Salamans Mācītājs 7
1 Laba slava ir labāka nekā salda eļļa, un miršanas diena labāka nekā dzimšanas diena.
A good name is better than precious ointment; and the day of death than the day of one’s birth.
2 Labāki ir vaidu namā iet nekā dzīru namā; jo tas ir visu cilvēku gals, un tas, kas dzīvo, to ņem pie sirds.
It is better to go to the house of mourning, than to go to the house of feasting: for that is the end of all men; and the living will lay it to his heart.
3 Noskumt ir labāki nekā smieties; jo kad vaigs noskumis, tas sirdij labi.
Sorrow is better than laughter: for by the sadness of the countenance the heart is made better.
4 Gudru ļaužu sirds ir vaidu namā, bet ģeķu sirds ir prieku namā.
The heart of the wise is in the house of mourning; but the heart of fools is in the house of mirth.
5 Labāk ir klausīties gudra vīra rāšanu, nekā klausīties ģeķa dziesmu.
It is better to hear the rebuke of the wise, than for a man to hear the song of fools.
6 Jo kā ērkšķi sprakst apakš poda, tāpat ir ģeķa smiešanās, - tā ir arī niecība.
For as the crackling of thorns under a pot, so is the laughter of the fool: this also is vanity.
7 Tiešām, netaisna peļņa arī gudru padara neprātīgu, un dāvanas samaitā sirdi.
Surely oppression makes a wise man mad; and a gift destroys the heart.
8 Labāks ir kādas lietas gals nekā viņas iesākums. Lēnprātīgais ir labāks nekā lepnais.
Better is the end of a thing than the beginning thereof: and the patient in spirit is better than the proud in spirit.
9 Neesi ātrs savā prātā dusmot, jo dusmība mājo ģeķu azotē.
Be not hasty in your spirit to be angry: for anger rests in the bosom of fools.
10 Nesaki: kā tas nāk, ka senās dienas bijušas labākas nekā šīs! Jo ar gudrību tu to nevaicā.
Say not you, What is the cause that the former days were better than these? for you do not inquire wisely concerning this.
11 Gudrība ir tik laba kā mantība un labums tiem, kas sauli redz.
Wisdom is good with an inheritance: and by it there is profit to them that see the sun.
12 Jo gudrības pavēnī ir kā naudas pavēnī; un tas ir atzīšanas labums, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir.
For wisdom is a defense, and money is a defense: but the excellency of knowledge is, that wisdom gives life to them that have it.
13 Uzlūko Dieva darbu, jo kas to var darīt taisnu, ko viņš ir darījis līku?
Consider the work of God: for who can make that straight, which he has made crooked?
14 Baudi labumu labā dienā, bet ļaunu dienu ņem arī par labu; jo Dievs dara gan šo gan to, tāpēc ka cilvēkam nebūs zināt, kas būs pēc viņa.
In the day of prosperity be joyful, but in the day of adversity consider: God also has set the one over against the other, to the end that man should find nothing after him.
15 Visu to esmu redzējis savas niecības dienās: Cits ir taisns, kas savā taisnībā iet bojā, un cits ir bezdievīgs, kas savā blēdībā ilgi pastāv.
All things have I seen in the days of my vanity: there is a just man that perishes in his righteousness, and there is a wicked man that prolongs his life in his wickedness.
16 Neesi pārlieku taisns un neturies pats par visai gudru, - kāpēc tu gribi iet bojā?
Be not righteous over much; neither make yourself over wise: why should you destroy yourself?
17 Neesi pārlieku bezdievīgs, un neesi visai ģeķīgs; kāpēc tu gribi nomirt nelaikā?
Be not over much wicked, neither be you foolish: why should you die before your time?
18 Labi ir, ka tu šo satver un arī no tā otra savu roku neatrauj; jo kas Dievu bīstas, tas no visa tā izsprūk.
It is good that you should take hold of this; yes, also from this withdraw not your hand: for he that fears God shall come forth of them all.
19 Gudrība stiprina gudro vairāk nekā desmit vareni, kas ir pilsētā.
Wisdom strengthens the wise more than ten mighty men which are in the city.
20 Tiešām, nav neviena cilvēka, kas taisns būtu virs zemes, kas labi darītu un negrēkotu.
For there is not a just man on earth, that does good, and sins not.
21 Neliec arī vērā visus vārdus, kas top runāti, lai tev nav jādzird, ka tavs kalps tev lād.
Also take no heed to all words that are spoken; lest you hear your servant curse you:
22 Jo daudzkārt arī tava sirds zin, ka arī tu citus esi lādējis.
For oftentimes also your own heart knows that you yourself likewise have cursed others.
23 Visu šo es ar gudrību esmu izmeklējis. Es sacīju: es dabūšu gudrību, bet viņa bija vēl tālu no manis.
All this have I proved by wisdom: I said, I will be wise; but it was far from me.
24 Tālu ir, kas ir, un ļoti dziļš; kas to var atrast?
That which is far off, and exceeding deep, who can find it out?
25 Es griezos ar savu sirdi, ka es zinātu un izvaicātu un meklētu gudrību un skaidrību, un ka es atzītu bezdievību par ģeķību un neprātību par nelietību.
I applied my heart to know, and to search, and to seek out wisdom, and the reason of things, and to know the wickedness of folly, even of foolishness and madness:
26 Un es atradu vienu lietu rūgtāku nekā nāvi: sievu, kā sirds ir tīkli un valgi un kā rokas ir saites. Kas labs ir Dieva priekšā, tas no viņas izglābsies, bet grēcinieks caur viņu taps sagūstīts.
And I find more bitter than death the woman, whose heart is snares and nets, and her hands as bands: whoever pleases God shall escape from her; but the sinner shall be taken by her.
27 Redzi, šo esmu atradis, saka tas mācītājs, citu pēc cita, ka es to galavārdu atrastu.
Behold, this have I found, says the preacher, counting one by one, to find out the account:
28 To mana dvēsele vēl meklē, un to es vēl neesmu atradis: Starp tūkstošiem es vienu vīru esmu atradis, bet sievu starp šiem visiem es neesmu atradis.
Which yet my soul seeks, but I find not: one man among a thousand have I found; but a woman among all those have I not found.
29 Bet redzi, to tikai es esmu atradis, ka Dievs cilvēku ir radījis taisnu, bet tie dodas uz daudz gudrošanām.
See, this only have I found, that God has made man upright; but they have sought out many inventions.
