Salamans Mācītājs 10
1 Nosprāgušas mušas dara smirdam un rūgstam aptiekāra zāles; tāpat no lielāka svara, nekā gudrība un gods, ir maķenīt ģeķības (tāpat arī mazliet ģeķības pārsver cienījama vīra gudrību un godu).
死し蝿は和香者の膏を臭くしこれを腐らす 少許の愚癡は智慧と尊榮よりも重し
2 Gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku, bet ģeķa sirds ir pa viņa kreiso roku.
智者の心はその右に愚者の心はその左に行くなり
3 Un arī kad ģeķis pa ceļu staigā, tad viņam prāta trūkst, un viņš saka uz ikkatru, ka esot ģeķis.
愚者は出て途を行にあたりてその心たらず自己の愚なることを一切の人に告ぐ
4 Ja valdnieka dusmība pret tevi ceļas, tad neatstājies no savas vietas, jo lēnprātība klusina lielus grēkus.
君長たる者汝にむかひて腹たつとも汝の本處を離るる勿れ温順は大なる愆を生ぜしめざるなり
5 Vēl ir ļaunums, ko pasaulē esmu redzējis, proti misēklis, kas ceļas no valdnieka.
我日の下に一の患事あるを見たり是は君長たる者よりいづる過誤に似たり
6 Dažs ģeķis top celts lielā godā, un bagātie sēž zemajā vietā.
すなはち愚なる者高き位に置かれ貴き者卑き處に坐る
7 Es esmu redzējis kalpus uz zirgiem, un lielus kungus kājām tāpat kā kalpus.
我また僕たる者が馬に乗り王侯たる者が僕のごとく地の上に歩むを觀たり
8 Kas bedri rok, tas kritīs iekšā; un kas sētu ārda, tam čūska iedzels.
坑を掘る者はみづから之におちいり石垣を毀つ者は蛇に咬れん
9 Kas akmeņus veļ, tas no tiem dabūs sāpes; kas malku skalda, tas ievainosies.
石を打くだく者はそれがために傷を受け木を割る者はそれがために危難に遭ん
10 Kad dzelzs ir nodilusi un viņas asmens netop tecināts(asināts), tad vairāk spēka jāpieliek; bet gudrība veicina darbu.
鐵の鈍くなれるあらんにその刃を磨ざれば力を多く之にもちひざるを得ず 智慧は功を成に益あるなり
11 Kad čūska iedzēlusi, pirms apvārdota, tad vārdotājam peļņas nav.
蛇もし呪術を聽ずして咬ば呪術師は用なし
12 Vārdi no gudra vīra mutes ir jauki; bet ģeķa lūpas pašu aprij.
智者の口の言語は恩徳あり 愚者の唇はその身を呑ほろぼす
13 Viņa mutes vārdu iesākums ir ģeķība, un viņa valodas gals ir neprātība un posts.
愚者の口の言は始は愚なり またその言は終は狂妄にして惡し
14 Ģeķis gan daudz runā, bet cilvēks nezin, kas notiks, un kas būs pēc viņa; kas viņam to teiks?
愚者は言詞を衆くす 人は後に有ん事を知ず 誰かその身の後にあらんところの事を述るを得ん
15 Ģeķa pūliņš to nogurdina, jo tas nezina ceļu uz pilsētu.
愚者の勞苦はその身を疲らす彼は邑にいることをも知ざるなり
16 Ak vai, tev, zeme, kam ķēniņš ir bērns, un kam lielkungi rīta laikā plītē.
その王は童子にしてその侯伯は朝に食をなす國よ 汝は禍なるかな
17 Labi tev, zeme, kam ķēniņš ir cienījams, un kam lielkungi īstā laikā ēd, stiprināties un ne plītēt.
その王は貴族の子またその侯伯は酔樂むためならず力を補ふために適宜き時に食をなす國よ 汝は福なるかな
18 Caur kūtrību sijas gāžas, un aiz slinkām rokām namam pil cauri.
懶惰ところよりして屋背は落ち 手を垂をるところよりして家屋は漏る
19 Dzīres top taisītas par prieku, un vīns ielīksmo tos, kas dzīvo, un nauda visu to gādā.
食事をもて笑ひ喜ぶの物となし酒をもて快樂を取れり 銀子は何事にも應ずるなり
20 Nelādi ķēniņu savā sirdī, un nelādi bagātu savā guļamā kambarī, jo putni apakš debess aiznes to skaņu un ar spārniem skriedami izpauž to valodu.
汝心の中にても王たる者を詛ふなかれ また寝室にても富者を詛なかれ 天空の鳥その聲を傳へ羽翼ある者その事を布べければなり
