki nekā smieties; jo kad vaigs noskumis, tas sirdij labi.
Better is vexation than laughing; for through the sadness of the countenance the heart is made better.
4 Gudru ļaužu sirds ir vaidu namā, bet ģeķu sirds ir prieku namā.
The heart of the wise is in the house of mourning; but the heart of fools is in the house of joy.
5 Labāk ir klausīties gudra vīra rāšanu, nekā klausīties ģeķa dziesmu.
It is better to hear the rebuke of the wise, than that a man should hear the song of fools.
6 Jo kā ērkšķi sprakst apakš poda, tāpat ir ģeķa smiešanās, - tā ir arī niecība.
For as the crackling of thorns under a pot, so is the laughter of the fool. Also this is vanity.
7 Tiešām, netaisna peļņa arī gudru padara neprātīgu, un dāvanas samaitā sirdi.
For [exercising] oppression maketh a wise man mad; and bribery corrupteth the heart.
8 Labāks ir kādas lietas gals nekā viņas iesākums. Lēnprātīgais ir labāks nekā lepnais.
Better is the end of a thing than the beginning thereof: better is the patient in spirit than the proud in spirit.
9 Neesi ātrs savā prātā dusmot, jo dusmība mājo ģeķu azotē.
Be not rash in thy spirit to be angry; for anger resteth in bosom of fools.
10 Nesaki: kā tas nāk, ka senās dienas bijušas labākas nekā šīs! Jo ar gudrību tu to nevaicā.
Thou must not say, How was it that the former days were better than these? for it is not out of wisdom that thou askest concerning this.
11 Gudrība ir tik laba kā mantība un labums tiem, kas sauli redz.
Wisdom is better than an inheritance, yea, preferable for those that see the sun;
12 Jo gudrības pavēnī ir kā naudas pavēnī; un tas ir atzīšanas labums, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir.
For under the shadow of wisdom [a man is equally well as] under the shadow of money; but the superior excellency of knowledge is, that wisdom giveth life to him that possesseth it.
13 Uzlūko Dieva darbu, jo kas to var darīt taisnu, ko viņš ir darījis līku?
Consider [then] the work of God; for who can make straight what he hath made crooked?
14 Baudi labumu labā dienā, bet ļaunu dienu ņem arī par labu; jo Dievs dara gan šo gan to, tāpēc ka cilvēkam nebūs zināt, kas būs pēc viņa.
On the day of prosperity be happy, but on the day of adversity look on: also this hath God made in equal measure with the other, to the end that man should not find the least to censure him.
15 Visu to esmu redzējis savas niecības dienās: Cits ir taisns, kas savā taisnībā iet bojā, un cits ir bezdievīgs, kas savā blēdībā ilgi pastāv.
All things have I seen in the days of my vanity: there is many a righteous man that perisheth in his righteousness, and there is many a wicked man that liveth long in his wickedness.—
16 Neesi pārlieku taisns un neturies pats par visai gudru, - kāpēc tu gribi iet bojā?
Be not righteous over much; neither show thyself over wise: why wouldst thou destroy thyself?
17 Neesi pārlieku bezdievīgs, un neesi visai ģeķīgs; kāpēc tu gribi nomirt nelaikā?
Be not wicked over much, and be no fool: why wouldst thou die before thy time?
18 Labi ir, ka tu šo satver un arī no tā otra savu roku neatrauj; jo kas Dievu bīstas, tas no visa tā izsprūk.
It is good that thou shouldst take hold of that, and that also from this thou withdraw not thy hand; for he that feareth God will come forth out of them all.
19 Gudrība stiprina gudro vairāk nekā desmit vareni, kas ir pilsētā.
Wisdom giveth more strength to the wise than ten rulers which were in the city.
20 Tiešām, nav neviena cilvēka, kas taisns būtu virs zemes, kas labi darītu un negrēkotu.
For no man is so righteous upon earth, that he should do always good, and never sin.—
21 Neliec arī vērā visus vārdus, kas top runāti, lai tev nav jādzird, ka tavs kalps tev lād.
Also take no heed unto all the words that are spoken: lest thou hear thy servant cursing thee.
22 Jo daudzkārt arī tava sirds zin, ka arī tu citus esi lādējis.
For oftentimes also doth thy own heart know that thou thyself likewise hast cursed others.—
23 Visu šo es ar gudrību esmu izmeklējis. Es sacīju: es dabūšu gudrību, bet viņa bija vēl tālu no manis.
All this have I proved by wisdom: I said, I will be wise; but it was far from me.
24 Tālu ir, kas ir, un ļoti dziļš; kas to var atrast?
Far is what formerly was so, and what was deep remaineth deep: who can find it out?
25 Es griezos ar savu sirdi, ka es zinātu un izvaicātu un meklētu gudrību un skaidrību, un ka es atzītu bezdievību par ģeķību un neprātību par nelietību.
Then I turned myself about together with my heart to know, and to search, and to seek out wisdom, and experience, and to know the wickedness of folly, and the foolishness of madness.
26 Un es atradu vienu lietu rūgtāku nekā nāvi: sievu, kā sirds ir tīkli un valgi un kā rokas ir saites. Kas labs ir Dieva priekšā, tas no viņas izglābsies, bet grēcinieks caur viņu taps sagūstīts.
And I find as more bitter than death the woman, whose heart is snares and nets, and whose hands are bonds: he that is deemed good before God will escape from her; but the sinner will be caught by her.
27 Redzi, šo esmu atradis, saka tas mācītājs, citu pēc cita, ka es to galavārdu atrastu.
Behold, this have I found, saith Koheleth, [adding] one to the other, to find experience,
28 To mana dvēsele vēl meklē, un to es vēl neesmu atradis: Starp tūkstošiem es vienu vīru esmu atradis, bet sievu starp šiem visiem es neesmu atradis.
What my soul constantly sought, but I found it not; one man among a thousand did I find; but a woman among all these did I not find.
29 Bet redzi, to tikai es esmu atradis, ka Dievs cilvēku ir radījis taisnu, bet tie dodas uz daudz gudrošanām.
Lo, this only did I find, that God hath made man upright; but they have sought for many [sinful] devices.
