Piektā Mozus 9
1 Klausies, Israēl, tu šodien iesi pār Jardāni, uzvarēt tautas, lielākas un stiprākas, nekā tu esi, lielas un līdz debesīm apstiprinātas pilsētas,
Aw Israel kaminawk, tahngai oh; vaihiah nangcae pong kalen kue, thacak kue prae kaminawk hoi van khoek to kasang sipae thungh ih vangpuinawk to toep hanah, Jordan vapui to nang kat o tih boeh.
2 Lielus un garus ļaudis, Enaka bērnus, par kuriem tu zini un esi dzirdējis: kas var pastāvēt Enaka bērnu priekšā?
To kaminawk loe len o moe, sang o; Anak kaminawk kawng to na panoek o boeh; mi mah maw Anak kaminawk to pazawk thai tih? tiah thuih ih lok doeh na thaih o boeh.
3 Tad tev šodien būs atzīt, ka Tas Kungs, tavs Dievs, pats iet tavā priekšā, rijoša uguns, - Viņš pats tos izdeldēs un tos nometīs tavā priekšā, un tu tos izdzīsi un tos steigšus iznīcināsi, itin kā Tas Kungs uz tevi runājis.
Toe na Angraeng Sithaw loe hmai kangqong baktiah nangcae hmaa ah caeh, tito vaihniah panoek oh; anih mah nihcae to amrosak tih; Anih mah to kaminawk to nangcae hma ah pazawk tih; Angraeng mah thuih ih lok baktih toengah, nihcae to na haek o ueloe, nihcae to karangah na hum o tih.
4 Kad nu Tas Kungs, tavs Dievs, tos tavā priekšā izdzīs, tad nerunā savā sirdī un nesaki: Tas Kungs manas taisnības dēļ mani ievedis, šo zemi iemantot; jo šo tautu bezdievības dēļ Tas Kungs tos izdzen tavā priekšā.
Na Angraeng Sithaw mah nangcae hma ah nihcae to haek bit naah, ka toeng pongah ni Angraeng mah hae prae hae toep hanah ang hoih, tiah poek o hmah; hae kaminawk loe set pongah ni Angraeng mah nangcae hma hoiah haek.
5 Ne tavas taisnības dēļ, nedz tavas sirds skaidrības dēļ tu nenāc iemantot viņu zemi, bet šo tautu bezdievības dēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tos izdzen tavā priekšā un gribēdams apstiprināt to vārdu, ko Tas Kungs zvērējis taviem tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam.
Na toenghaih hoi na poek toenghaih pongah, nihcae ih prae toep hanah na caeh ai; hae acaengnawk loe set o pongah ni, nam pa Abraham, Isak hoi Jakob khaeah lokkamhaih koepsak hanah, nihcae to nangcae hma hoiah Angraeng mah haek.
6 Tad nu zini, ka Tas Kungs, tavs Dievs, tev nedod iemantot šo labo zemi tavas taisnības dēļ, jo tu esi stūrgalvīga tauta.
Na toeng o pongah na Angraeng Sithaw mah kahoih hae prae hae toep hanah paek ih na ai ni; nangcae loe palungthah kami ah ni na oh o, tito panoek oh.
7 Piemini un neaizmirsti, ka tu To Kungu, savu Dievu, ļoti esi apkaitinājis tuksnesī; no tās dienas, kad tu izgāji no Ēģiptes zemes. kamēr jūs esat nonākuši šai vietā, jūs esat pretī turējušies Tam Kungam.
Praezaek ah na Angraeng Sithaw to kawbangah maw palung na phui o sak, tito pahnet o hmah, pakuem o poe ah; Izip prae na caeh o taak ni hoi kamtong vaihni ni khoek to, Angraeng ih lok tahngai ai kami ah ni na oh o.
8 Jo Horebā jūs To Kungu ļoti apkaitinājāt un Tas Kungs par jums apskaitās un gribēja jūs izdeldēt,
Horeb ah Angraeng palung na phui o sak, anih loe nangcae hum han khoek to palungphui.
9 Kad es uzkāpu kalnā, saņemt tos akmens galdiņus, tās derības galdiņus, ko Tas Kungs ar jums bija derējis. Un es paliku četrdesmit dienas un četrdesmit naktis uz tā kalna un neēdu maizi un nedzēru ūdeni,
Angraeng mah nangcae hoi sak ih lokmaihaih thlung to lak hanah, mae nuiah ka dawh tahang naah, takaw ka caa ai, tui doeh nae ai ah, mae nuiah ni qui palito hoi qum qui palito thung ka oh.
