Salamans Mācītājs 10
1 Nosprāgušas mušas dara smirdam un rūgstam aptiekāra zāles; tāpat no lielāka svara, nekā gudrība un gods, ir maķenīt ģeķības (tāpat arī mazliet ģeķības pārsver cienījama vīra gudrību un godu).
Dead flies cause the ointment of the apothecary to stink [and] ferment; [so] a little folly is weightier than wisdom [and] honour.
2 Gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku, bet ģeķa sirds ir pa viņa kreiso roku.
The heart of a wise [man] is at his right hand; but a fool's heart at his left.
3 Un arī kad ģeķis pa ceļu staigā, tad viņam prāta trūkst, un viņš saka uz ikkatru, ka esot ģeķis.
Yea also, when he that is a fool walketh by the way, his sense faileth [him], and he saith to every one [that] he is a fool.
4 Ja valdnieka dusmība pret tevi ceļas, tad neatstājies no savas vietas, jo lēnprātība klusina lielus grēkus.
If the spirit of the ruler rise up against thee, leave not thy place; for quietness pacifieth great offences.
5 Vēl ir ļaunums, ko pasaulē esmu redzējis, proti misēklis, kas ceļas no valdnieka.
There is an evil that I have seen under the sun, as an error [that] proceedeth from the ruler:
6 Dažs ģeķis top celts lielā godā, un bagātie sēž zemajā vietā.
folly is set in great dignities, but the rich sit in a low place.
7 Es esmu redzējis kalpus uz zirgiem, un lielus kungus kājām tāpat kā kalpus.
I have seen servants upon horses, and princes walking as servants upon the earth.
8 Kas bedri rok, tas kritīs iekšā; un kas sētu ārda, tam čūska iedzels.
He that diggeth a pit falleth into it; and whoso breaketh down a hedge, a serpent biteth him.
9 Kas akmeņus veļ, tas no tiem dabūs sāpes; kas malku skalda, tas ievainosies.
Whoso removeth stones is hurt therewith; he that cleaveth wood is endangered thereby.
10 Kad dzelzs ir nodilusi un viņas asmens netop tecināts(asināts), tad vairāk spēka jāpieliek; bet gudrība veicina darbu.
If the iron be blunt, and one do not whet the edge, then must he apply more strength; but wisdom is profitable to give success.
11 Kad čūska iedzēlusi, pirms apvārdota, tad vārdotājam peļņas nav.
If the serpent bite before enchantment, then the charmer hath no advantage.
12 Vārdi no gudra vīra mutes ir jauki; bet ģeķa lūpas pašu aprij.
The words of a wise man's mouth are gracious; but the lips of a fool swallow up himself.
13 Viņa mutes vārdu iesākums ir ģeķība, un viņa valodas gals ir neprātība un posts.
The beginning of the words of his mouth is folly; and the end of his talk is mischievous madness.
14 Ģeķis gan daudz runā, bet cilvēks nezin, kas notiks, un kas būs pēc viņa; kas viņam to teiks?
And the fool multiplieth words: [yet] man knoweth not what shall be; and what shall be after him, who will tell him?
15 Ģeķa pūliņš to nogurdina, jo tas nezina ceļu uz pilsētu.
The labour of fools wearieth them, because they know not how to go to the city.
16 Ak vai, tev, zeme, kam ķēniņš ir bērns, un kam lielkungi rīta laikā plītē.
Woe to thee, O land, when thy king is a child, and thy princes eat in the morning!
17 Labi tev, zeme, kam ķēniņš ir cienījams, un kam lielkungi īstā laikā ēd, stiprināties un ne plītēt.
Happy art thou, O land, when thy king is a son of nobles, and thy princes eat in [due] season, for strength, and not for drunkenness!
18 Caur kūtrību sijas gāžas, un aiz slinkām rokām namam pil cauri.
By much sloth fulness the framework falleth in; and through idleness of the hands the house drippeth.
19 Dzīres top taisītas par prieku, un vīns ielīksmo tos, kas dzīvo, un nauda visu to gādā.
A feast is made for laughter, and wine maketh life merry; but money answereth everything.
20 Nelādi ķēniņu savā sirdī, un nelādi bagātu savā guļamā kambarī, jo putni apakš debess aiznes to skaņu un ar spārniem skriedami izpauž to valodu.
Curse not the king, no, not in thy thought; and curse not the rich in thy bedchamber: for the bird of the air will carry the voice, and that which hath wings will tell the matter.
