Salamans Mācītājs 10
1 Nosprāgušas mušas dara smirdam un rūgstam aptiekāra zāles; tāpat no lielāka svara, nekā gudrība un gods, ir maķenīt ģeķības (tāpat arī mazliet ģeķības pārsver cienījama vīra gudrību un godu).
Dead flies cause the oil of the perfumer to produce an evil odour; so does a little folly outweigh wisdom and honour.
2 Gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku, bet ģeķa sirds ir pa viņa kreiso roku.
A wise man’s heart is at his right hand, but a fool’s heart at his left.
3 Un arī kad ģeķis pa ceļu staigā, tad viņam prāta trūkst, un viņš saka uz ikkatru, ka esot ģeķis.
Yes also when the fool walks by the way, his understanding fails him, and he says to everyone that he is a fool.
4 Ja valdnieka dusmība pret tevi ceļas, tad neatstājies no savas vietas, jo lēnprātība klusina lielus grēkus.
If the spirit of the ruler rises up against you, don’t leave your place; for gentleness lays great offences to rest.
5 Vēl ir ļaunums, ko pasaulē esmu redzējis, proti misēklis, kas ceļas no valdnieka.
There is an evil which I have seen under the sun, the sort of error which proceeds from the ruler.
6 Dažs ģeķis top celts lielā godā, un bagātie sēž zemajā vietā.
Folly is set in great dignity, and the rich sit in a low place.
7 Es esmu redzējis kalpus uz zirgiem, un lielus kungus kājām tāpat kā kalpus.
I have seen servants on horses, and princes walking like servants on the earth.
8 Kas bedri rok, tas kritīs iekšā; un kas sētu ārda, tam čūska iedzels.
He who digs a pit may fall into it; and whoever breaks through a wall may be bitten by a snake.
9 Kas akmeņus veļ, tas no tiem dabūs sāpes; kas malku skalda, tas ievainosies.
Whoever carves out stones may be injured by them. Whoever splits wood may be endangered by it.
10 Kad dzelzs ir nodilusi un viņas asmens netop tecināts(asināts), tad vairāk spēka jāpieliek; bet gudrība veicina darbu.
If the axe is blunt, and one doesn’t sharpen the edge, then he must use more strength; but skill brings success.
11 Kad čūska iedzēlusi, pirms apvārdota, tad vārdotājam peļņas nav.
If the snake bites before it is charmed, then is there no profit for the charmer’s tongue.
12 Vārdi no gudra vīra mutes ir jauki; bet ģeķa lūpas pašu aprij.
The words of a wise man’s mouth are gracious; but a fool is swallowed by his own lips.
13 Viņa mutes vārdu iesākums ir ģeķība, un viņa valodas gals ir neprātība un posts.
The beginning of the words of his mouth is foolishness; and the end of his talk is mischievous madness.
14 Ģeķis gan daudz runā, bet cilvēks nezin, kas notiks, un kas būs pēc viņa; kas viņam to teiks?
A fool also multiplies words. Man doesn’t know what will be; and that which will be after him, who can tell him?
15 Ģeķa pūliņš to nogurdina, jo tas nezina ceļu uz pilsētu.
The labour of fools wearies every one of them; for he doesn’t know how to go to the city.
16 Ak vai, tev, zeme, kam ķēniņš ir bērns, un kam lielkungi rīta laikā plītē.
Woe to you, land, when your king is a child, and your princes eat in the morning!
17 Labi tev, zeme, kam ķēniņš ir cienījams, un kam lielkungi īstā laikā ēd, stiprināties un ne plītēt.
Happy are you, land, when your king is the son of nobles, and your princes eat in due season, for strength, and not for drunkenness!
18 Caur kūtrību sijas gāžas, un aiz slinkām rokām namam pil cauri.
By slothfulness the roof sinks in; and through idleness of the hands the house leaks.
19 Dzīres top taisītas par prieku, un vīns ielīksmo tos, kas dzīvo, un nauda visu to gādā.
A feast is made for laughter, and wine makes the life glad; and money is the answer for all things.
20 Nelādi ķēniņu savā sirdī, un nelādi bagātu savā guļamā kambarī, jo putni apakš debess aiznes to skaņu un ar spārniem skriedami izpauž to valodu.
Don’t curse the king, no, not in your thoughts; and don’t curse the rich in your bedroom, for a bird of the sky may carry your voice, and that which has wings may tell the matter.
