Salamans Mācītājs 10
1 Nosprāgušas mušas dara smirdam un rūgstam aptiekāra zāles; tāpat no lielāka svara, nekā gudrība un gods, ir maķenīt ģeķības (tāpat arī mazliet ģeķības pārsver cienījama vīra gudrību un godu).
Dead flies cause a perfumer's perfume To send forth a stink; The precious by reason of wisdom — By reason of honour — a little folly!
2 Gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku, bet ģeķa sirds ir pa viņa kreiso roku.
The heart of the wise [is] at his right hand, And the heart of a fool at his left.
3 Un arī kad ģeķis pa ceļu staigā, tad viņam prāta trūkst, un viņš saka uz ikkatru, ka esot ģeķis.
And also, when he that is a fool Is walking in the way, his heart is lacking, And he hath said to every one, 'He [is] a fool.'
4 Ja valdnieka dusmība pret tevi ceļas, tad neatstājies no savas vietas, jo lēnprātība klusina lielus grēkus.
If the spirit of the ruler go up against thee, Thy place leave not, For yielding quieteth great sinners.
5 Vēl ir ļaunums, ko pasaulē esmu redzējis, proti misēklis, kas ceļas no valdnieka.
There is an evil I have seen under the sun, As an error that goeth out from the ruler,
6 Dažs ģeķis top celts lielā godā, un bagātie sēž zemajā vietā.
He hath set the fool in many high places, And the rich in a low place do sit.
7 Es esmu redzējis kalpus uz zirgiem, un lielus kungus kājām tāpat kā kalpus.
I have seen servants on horses, And princes walking as servants on the earth.
8 Kas bedri rok, tas kritīs iekšā; un kas sētu ārda, tam čūska iedzels.
Whoso is digging a pit falleth into it, And whoso is breaking a hedge, a serpent biteth him.
9 Kas akmeņus veļ, tas no tiem dabūs sāpes; kas malku skalda, tas ievainosies.
Whoso is removing stones is grieved by them, Whoso is cleaving trees endangered by them.
10 Kad dzelzs ir nodilusi un viņas asmens netop tecināts(asināts), tad vairāk spēka jāpieliek; bet gudrība veicina darbu.
If the iron hath been blunt, And he the face hath not sharpened, Then doth he increase strength, And wisdom [is] advantageous to make right.
11 Kad čūska iedzēlusi, pirms apvārdota, tad vārdotājam peļņas nav.
If the serpent biteth without enchantment, Then there is no advantage to a master of the tongue.
12 Vārdi no gudra vīra mutes ir jauki; bet ģeķa lūpas pašu aprij.
Words of the mouth of the wise [are] gracious, And the lips of a fool swallow him up.
13 Viņa mutes vārdu iesākums ir ģeķība, un viņa valodas gals ir neprātība un posts.
The beginning of the words of his mouth [is] folly, And the latter end of his mouth [Is] mischievous madness.
14 Ģeķis gan daudz runā, bet cilvēks nezin, kas notiks, un kas būs pēc viņa; kas viņam to teiks?
And the fool multiplieth words: 'Man knoweth not that which is, And that which is after him, who doth declare to him?'
15 Ģeķa pūliņš to nogurdina, jo tas nezina ceļu uz pilsētu.
The labour of the foolish wearieth him, In that he hath not known to go unto the city.
16 Ak vai, tev, zeme, kam ķēniņš ir bērns, un kam lielkungi rīta laikā plītē.
Woe to thee, O land, when thy king [is] a youth, And thy princes do eat in the morning.
17 Labi tev, zeme, kam ķēniņš ir cienījams, un kam lielkungi īstā laikā ēd, stiprināties un ne plītēt.
Happy art thou, O land, When thy king [is] a son of freemen, And thy princes do eat in due season, For might, and not for drunkenness.
18 Caur kūtrību sijas gāžas, un aiz slinkām rokām namam pil cauri.
By slothfulness is the wall brought low, And by idleness of the hands doth the house drop.
19 Dzīres top taisītas par prieku, un vīns ielīksmo tos, kas dzīvo, un nauda visu to gādā.
For mirth they are making a feast, And wine maketh life joyful, And the silver answereth with all.
20 Nelādi ķēniņu savā sirdī, un nelādi bagātu savā guļamā kambarī, jo putni apakš debess aiznes to skaņu un ar spārniem skriedami izpauž to valodu.
Even in thy mind a king revile not, And in the inner parts of thy bed-chamber Revile not the rich: For a fowl of the heavens causeth the voice to go, And a possessor of wings declareth the word.
