Salamans Mācītājs 10
1 Nosprāgušas mušas dara smirdam un rūgstam aptiekāra zāles; tāpat no lielāka svara, nekā gudrība un gods, ir maķenīt ģeķības (tāpat arī mazliet ģeķības pārsver cienījama vīra gudrību un godu).
Dead flies make the ointment of the perfumer fetid and putrid; so doth a little folly outweigh wisdom and honour.
2 Gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku, bet ģeķa sirds ir pa viņa kreiso roku.
A wise man's understanding is at his right hand; but a fool's understanding at his left.
3 Un arī kad ģeķis pa ceļu staigā, tad viņam prāta trūkst, un viņš saka uz ikkatru, ka esot ģeķis.
Yea also, when a fool walketh by the way, his understanding faileth him, and he saith to every one that he is a fool.
4 Ja valdnieka dusmība pret tevi ceļas, tad neatstājies no savas vietas, jo lēnprātība klusina lielus grēkus.
If the spirit of the ruler rise up against thee, leave not thy place; for gentleness allayeth great offences.
5 Vēl ir ļaunums, ko pasaulē esmu redzējis, proti misēklis, kas ceļas no valdnieka.
There is an evil which I have seen under the sun, like an error which proceedeth from a ruler:
6 Dažs ģeķis top celts lielā godā, un bagātie sēž zemajā vietā.
Folly is set on great heights, and the rich sit in low place.
7 Es esmu redzējis kalpus uz zirgiem, un lielus kungus kājām tāpat kā kalpus.
I have seen servants upon horses, and princes walking as servants upon the earth.
8 Kas bedri rok, tas kritīs iekšā; un kas sētu ārda, tam čūska iedzels.
He that diggeth a pit shall fall into it; and whoso breaketh through a fence, a serpent shall bite him.
9 Kas akmeņus veļ, tas no tiem dabūs sāpes; kas malku skalda, tas ievainosies.
Whoso quarrieth stones shall be hurt therewith; and he that cleaveth wood is endangered thereby.
10 Kad dzelzs ir nodilusi un viņas asmens netop tecināts(asināts), tad vairāk spēka jāpieliek; bet gudrība veicina darbu.
If the iron be blunt, and one do not whet the edge, then must he put to more strength; but wisdom is profitable to direct.
11 Kad čūska iedzēlusi, pirms apvārdota, tad vārdotājam peļņas nav.
If the serpent bite before it is charmed, then the charmer hath no advantage.
12 Vārdi no gudra vīra mutes ir jauki; bet ģeķa lūpas pašu aprij.
The words of a wise man's mouth are gracious; but the lips of a fool will swallow up himself.
13 Viņa mutes vārdu iesākums ir ģeķība, un viņa valodas gals ir neprātība un posts.
The beginning of the words of his mouth is foolishness; and the end of his talk is grievous madness.
14 Ģeķis gan daudz runā, bet cilvēks nezin, kas notiks, un kas būs pēc viņa; kas viņam to teiks?
A fool also multiplieth words; yet man knoweth not what shall be; and that which shall be after him, who can tell him?
15 Ģeķa pūliņš to nogurdina, jo tas nezina ceļu uz pilsētu.
The labour of fools wearieth every one of them, for he knoweth not how to go to the city.
16 Ak vai, tev, zeme, kam ķēniņš ir bērns, un kam lielkungi rīta laikā plītē.
Woe to thee, O land, when thy king is a boy, and thy princes feast in the morning!
17 Labi tev, zeme, kam ķēniņš ir cienījams, un kam lielkungi īstā laikā ēd, stiprināties un ne plītēt.
Happy art thou, O land, when thy king is a free man, and thy princes eat in due season, in strength, and not in drunkenness!
18 Caur kūtrību sijas gāžas, un aiz slinkām rokām namam pil cauri.
By slothfulness the rafters sink in; and through idleness of the hands the house leaketh.
19 Dzīres top taisītas par prieku, un vīns ielīksmo tos, kas dzīvo, un nauda visu to gādā.
A feast is made for laughter, and wine maketh glad the life; and money answereth all things.
20 Nelādi ķēniņu savā sirdī, un nelādi bagātu savā guļamā kambarī, jo putni apakš debess aiznes to skaņu un ar spārniem skriedami izpauž to valodu.
Curse not the king, no, not in thy thought, and curse not the rich in thy bedchamber; for a bird of the air shall carry the voice, and that which hath wings shall tell the matter.
