Piektā Mozus 31
1 Tad Mozus nogāja un runāja šos vārdus uz visu Israēli,
Chuin Mose’n Israel mite henga, thuhi chengse hi asei peh in ahi.
2 Un uz tiem sacīja: šodien es esmu simts un divdesmit gadus vecs; es nevarēšu vairs ne iziet ne ieiet, un Tas Kungs uz mani sacījis: tev nebūs iet pāri pār šo Jardāni.
Ajah uvah hiti hin aseiye, tunin keima kum jakhat leh kum somni ka lhing tai, ajeh chu keima che le vale kabol tahlou ding hichu Pakaiyin ka henga aseiyin, nangman hiche Jordan hi nagal kai thei lou ding ahi, ati.
3 Tas Kungs, tavs Dievs, Tas ies pats tavā priekšā pāri, Tas izdeldēs šīs tautas tavā priekšā, ka tu tās iemanto; Jozuas, tas ies pāri tavā priekšā, kā Tas Kungs runājis.
Pakai, Pathen chu nama sang lam'uva che ding, Aman nalam kai diu nama sang lam'uva namtin vaipi hijat pi hi asuh mang jeng ding, nama sang'uva nam mite hon chenna ding gam anei lou diu ahi. Pakai thupeh banga Joshua in nalam kai lhung diu ahi.
4 Un Tas Kungs viņiem darīs, kā Viņš darījis Sihonam un Ogam, Amoriešu ķēniņiem, un viņu zemei, ko Viņš izdeldējis.
Hiche nam tin vaipi khu jat chunga khu, Pakaiyin Amor mite lah a leng teni Sihon leh Og abolna bang banga asuh mang diu ahi.
5 Kad nu Tas Kungs tos nodos jūsu priekšā, tad jums tiem būs darīt pēc visām pavēlēm, ko es jums esmu pavēlējis.
Pakaiyin amaho jouse khu nangho khut a ahin pehdoh ding, chuteng keiman ka thupeh banga hi nabol diu ahi.
6 Esat stipri un turat drošu prātu, nebīstaties un nebaiļojaties priekš viņiem, jo Tas Kungs, tavs Dievs, Tas tev iet līdz; Viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs.
Kichatna ima nanei thei lou diu, chule nahat uva nahansan diu, ging lou hela naum diu ahi. Ajeh chu nanghon na kilhon piu hi Pakai, Pathen ahijing in, Pakaiyin na umpi jing uvin nada lhah louhel diu ahi.
7 Un Mozus aicināja Jozua un sacīja uz viņu visa Israēla priekšā: esi stiprs un turi drošu prātu, jo tu ieiesi ar šiem ļaudīm tai zemē, ko Tas Kungs viņu tēviem ir zvērējis, viņiem dot, un tev to būs viņiem izdalīt.
Chuin Mose’n jong Joshua akouvin Israel mite jouse mitmun aheng’a hiti hin aseipeh tai. Hat unlang hangsan uvn, mipi hijat hi napuiyuva Pakaiyin apu apateu khanga akitepna gamsung’a na puilut diu, amaho hi hiche gam sunga chu nachen sah a agam pumpi nalo sah tei diu ahi.
8 Tas Kungs, Tas iet tavā priekšā, Viņš būs ar tevi, Viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs, nebīsties un nebaiļojies.
Na masang lam'uva lamkai hi Pakai bou ahin, aman nalhonpi jing un, dalha louva ijakai asuh bukim soh ding, hiche miho chunga khu kichatna nanei lou diu, lungthoi louhela naum jing diu ahi.
9 Un Mozus uzrakstīja to bauslību un to deva tiem priesteriem, Levja dēliem, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, un visiem Israēla vecajiem.
Chuin Mose’n danthu chu asundoh in, danthu lekhabu chu Levi chapate Pakai thingkong pua pangho chengse chu abonchan ape soh keiyin ahi.
10 Un Mozus tiem pavēlēja un sacīja: ik septītā gadā, atlaišanas gada laikā, lieveņu svētkos,
Mose’n amaho chengse chu thu apen hiti hin aseiye. Kum sagi ahung kichaiya, ki lhadohna phat ahung lhin teng, hichu lhambuh kut bolphat toh kitoh ding ahi.
11 Kad viss Israēls nāks rādīties Tā Kunga, tava Dieva, priekšā, tai vietā, ko Viņš izredzēs, tad tev šo bauslību būs priekšā lasīt visam Israēlim viņu ausīs.
Israel mite hi Pakai, Pathen in adeilhen namuna chu ahung kilah tengleh, Israel mite jouse jah dinga hiche danthu lekhabu hi nasem doh ding ahi.
12 Sapulcini tos ļaudis, vīrus un sievas un bērniņus un savus piedzīvotājus, kas tavos vārtos, lai tie dzird un mācās un bīstas To Kungu, jūsu Dievu, un tur un dara visus šīs bauslības vārdus,
Mipi ho chu nakhop kimsoh kei ding, pasal ahin, numei ahin, ajahsoh kei diu Pakai, Pathen gindan ahet them cheh diu, hiche danthua ki sei jouse aboldoh sohkei na diuva nathu mop cheh diu ahi.
13 Un lai viņu bērni, kas to nezina, dzird un mācās bīties To Kungu, jūsu Dievu, visu to laiku, kamēr jūs dzīvosiet tai zemē, ko iemantot jūs ejat pār Jardāni.
