< Salamans Mācītājs 7 >

1 Laba slava ir labāka nekā salda eļļa, un miršanas diena labāka nekā dzimšanas diena.
A good name is better than precious oil; and the day of death than the day of one's birth.
2 Labāki ir vaidu namā iet nekā dzīru namā; jo tas ir visu cilvēku gals, un tas, kas dzīvo, to ņem pie sirds.
It is better to go to the house of mourning, than to go to the house of feasting; for that is the end of all men, and the living will lay it to his heart.
3 Noskumt ir labāki nekā smieties; jo kad vaigs noskumis, tas sirdij labi.
Vexation is better than laughter; for by the sadness of the countenance the heart may be gladdened.
4 Gudru ļaužu sirds ir vaidu namā, bet ģeķu sirds ir prieku namā.
The heart of the wise is in the house of mourning; but the heart of fools is in the house of mirth.
5 Labāk ir klausīties gudra vīra rāšanu, nekā klausīties ģeķa dziesmu.
It is better to hear the rebuke of the wise, than for a man to hear the song of fools.
6 Jo kā ērkšķi sprakst apakš poda, tāpat ir ģeķa smiešanās, - tā ir arī niecība.
For as the crackling of thorns under a pot, so is the laughter of the fool; this also is vanity.
7 Tiešām, netaisna peļņa arī gudru padara neprātīgu, un dāvanas samaitā sirdi.
Surely oppression turneth a wise man into a fool; and a gift destroyeth the understanding.
8 Labāks ir kādas lietas gals nekā viņas iesākums. Lēnprātīgais ir labāks nekā lepnais.
Better is the end of a thing than the beginning thereof; and the patient in spirit is better than the proud in spirit.
9 Neesi ātrs savā prātā dusmot, jo dusmība mājo ģeķu azotē.
Be not hasty in thy spirit to be angry; for anger resteth in the bosom of fools.
10 Nesaki: kā tas nāk, ka senās dienas bijušas labākas nekā šīs! Jo ar gudrību tu to nevaicā.
Say not thou: 'How was it that the former days were better than these?' for it is not out of wisdom that thou inquirest concerning this.
11 Gudrība ir tik laba kā mantība un labums tiem, kas sauli redz.
Wisdom is good with an inheritance, yea, a profit to them that see the sun.
12 Jo gudrības pavēnī ir kā naudas pavēnī; un tas ir atzīšanas labums, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir.
For wisdom is a defence, even as money is a defence; but the excellency of knowledge is, that wisdom preserveth the life of him that hath it.
13 Uzlūko Dieva darbu, jo kas to var darīt taisnu, ko viņš ir darījis līku?
Consider the work of God; for who can make that straight, which He hath made crooked?
14 Baudi labumu labā dienā, bet ļaunu dienu ņem arī par labu; jo Dievs dara gan šo gan to, tāpēc ka cilvēkam nebūs zināt, kas būs pēc viņa.
In the day of prosperity be joyful, and in the day of adversity consider; God hath made even the one as well as the other, to the end that man should find nothing after him.
15 Visu to esmu redzējis savas niecības dienās: Cits ir taisns, kas savā taisnībā iet bojā, un cits ir bezdievīgs, kas savā blēdībā ilgi pastāv.
All things have I seen in the days of my vanity; there is a righteous man that perisheth in his righteousness, and there is a wicked man that prolongeth his life in his evil-doing.
16 Neesi pārlieku taisns un neturies pats par visai gudru, - kāpēc tu gribi iet bojā?
Be not righteous overmuch; neither make thyself overwise; why shouldest thou destroy thyself?
17 Neesi pārlieku bezdievīgs, un neesi visai ģeķīgs; kāpēc tu gribi nomirt nelaikā?
Be not overmuch wicked, neither be thou foolish; why shouldest thou die before thy time?
18 Labi ir, ka tu šo satver un arī no tā otra savu roku neatrauj; jo kas Dievu bīstas, tas no visa tā izsprūk.
It is good that thou shouldest take hold of the one; yea, also from the other withdraw not thy hand; for he that feareth God shall discharge himself of them all.
19 Gudrība stiprina gudro vairāk nekā desmit vareni, kas ir pilsētā.
Wisdom is a stronghold to the wise man more than ten rulers that are in a city.
20 Tiešām, nav neviena cilvēka, kas taisns būtu virs zemes, kas labi darītu un negrēkotu.
For there is not a righteous man upon earth, that doeth good, and sinneth not.
21 Neliec arī vērā visus vārdus, kas top runāti, lai tev nav jādzird, ka tavs kalps tev lād.
Also take not heed unto all words that are spoken, lest thou hear thy servant curse thee;
22 Jo daudzkārt arī tava sirds zin, ka arī tu citus esi lādējis.
for oftentimes also thine own heart knoweth that thou thyself likewise hast cursed others.
23 Visu šo es ar gudrību esmu izmeklējis. Es sacīju: es dabūšu gudrību, bet viņa bija vēl tālu no manis.
All this have I tried by wisdom; I said: 'I will get wisdom'; but it was far from me.
24 Tālu ir, kas ir, un ļoti dziļš; kas to var atrast?
That which is is far off, and exceeding deep; who can find it out?
25 Es griezos ar savu sirdi, ka es zinātu un izvaicātu un meklētu gudrību un skaidrību, un ka es atzītu bezdievību par ģeķību un neprātību par nelietību.
I turned about, and applied my heart to know and to search out, and to seek wisdom and the reason of things, and to know wickedness to be folly, and foolishness to be madness;
26 Un es atradu vienu lietu rūgtāku nekā nāvi: sievu, kā sirds ir tīkli un valgi un kā rokas ir saites. Kas labs ir Dieva priekšā, tas no viņas izglābsies, bet grēcinieks caur viņu taps sagūstīts.
and I find more bitter than death the woman, whose heart is snares and nets, and her hands as bands; whoso pleaseth God shall escape from her; but the sinner shall be taken by her.
27 Redzi, šo esmu atradis, saka tas mācītājs, citu pēc cita, ka es to galavārdu atrastu.
Behold, this have I found, saith Koheleth, adding one thing to another, to find out the account;
28 To mana dvēsele vēl meklē, un to es vēl neesmu atradis: Starp tūkstošiem es vienu vīru esmu atradis, bet sievu starp šiem visiem es neesmu atradis.
which yet my soul sought, but I found not; one man among a thousand have I found; but a woman among all those have I not found.
29 Bet redzi, to tikai es esmu atradis, ka Dievs cilvēku ir radījis taisnu, bet tie dodas uz daudz gudrošanām.
Behold, this only have I found, that God made man upright; but they have sought out many inventions.

< Salamans Mācītājs 7 >