Salamans Mācītājs 10
1 Nosprāgušas mušas dara smirdam un rūgstam aptiekāra zāles; tāpat no lielāka svara, nekā gudrība un gods, ir maķenīt ģeķības (tāpat arī mazliet ģeķības pārsver cienījama vīra gudrību un godu).
Dead flies cause the oil of the perfumer to send forth an evil odor, so a little folly outweighs wisdom and honor.
2 Gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku, bet ģeķa sirds ir pa viņa kreiso roku.
A wise man's heart is at his right hand, but a fool's heart at his left.
3 Un arī kad ģeķis pa ceļu staigā, tad viņam prāta trūkst, un viņš saka uz ikkatru, ka esot ģeķis.
Yea also, when the fool walks by the way, his understanding fails him, and he says to everyone that he is a fool.
4 Ja valdnieka dusmība pret tevi ceļas, tad neatstājies no savas vietas, jo lēnprātība klusina lielus grēkus.
If the spirit of the ruler rises up against thee, leave not thy place, for deference allays great offenses.
5 Vēl ir ļaunums, ko pasaulē esmu redzējis, proti misēklis, kas ceļas no valdnieka.
There is an evil which I have seen under the sun, as it were an error which proceeds from the ruler:
6 Dažs ģeķis top celts lielā godā, un bagātie sēž zemajā vietā.
Folly is set in great dignity, and the rich sit in a low place.
7 Es esmu redzējis kalpus uz zirgiem, un lielus kungus kājām tāpat kā kalpus.
I have seen servants upon horses, and rulers walking like servants upon the earth.
8 Kas bedri rok, tas kritīs iekšā; un kas sētu ārda, tam čūska iedzels.
He who digs a pit shall fall into it, and he who breaks through a wall, a serpent shall bite him.
9 Kas akmeņus veļ, tas no tiem dabūs sāpes; kas malku skalda, tas ievainosies.
He who hews out stones shall be hurt therewith, and he who splits wood is endangered thereby.
10 Kad dzelzs ir nodilusi un viņas asmens netop tecināts(asināts), tad vairāk spēka jāpieliek; bet gudrība veicina darbu.
If the iron be blunt, and he does not whet the edge, then he must increase strength. But wisdom is advantageous to make right.
11 Kad čūska iedzēlusi, pirms apvārdota, tad vārdotājam peļņas nav.
If the serpent bites before it is charmed, then is there no advantage in the charmer.
12 Vārdi no gudra vīra mutes ir jauki; bet ģeķa lūpas pašu aprij.
The words of a wise man's mouth are gracious, but the lips of a fool will swallow himself up.
13 Viņa mutes vārdu iesākums ir ģeķība, un viņa valodas gals ir neprātība un posts.
The beginning of the words of his mouth is foolishness, and the end of his talk is mischievous madness.
14 Ģeķis gan daudz runā, bet cilvēks nezin, kas notiks, un kas būs pēc viņa; kas viņam to teiks?
A fool also multiplies words; yet man knows not what shall be, and that which shall be after him, who can tell him?
15 Ģeķa pūliņš to nogurdina, jo tas nezina ceļu uz pilsētu.
The labor of fools wearies every one of them, for he knows not how to go to the city.
16 Ak vai, tev, zeme, kam ķēniņš ir bērns, un kam lielkungi rīta laikā plītē.
Woe to thee, O land, when thy king is a child, and thy rulers feast in the morning!
17 Labi tev, zeme, kam ķēniņš ir cienījams, un kam lielkungi īstā laikā ēd, stiprināties un ne plītēt.
Happy are thou, O land, when thy king is the son of noble men, and thy rulers feast in due season, for strength, and not for drunkenness!
18 Caur kūtrību sijas gāžas, un aiz slinkām rokām namam pil cauri.
By slothfulness the roof sinks in, and through idleness of the hands the house leaks.
19 Dzīres top taisītas par prieku, un vīns ielīksmo tos, kas dzīvo, un nauda visu to gādā.
A feast is made for laughter, and wine makes glad the life, and money answers all things.
20 Nelādi ķēniņu savā sirdī, un nelādi bagātu savā guļamā kambarī, jo putni apakš debess aiznes to skaņu un ar spārniem skriedami izpauž to valodu.
Revile not the king, no, not in thy thought, and revile not the rich in thy bedchamber. For a bird of the heavens shall carry the voice, and that which has wings shall tell the matter.