10 Un Tas Kungs man deva tos abus akmens galdiņus, Dieva pirksta aprakstītus, un uz tiem bija visi vārdi, ko Tas Kungs kalnā ar jums bija runājis no uguns vidus sapulces dienā.
Sithaw ih banpazung hoiah tarik ih thlung kangphaek hnetto Angraeng mah ang paek; to thlung kangphaek hnetto nuiah loe, hmai kangqong mae nui ih amkhuenghaih niah, Angraeng mah nangcae khaeah thuih ih loknawk boih to oh.
11 Un pēc tām četrdesmit dienām un četrdesmit naktīm Tas Kungs man deva tos abus akmens galdiņus, tos derības galdiņus, un Tas Kungs sacīja uz mani:
Ni qui palito hoi qum qui palito boeng pacoengah loe, lokmaihaih thlung kangphaek, thlung kangphaek hnetto Angraeng mah ang paek.
12 Celies, ej steigšus lejā, jo tavi ļaudis, ko tu izvedis no Ēģiptes zemes, ir apgrēkojušies, tie ir steigšus atkāpušies no tā ceļa, ko Es tiem pavēlējis, - tie sev lējuši tēlu.
To naah Angraeng mah kai khaeah, Angthawk ah loe, hae ahmuen hoi karangah caeh tathuk ah; Izip prae hoiah nangzoh haih ih nangmah ih kaminawk loe amro o boeh; ka paek ih lok to nihcae mah angqoi o taak moe, bok hanah krang to a sak o boeh, tiah ang naa.
13 Un Tas Kungs runāja uz mani sacīdams: Es redzu šos ļaudis, un raugi, tie ir stūrgalvīgi ļaudis.
To pacoengah Angraeng mah kai khaeah, Hae kaminawk hae ka hnuk boeh; khenah, nihcae loe palungthah parai kami ah oh o!
14 Laid mani, Es tos iznīcināšu un izdeldēšu viņu vārdu no pasaules un tevi darīšu par stiprāku un lielāku tautu, nekā tie.
Kaimah bueng na omsak ah, van tlim ah nihcae ih ahmin oh han ai ah, ka phraek moe, nihcae to ka hum han boeh; toe nang loe nihcae pongah thacak kue, kapop kue acaeng ah kang sak han, tiah ang naa.
15 Tad es atgriezies nogāju no tā kalna, un tas kalns dega ar uguni, un tie divi derības galdiņi bija manās abās rokās,
To pongah kang qoi moe, hmai kangqong mae nui hoiah kang hum tathuk; lokmaihaih thlung kangphaek hnetto ban ah ka tapom.
16 Un es skatījos, un redzi, jūs bijāt apgrēkojušies pret To Kungu, savu Dievu, jūs bijāt sev lējuši teļu, jūs bijāt steigšus atkāpušies no tā ceļa, ko Tas Kungs jums bija pavēlējis.
Ka khet tathuk naah, nangmacae Angraeng Sithaw hmaa ah na zae o boeh, tito ka hnuk; nangmacae hanah maitaw caa krang to na sak o; Angraeng mah paek ih loklam hoiah karangah nang qoi o taak.
17 Tad es sagrābu tos abus galdiņus un tos izmetu no savām abām rokām un tos sasitu priekš jūsu acīm,
To pongah ka ban ih thlung kangphaek hnetto to ka lak moe, nangcae mikhnuk ah ka vah phaeng.
18 Un nometos priekš Tā Kunga tā kā papriekš, četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, es maizi neēdu un ūdeni nedzēru, visu jūsu grēku dēļ, ar ko jūs bijāt apgrēkojušies, ļaunu darīdami Tā Kunga acīs, viņu apkaitinādami.
Nangcae mah Angraeng palungphuisak hanah, anih hmaa ah na sak o ih zaehaih pongah, hmaloe ah ka sak ih baktih toengah, takaw to ka caa ai, tui doeh nae ai ah, Angraeng hmaa ah ni qui palito hoi qum qui palito ka kuep.
19 Jo es bijājos par to bardzību un dusmību, ar ko Tas Kungs par jums bija apskaities, jūs izdeldēt; bet Tas Kungs arī to brīdi mani paklausīja.
