Salamans Mācītājs 7
1 Laba slava ir labāka nekā salda eļļa, un miršanas diena labāka nekā dzimšanas diena.
名譽強如美好的膏油；人死的日子勝過人生的日子。
2 Labāki ir vaidu namā iet nekā dzīru namā; jo tas ir visu cilvēku gals, un tas, kas dzīvo, to ņem pie sirds.
往遭喪的家去， 強如往宴樂的家去； 因為死是眾人的結局， 活人也必將這事放在心上。
3 Noskumt ir labāki nekā smieties; jo kad vaigs noskumis, tas sirdij labi.
憂愁強如喜笑； 因為面帶愁容，終必使心喜樂。
4 Gudru ļaužu sirds ir vaidu namā, bet ģeķu sirds ir prieku namā.
智慧人的心在遭喪之家； 愚昧人的心在快樂之家。
5 Labāk ir klausīties gudra vīra rāšanu, nekā klausīties ģeķa dziesmu.
聽智慧人的責備， 強如聽愚昧人的歌唱。
6 Jo kā ērkšķi sprakst apakš poda, tāpat ir ģeķa smiešanās, - tā ir arī niecība.
愚昧人的笑聲， 好像鍋下燒荊棘的爆聲； 這也是虛空。
7 Tiešām, netaisna peļņa arī gudru padara neprātīgu, un dāvanas samaitā sirdi.
勒索使智慧人變為愚妄； 賄賂能敗壞人的慧心。
8 Labāks ir kādas lietas gals nekā viņas iesākums. Lēnprātīgais ir labāks nekā lepnais.
事情的終局強如事情的起頭； 存心忍耐的，勝過居心驕傲的。
9 Neesi ātrs savā prātā dusmot, jo dusmība mājo ģeķu azotē.
你不要心裏急躁惱怒， 因為惱怒存在愚昧人的懷中。
10 Nesaki: kā tas nāk, ka senās dienas bijušas labākas nekā šīs! Jo ar gudrību tu to nevaicā.
不要說： 先前的日子強過如今的日子， 是甚麼緣故呢？ 你這樣問，不是出於智慧。
11 Gudrība ir tik laba kā mantība un labums tiem, kas sauli redz.
智慧和產業並好， 而且見天日的人得智慧更為有益。
12 Jo gudrības pavēnī ir kā naudas pavēnī; un tas ir atzīšanas labums, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir.
因為智慧護庇人， 好像銀錢護庇人一樣。 惟獨智慧能保全智慧人的生命。 這就是知識的益處。
13 Uzlūko Dieva darbu, jo kas to var darīt taisnu, ko viņš ir darījis līku?
你要察看上帝的作為； 因上帝使為曲的，誰能變為直呢？
14 Baudi labumu labā dienā, bet ļaunu dienu ņem arī par labu; jo Dievs dara gan šo gan to, tāpēc ka cilvēkam nebūs zināt, kas būs pēc viņa.
遇亨通的日子你當喜樂；遭患難的日子你當思想；因為上帝使這兩樣並列，為的是叫人查不出身後有甚麼事。
15 Visu to esmu redzējis savas niecības dienās: Cits ir taisns, kas savā taisnībā iet bojā, un cits ir bezdievīgs, kas savā blēdībā ilgi pastāv.
有義人行義，反致滅亡；有惡人行惡，倒享長壽。這都是我在虛度之日中所見過的。
16 Neesi pārlieku taisns un neturies pats par visai gudru, - kāpēc tu gribi iet bojā?
不要行義過分，也不要過於自逞智慧，何必自取敗亡呢？
17 Neesi pārlieku bezdievīgs, un neesi visai ģeķīgs; kāpēc tu gribi nomirt nelaikā?
不要行惡過分，也不要為人愚昧，何必不到期而死呢？
18 Labi ir, ka tu šo satver un arī no tā otra savu roku neatrauj; jo kas Dievu bīstas, tas no visa tā izsprūk.
你持守這個為美，那個也不要鬆手；因為敬畏上帝的人，必從這兩樣出來。
19 Gudrība stiprina gudro vairāk nekā desmit vareni, kas ir pilsētā.
智慧使有智慧的人比城中十個官長更有能力。
20 Tiešām, nav neviena cilvēka, kas taisns būtu virs zemes, kas labi darītu un negrēkotu.
時常行善而不犯罪的義人，世上實在沒有。
21 Neliec arī vērā visus vārdus, kas top runāti, lai tev nav jādzird, ka tavs kalps tev lād.
人所說的一切話，你不要放在心上，恐怕聽見你的僕人咒詛你。
22 Jo daudzkārt arī tava sirds zin, ka arī tu citus esi lādējis.
因為你心裏知道，自己也曾屢次咒詛別人。
23 Visu šo es ar gudrību esmu izmeklējis. Es sacīju: es dabūšu gudrību, bet viņa bija vēl tālu no manis.
我曾用智慧試驗這一切事；我說，要得智慧，智慧卻離我遠。
24 Tālu ir, kas ir, un ļoti dziļš; kas to var atrast?
萬事之理，離我甚遠，而且最深，誰能測透呢？
25 Es griezos ar savu sirdi, ka es zinātu un izvaicātu un meklētu gudrību un skaidrību, un ka es atzītu bezdievību par ģeķību un neprātību par nelietību.
我轉念，一心要知道，要考察，要尋求智慧和萬事的理由；又要知道邪惡為愚昧，愚昧為狂妄。
26 Un es atradu vienu lietu rūgtāku nekā nāvi: sievu, kā sirds ir tīkli un valgi un kā rokas ir saites. Kas labs ir Dieva priekšā, tas no viņas izglābsies, bet grēcinieks caur viņu taps sagūstīts.
我得知有等婦人比死還苦：她的心是網羅，手是鎖鍊。凡蒙上帝喜悅的人必能躲避她；有罪的人卻被她纏住了。
27 Redzi, šo esmu atradis, saka tas mācītājs, citu pēc cita, ka es to galavārdu atrastu.
傳道者說：「看哪，一千男子中，我找到一個正直人，但眾女子中，沒有找到一個。」我將這事一一比較，要尋求其理，我心仍要尋找，卻未曾找到。
28 To mana dvēsele vēl meklē, un to es vēl neesmu atradis: Starp tūkstošiem es vienu vīru esmu atradis, bet sievu starp šiem visiem es neesmu atradis.
29 Bet redzi, to tikai es esmu atradis, ka Dievs cilvēku ir radījis taisnu, bet tie dodas uz daudz gudrošanām.
我所找到的只有一件，就是上帝造人原是正直，但他們尋出許多巧計。
