Salamans Mācītājs 7
1 Laba slava ir labāka nekā salda eļļa, un miršanas diena labāka nekā dzimšanas diena.
A [good] name is better than precious ointment, and the day of death than the day of one's birth.
2 Labāki ir vaidu namā iet nekā dzīru namā; jo tas ir visu cilvēku gals, un tas, kas dzīvo, to ņem pie sirds.
It is better to go to the house of mourning than to go to the house of feasting: in that that is the end of all men, and the living taketh it to heart.
3 Noskumt ir labāki nekā smieties; jo kad vaigs noskumis, tas sirdij labi.
Vexation is better than laughter; for by the sadness of the countenance the heart is made better.
4 Gudru ļaužu sirds ir vaidu namā, bet ģeķu sirds ir prieku namā.
The heart of the wise is in the house of mourning, but the heart of fools in the house of mirth.
5 Labāk ir klausīties gudra vīra rāšanu, nekā klausīties ģeķa dziesmu.
It is better for a man to hear the rebuke of the wise, than to hear the song of fools.
6 Jo kā ērkšķi sprakst apakš poda, tāpat ir ģeķa smiešanās, - tā ir arī niecība.
For as the crackling of thorns under a pot, so is the laughter of the fool. This also is vanity.
7 Tiešām, netaisna peļņa arī gudru padara neprātīgu, un dāvanas samaitā sirdi.
Surely oppression maketh a wise man mad, and a gift destroyeth the heart.
8 Labāks ir kādas lietas gals nekā viņas iesākums. Lēnprātīgais ir labāks nekā lepnais.
Better is the end of a thing than its beginning; better is a patient spirit than a proud spirit.
9 Neesi ātrs savā prātā dusmot, jo dusmība mājo ģeķu azotē.
Be not hasty in thy spirit to be vexed; for vexation resteth in the bosom of fools.
10 Nesaki: kā tas nāk, ka senās dienas bijušas labākas nekā šīs! Jo ar gudrību tu to nevaicā.
Say not, How is it that the former days were better than these? for thou dost not inquire wisely concerning this.
11 Gudrība ir tik laba kā mantība un labums tiem, kas sauli redz.
Wisdom is as good as an inheritance, and profitable to them that see the sun.
12 Jo gudrības pavēnī ir kā naudas pavēnī; un tas ir atzīšanas labums, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir.
For wisdom is a defence [as] money is a defence; but the excellency of knowledge is, [that] wisdom maketh them that possess it to live.
13 Uzlūko Dieva darbu, jo kas to var darīt taisnu, ko viņš ir darījis līku?
Consider the work of God; for who can make straight what he hath made crooked?
14 Baudi labumu labā dienā, bet ļaunu dienu ņem arī par labu; jo Dievs dara gan šo gan to, tāpēc ka cilvēkam nebūs zināt, kas būs pēc viņa.
In the day of prosperity enjoy good, and in the day of adversity consider: God hath also set the one beside the other, to the end that man should find out nothing [of what shall be] after him.
15 Visu to esmu redzējis savas niecības dienās: Cits ir taisns, kas savā taisnībā iet bojā, un cits ir bezdievīgs, kas savā blēdībā ilgi pastāv.
All [this] have I seen in the days of my vanity: there is a righteous [man] that perisheth by his righteousness, and there is a wicked [man] that prolongeth [his days] by his wickedness.
16 Neesi pārlieku taisns un neturies pats par visai gudru, - kāpēc tu gribi iet bojā?
Be not righteous overmuch; neither make thyself overwise: why shouldest thou destroy thyself?
17 Neesi pārlieku bezdievīgs, un neesi visai ģeķīgs; kāpēc tu gribi nomirt nelaikā?
Be not overmuch wicked, neither be thou foolish: why shouldest thou die before thy time?
18 Labi ir, ka tu šo satver un arī no tā otra savu roku neatrauj; jo kas Dievu bīstas, tas no visa tā izsprūk.
It is good that thou shouldest take hold of this; yea, also from that withdraw not thy hand: for he that feareth God cometh forth from them all.
19 Gudrība stiprina gudro vairāk nekā desmit vareni, kas ir pilsētā.
Wisdom strengtheneth the wise more than ten mighty [men] that are in a city.
20 Tiešām, nav neviena cilvēka, kas taisns būtu virs zemes, kas labi darītu un negrēkotu.
Surely there is not a righteous man upon earth, that doeth good and sinneth not.
21 Neliec arī vērā visus vārdus, kas top runāti, lai tev nav jādzird, ka tavs kalps tev lād.
Also give not heed unto all words that are spoken, lest thou hear thy servant curse thee.
22 Jo daudzkārt arī tava sirds zin, ka arī tu citus esi lādējis.
For also thine own heart knoweth that oftentimes thou thyself likewise hast cursed others.
23 Visu šo es ar gudrību esmu izmeklējis. Es sacīju: es dabūšu gudrību, bet viņa bija vēl tālu no manis.
All this have I tried by wisdom: I said, I will be wise; but it was far from me.
24 Tālu ir, kas ir, un ļoti dziļš; kas to var atrast?
Whatever hath been, is far off, and exceeding deep: who will find it out?
25 Es griezos ar savu sirdi, ka es zinātu un izvaicātu un meklētu gudrību un skaidrību, un ka es atzītu bezdievību par ģeķību un neprātību par nelietību.
I turned, I and my heart, to know, and to search, and to seek out wisdom and reason, and to know wickedness to be folly, and foolishness to be madness;
26 Un es atradu vienu lietu rūgtāku nekā nāvi: sievu, kā sirds ir tīkli un valgi un kā rokas ir saites. Kas labs ir Dieva priekšā, tas no viņas izglābsies, bet grēcinieks caur viņu taps sagūstīts.
and I found more bitter than death the woman whose heart is nets and snares, [and] whose hands are bands: whoso pleaseth God shall escape from her; but the sinner shall be caught by her.
27 Redzi, šo esmu atradis, saka tas mācītājs, citu pēc cita, ka es to galavārdu atrastu.
See this which I have found, saith the Preacher, [searching] one by one to find out the reason;
28 To mana dvēsele vēl meklē, un to es vēl neesmu atradis: Starp tūkstošiem es vienu vīru esmu atradis, bet sievu starp šiem visiem es neesmu atradis.
which my soul yet seeketh, and I have not found: one man among a thousand have I found, but a woman among all those have I not found.
29 Bet redzi, to tikai es esmu atradis, ka Dievs cilvēku ir radījis taisnu, bet tie dodas uz daudz gudrošanām.
Only see this which I have found: that God made man upright, but they have sought out many devices.
