Salamans Mācītājs 10
1 Nosprāgušas mušas dara smirdam un rūgstam aptiekāra zāles; tāpat no lielāka svara, nekā gudrība un gods, ir maķenīt ģeķības (tāpat arī mazliet ģeķības pārsver cienījama vīra gudrību un godu).
Uginula muha usmrdi mirisno ulje, a i malo ludosti jače je od mudrosti i časti.
2 Gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku, bet ģeķa sirds ir pa viņa kreiso roku.
Mudrac kroči pravim putem, a luđak krivim.
3 Un arī kad ģeķis pa ceļu staigā, tad viņam prāta trūkst, un viņš saka uz ikkatru, ka esot ģeķis.
Dovoljno je da luđak pođe putem: kako razbora nema, svakomu pokazuje da je lud.
4 Ja valdnieka dusmība pret tevi ceļas, tad neatstājies no savas vietas, jo lēnprātība klusina lielus grēkus.
Ako se na te digne vladaočev gnjev, ne ostavljaj svoga mjesta, jer blagost sprečava velike grijehe.
5 Vēl ir ļaunums, ko pasaulē esmu redzējis, proti misēklis, kas ceļas no valdnieka.
Ima zlo što ga vidjeh pod suncem kao prestupak koji dolazi od vladaoca:
6 Dažs ģeķis top celts lielā godā, un bagātie sēž zemajā vietā.
ludost se podiže na najviša mjesta, a veliki zauzimaju niske položaje.
7 Es esmu redzējis kalpus uz zirgiem, un lielus kungus kājām tāpat kā kalpus.
Vidjeh sluge na konjima, a knezove gdje idu pješice kao sluge.
8 Kas bedri rok, tas kritīs iekšā; un kas sētu ārda, tam čūska iedzels.
Tko jamu kopa, u nju pada; i tko ruši zid, ujeda ga zmija.
9 Kas akmeņus veļ, tas no tiem dabūs sāpes; kas malku skalda, tas ievainosies.
Tko lomi kamenje, ono ga ranjava; tko cijepa drva, može nastradati.
10 Kad dzelzs ir nodilusi un viņas asmens netop tecināts(asināts), tad vairāk spēka jāpieliek; bet gudrība veicina darbu.
Kad zatupi željezo i oštrica mu nije nabrušena, tada treba više snage; a nagrada mudrosti je uspjeh.
11 Kad čūska iedzēlusi, pirms apvārdota, tad vārdotājam peļņas nav.
Ako zmija ujede prije čaranja, ništa onda opčaratelj ne koristi.
12 Vārdi no gudra vīra mutes ir jauki; bet ģeķa lūpas pašu aprij.
Pune su miline riječi iz usta mudraca, a bezumnika upropašćuju njegove usne.
13 Viņa mutes vārdu iesākums ir ģeķība, un viņa valodas gals ir neprātība un posts.
On počinje svoje besjede ludošću i svršava ih potpunim bezumljem.
14 Ģeķis gan daudz runā, bet cilvēks nezin, kas notiks, un kas būs pēc viņa; kas viņam to teiks?
Luđak previše govori: čovjek ne poznaje budućnost, i tko mu može kazati što će poslije njega biti?
15 Ģeķa pūliņš to nogurdina, jo tas nezina ceļu uz pilsētu.
Luđake mori njihov trud; tko ne zna puta, ne može u grad.
16 Ak vai, tev, zeme, kam ķēniņš ir bērns, un kam lielkungi rīta laikā plītē.
Jao tebi, zemljo, kad ti je kralj premlad i knezovi se već ujutro goste.
17 Labi tev, zeme, kam ķēniņš ir cienījams, un kam lielkungi īstā laikā ēd, stiprināties un ne plītēt.
Blago tebi, zemljo, kad ti je kralj plemenit i knezovi ti u svoje vrijeme blaguju da se okrijepe, a ne da se opiju.
18 Caur kūtrību sijas gāžas, un aiz slinkām rokām namam pil cauri.
S lijenosti se ugiblju grede, zbog nebrige prokišnjava kuća.
19 Dzīres top taisītas par prieku, un vīns ielīksmo tos, kas dzīvo, un nauda visu to gādā.
Ali su gozbe radi zabave i vino uveseljava život, a novci pribavljaju sve.
20 Nelādi ķēniņu savā sirdī, un nelādi bagātu savā guļamā kambarī, jo putni apakš debess aiznes to skaņu un ar spārniem skriedami izpauž to valodu.
Ni u svojoj misli ne kuni kralja, ni u svojoj ložnici ne kuni bogataša, jer će ptice odnijeti glas i kleveta lako okrilati.
