Salamans Mācītājs 10
1 Nosprāgušas mušas dara smirdam un rūgstam aptiekāra zāles; tāpat no lielāka svara, nekā gudrība un gods, ir maķenīt ģeķības (tāpat arī mazliet ģeķības pārsver cienījama vīra gudrību un godu).
Dying flies spoil the sweetness of the ointment. Wisdom and glory is more precious than a small and shortlived folly.
2 Gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku, bet ģeķa sirds ir pa viņa kreiso roku.
The heart of a wise man is in his right hand, and the heart of a fool is in his left hand.
3 Un arī kad ģeķis pa ceļu staigā, tad viņam prāta trūkst, un viņš saka uz ikkatru, ka esot ģeķis.
Yea, and the fool when he walketh in the way, whereas be himself is a fool, esteemeth all men fools.
4 Ja valdnieka dusmība pret tevi ceļas, tad neatstājies no savas vietas, jo lēnprātība klusina lielus grēkus.
If the spirit of him that hath power, ascend upon thee, leave not thy place: because care will make the greatest sins to cease.
5 Vēl ir ļaunums, ko pasaulē esmu redzējis, proti misēklis, kas ceļas no valdnieka.
There is an evil that I have seen under the sun, as it were by an error proceeding from the face of the prince:
6 Dažs ģeķis top celts lielā godā, un bagātie sēž zemajā vietā.
A fool set in high dignity, and the rich sitting beneath.
7 Es esmu redzējis kalpus uz zirgiem, un lielus kungus kājām tāpat kā kalpus.
I have seen servants upon horses: and princes walking on the ground as servants.
8 Kas bedri rok, tas kritīs iekšā; un kas sētu ārda, tam čūska iedzels.
He that diggeth a pit, shall fall into it: and he that breaketh a hedge, a serpent shall bite him.
9 Kas akmeņus veļ, tas no tiem dabūs sāpes; kas malku skalda, tas ievainosies.
He that removeth stones, shall be hurt by them: and he that cutteth trees, shall be wounded by them.
10 Kad dzelzs ir nodilusi un viņas asmens netop tecināts(asināts), tad vairāk spēka jāpieliek; bet gudrība veicina darbu.
If the iron be blunt, and be not as before, but be made blunt, with much labour it shall be sharpened: and after industry shall follow wisdom.
11 Kad čūska iedzēlusi, pirms apvārdota, tad vārdotājam peļņas nav.
If a serpent bite in silence, he is nothing better that backbiteth secretly.
12 Vārdi no gudra vīra mutes ir jauki; bet ģeķa lūpas pašu aprij.
The words of the mouth of a wise man are grace: but the lips of a fool shall throw him down headlong.
13 Viņa mutes vārdu iesākums ir ģeķība, un viņa valodas gals ir neprātība un posts.
The beginning of his words is folly, and the end of his talk is a mischievous error.
14 Ģeķis gan daudz runā, bet cilvēks nezin, kas notiks, un kas būs pēc viņa; kas viņam to teiks?
A fool multiplieth words. A man cannot tell what hath been before him: and what shall be after him, who can tell him?
15 Ģeķa pūliņš to nogurdina, jo tas nezina ceļu uz pilsētu.
The labour of fools shall afflict them that know not bow to go to the city.
16 Ak vai, tev, zeme, kam ķēniņš ir bērns, un kam lielkungi rīta laikā plītē.
Woe to thee, O land, when thy king is a child, and when the princes eat in the morning.
17 Labi tev, zeme, kam ķēniņš ir cienījams, un kam lielkungi īstā laikā ēd, stiprināties un ne plītēt.
Blessed is the land, whose king is noble, and whose princes eat in due season for refreshment, and not for riotousness.
18 Caur kūtrību sijas gāžas, un aiz slinkām rokām namam pil cauri.
By slothfulness a building shall be brought down, and through the weakness of hands, the house shall drop through.
19 Dzīres top taisītas par prieku, un vīns ielīksmo tos, kas dzīvo, un nauda visu to gādā.
For laughter they make bread, and wine that the living may feast: and all things obey money.
20 Nelādi ķēniņu savā sirdī, un nelādi bagātu savā guļamā kambarī, jo putni apakš debess aiznes to skaņu un ar spārniem skriedami izpauž to valodu.
Detract not the king, no not in thy thought; and speak not evil of the rich man in thy private chamber: because even the birds of the air will carry thy voice, and he that hath wings will tell what thou hast said.
