Salamans Mācītājs 10
1 Nosprāgušas mušas dara smirdam un rūgstam aptiekāra zāles; tāpat no lielāka svara, nekā gudrība un gods, ir maķenīt ģeķības (tāpat arī mazliet ģeķības pārsver cienījama vīra gudrību un godu).
Dead flies make the oil of the perfumer loathsome and corrupt; thus doth a little folly weigh down wisdom and honor.
2 Gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku, bet ģeķa sirds ir pa viņa kreiso roku.
A wise man's mind is at his right hand; but a fool's mind is at his left.
3 Un arī kad ģeķis pa ceļu staigā, tad viņam prāta trūkst, un viņš saka uz ikkatru, ka esot ģeķis.
Yea, even when the fool walketh in the way, his understanding faileth him, and he saith to every one that he is a fool.
4 Ja valdnieka dusmība pret tevi ceļas, tad neatstājies no savas vietas, jo lēnprātība klusina lielus grēkus.
If the anger of a ruler rise up against thee, leave not thy place! for gentleness pacifieth great offences.
5 Vēl ir ļaunums, ko pasaulē esmu redzējis, proti misēklis, kas ceļas no valdnieka.
There is an evil which I have seen under the sun; an error which proceedeth from a ruler.
6 Dažs ģeķis top celts lielā godā, un bagātie sēž zemajā vietā.
Folly is set in many high stations, and the noble sit in a low place.
7 Es esmu redzējis kalpus uz zirgiem, un lielus kungus kājām tāpat kā kalpus.
I have seen servants upon horses, and princes walking as servants on foot.
8 Kas bedri rok, tas kritīs iekšā; un kas sētu ārda, tam čūska iedzels.
He that diggeth a pit shall fall into it; and whoso breaketh down a wall, a serpent shall bite him.
9 Kas akmeņus veļ, tas no tiem dabūs sāpes; kas malku skalda, tas ievainosies.
Whoso removeth stones shall be hurt therewith, and he that cleaveth wood shall be endangered thereby.
10 Kad dzelzs ir nodilusi un viņas asmens netop tecināts(asināts), tad vairāk spēka jāpieliek; bet gudrība veicina darbu.
If the iron be blunt, and one do not whet the edge, then must he put forth more strength; but an advantage for giving success hath wisdom.
11 Kad čūska iedzēlusi, pirms apvārdota, tad vārdotājam peļņas nav.
If a serpent bite before he is charmed, then there is no advantage to the charmer.
12 Vārdi no gudra vīra mutes ir jauki; bet ģeķa lūpas pašu aprij.
The words of a wise man's mouth are gracious; but the lips of a fool are his destruction.
13 Viņa mutes vārdu iesākums ir ģeķība, un viņa valodas gals ir neprātība un posts.
The beginning of the words of his mouth is folly, and the end of his talk is mischievous madness.
14 Ģeķis gan daudz runā, bet cilvēks nezin, kas notiks, un kas būs pēc viņa; kas viņam to teiks?
A fool also multiplieth words, though no man knoweth what shall be; and who can tell him what shall be after him?
15 Ģeķa pūliņš to nogurdina, jo tas nezina ceļu uz pilsētu.
The labor of the foolish man wearieth him, because he knoweth not how to go to the city.
16 Ak vai, tev, zeme, kam ķēniņš ir bērns, un kam lielkungi rīta laikā plītē.
Woe to thee, O land, when thy king is a child, and thy princes feast in the morning!
17 Labi tev, zeme, kam ķēniņš ir cienījams, un kam lielkungi īstā laikā ēd, stiprināties un ne plītēt.
Happy thou, O land, when thy king is a noble, and thy princes eat in due season, for strength, and not for drunkenness!
18 Caur kūtrību sijas gāžas, un aiz slinkām rokām namam pil cauri.
By much slothfulness the building decayeth; and by the slackness of the hands the house leaketh.
19 Dzīres top taisītas par prieku, un vīns ielīksmo tos, kas dzīvo, un nauda visu to gādā.
A feast is made for laughter, and wine makes merry; but money answereth all things.
20 Nelādi ķēniņu savā sirdī, un nelādi bagātu savā guļamā kambarī, jo putni apakš debess aiznes to skaņu un ar spārniem skriedami izpauž to valodu.
Curse not the king; no, not in thy thought; and curse not the rich in thy bed-chamber! for a bird of the air shall carry the voice; and that which hath wings shall tell the matter.