Nangcae hum han khoek to hmai baktiah kamngaeh Angraeng palungphuihaih to ka zit. Toe Angraeng mah ka lok ang tahngaih pae.
20 Un Tas Kungs ļoti dusmojās arī par Āronu un gribēja viņu izdeldēt, bet es to brīdi lūdzu arī par Āronu.
Angraeng loe Aaron hum han khoek to palungphui; toe to nathuem ah kai mah Aaron hanah lawk ka thuih pae.
21 Bet jūsu grēku, to teļu, ko jūs bijāt taisījuši, to es ņēmu un sadedzināju ar uguni un sagrūdu un samalu, kamēr tas smalks palika par pīšļiem, un viņa pīšļus es iemetu tai upē, kas tek no tā kalna.
Nangcae zaehaih ah kaom, ban hoi na sak o ih maitaw caa krang to ka lak moe, hmai hoiah ka qoeng; ka tit moe, kadip pueng khoek to ka naep pacoengah, mae nui hoiah long kathuk tui thungah ka vah.
22 Jūs To Kungu apkaitinājāt arī Tabeērā un Masā un pie tiem kārības kapiem.
Taberah, Massah, Kibroth-Hattavah ahmuen ah doeh Angraeng palungphui hanah na sak o.
23 Un kad Tas Kungs jūs izsūtīja no Kādeš Barneas sacīdams: ejat uz augšu un uzņemiet to zemi, ko Es jums esmu devis, tad jūs Tā Kunga, sava Dieva, vārdam turējaties pretī un neticējāt, nedz klausījāt Viņa balsij.
Angraeng mah Kadesh-Barnea hoiah, Caeh oh loe kang paek o ih prae to toep oh, tiah ang patoeh o; toe na Angraeng Sithaw mah paek ih lok to na aek o; anih to na oep o ai moe, a lok doeh na tahngai pae o ai.
24 Pārgalvīgi jūs esat bijuši pret To Kungu, kamēr es jūs pazīstu.
Nangcae kang panoek tangsuek nathuem hoi boeh ni Angraeng ih lok aek kami ah na oh o.
25 Un es nometos Tā Kunga priekšā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, kur biju nometies, tāpēc ka Tas Kungs bija sacījis, ka gribot jūs izdeldēt.
Angraeng mah nangcae hum han thuih naah, hmaloe ah ka sak ih baktih toengah, ni qui palito hoi qum qui palito thung Angraeng hmaa ah ka kuep.
26 Bet es pielūdzu To Kungu un sacīju: Kungs, Dievs, neizdeldē Savus ļaudis un Savu īpašumu, ko Tu esi atpestījis caur Savu lielo spēku, ko Tu ar stipru roku esi izvedis no Ēģiptes.
Angraeng khaeah, Angraeng Sithaw, lensawkhaih hoiah na pahlong ih nangmah ih kaminawk hoi thacak na ban hoiah Izip prae thung hoi na zaehhoih ih, na qawktoep kaminawk to hum hmah.
27 Piemini Savus kalpus, Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu, neuzlūko šo ļaužu pārgalvību, nedz viņu bezdievību, nedz viņu grēkus,
Na tamna Abraham, Issak hoi Jakob to pahnet hmah loe, hae kaminawk ih palung thahhaih, a set o haih hoi a zae o haihnawk doeh khen pae hmah rae ah;
28 Lai tā zeme, no kurienes tu mūs esi izvedis, nesaka: Tas Kungs tos nevarēja ievest tai zemē, par ko Viņš tiem bija runājis, un tādēļ ka Viņš tos ienīdēja, Viņš tos izvedis, lai tos nonāvētu tuksnesī.
to tih ai nahaeloe na zaehhoih ih prae kaminawk mah, Angraeng mah lokkam ih prae thungah nihcae to caeh haih thai ai, anih mah hnukma pongah ni nihcae to praezaek ah hum han ih a caeh haih, tiah thui o moeng tih.
29 Tie jau ir Tavi ļaudis un Tavs īpašums, ko Tu esi izvedis caur Savu lielo spēku un caur Savu izstiepto elkoni.
Hae kaminawk loe nangmah ih kami ah ni oh o; na thacakhaih hoi thacak ban na payanghaih hoiah na zaehhoih ih nangmah ih qawktoep kami ah ni a oh o, tiah lawk ka thuih.