Ajakha loulai achilhahte geiyin ajah theina ding in, Jordan galkaiya hiche gamsung nalut tenguleh hichengse hi nachate hou nahil jing diu ahi.
14 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: redzi, tavs laiks ir klāt, ka jāmirst; aicini Jozua, un ejat saiešanas teltī, lai Es viņam pavēlu. Tad Mozus un Jozuas gāja un nostājās saiešanas teltī.
Pakaiyin Mose henga aseiyin, nathi nading nikho ahung naitai, Joshua henga seiyin lang ponbuh sunga hung lut lhon in, chutengleh keiman Joshua hi tha kapeh kit ding ahi. Hiti chun Mose leh Joshua jong achelhon in, ponbuh sunga chun aga lut lhon tan ahi.
15 Tad Tas Kungs tai teltī parādījās padebeša stabā, un tas padebeša stabs stāvēja saiešanas telts durvīs.
Chutah chun Pakai chu ponbuh sunga meibang lom bang in ahung kilah in ahung kitung tan ahi. Hiti chun meibang lom chu ponbuh kotpi phung achun khom bang in akitung tan ahi.
16 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: redzi, tu dusēsi pie saviem tēviem, un šie ļaudis celsies un maukos pakaļ tās zemes svešiem dieviem, kur tie nāks dzīvot, un atstās Mani un atmetīs Manu derību, ko Es ar tiem esmu derējis,
Chuin Pakaiyin, Mose henga aseiyin, ven! Nangma napu, napate toh nalup khom nading phat ahung naitai. Nangma nung tengleh hiche mite hi abonchauva ahet phah lou nau gamsung ahin chot lut diu, pathen lim semthu nung ahinjui uva, notiho lah a vahlut gamdiu, keima umna jeng jong hepha louva umdiu, keima toh kitepna kasem jeng jong asuh keh hel diu ahi.
17 Tai dienā Mana bardzība pret tiem iedegsies, un Es tos atstāšu un paslēpšu Savu vaigu no viņiem, ka tie top aprīti, un daudz ļaunuma un daudz bēdu viņiem uzies, ka tie tai dienā sacīs: vai šis ļaunums man nav uzgājis tāpēc, ka mans Dievs nav mūsu vidū?
Chutia achon ni tenguleh keima lunghanna achung'uva hung soudoh jeng ding, keiman jong amaho kanung ngat jeng ding, chuteng mihon amaho abah gam jeng diu, thilse tincheng le hesoh gentheinan abop diu, eiho Pathen in ei umpi lou phat uva thilse hijatpi hi eiho chunga hung lhung jeng ahitai, tia asei diu ahi.
18 Bet Es paslēpšu Savu vaigu tai dienā visa ļaunuma dēļ, ko tie ir darījuši, nogriezdamies pie citiem dieviem.
Hitia thil ahin bol niteng uleh keiman jong ama hoa kona kamai kasel manga ka nung sun diu, ajeh chu amaho hin pathen semthu ho abel gam tauvin ahi.
19 Un nu uzrakstiet sev šo dziesmu un māci to Israēla bērniem un ieliec to viņu mutē, ka šī dziesma Man ir par liecību pret Israēla bērniem.
Tun nanghon hichengse sun doh unlang, Israel mite henga nahil them diu ahi. Hiche hi Israel mite douna keima hettoh sahna apang jing din akam sung uvah mop soh keiyun.
20 Jo Es tos ievedīšu tai zemē, ko esmu zvērējis viņu tēviem, kur piens un medus tek, un kad tie ēdīs un būs paēduši un paliks trekni, tad tie nogriezīsies pie citiem dieviem un tiem kalpos un Mani apkaitinās un atmetīs Manu derību.
Ajeh chu apu, apate hou peh dinga ka kihahselna gamsung khoiju leh bongnoi lonna gam sunga ka hinpui lut phat uvin, anomsa gam tauvin, tun akihei mang gamsoh keiyun pathen chom chom abel tauvin, hiche ho kinbol in apang un, keima don louvin eikoi tauvin ahi.
21 Un kad daudz ļaunuma un daudz bēdu tiem uzies, tad šī dziesma tiem atbildēs un būs par liecību, jo tā netaps aizmirsta viņu dzimuma mutē. Jo Es zinu viņu domas, kas tiem jau šodien ir, pirms Es tos esmu ievedis tai zemē, ko tiem esmu zvērējis.
Thilse tincheng in ahin lhun den diu, hiche la hi amaho dinga hettohsanaa hung pang jing ding ahi. Hiche la hi haimil louhela achilhahteu khangeiya achin jing diu, ajeh chu keiman katepna gam sunga kahin puilut masang uva alunggel ngaitou ijakai ka hetsoh ahitai.
22 Tad Mozus uzrakstīja šo dziesmu tai dienā un to mācīja Israēla bērniem.
Chuin Mose’n jong hiche nikho mama chun la chu asundoh in, Israel mite jouse ahilthem soh keiyin ahi.
23 Un Viņš pavēlēja Jozuam, Nuna dēlam, un sacīja: esi stiprs un turi drošu prātu, jo tu ievedīsi Israēla bērnus tai zemē, ko Es viņiem esmu zvērējis, un Es būšu ar tevi.
Pakaiyin, Nun chapa Joshua tha apen ahenga hiti hin asei peh e. Hat jing in, hangsan jing in, ajeh chu nangman Israel chate jouse ka kitepna gam sunga khu nahin puilut ding, kei man ka umpi jing nai, ati.
24 Un kad Mozus bija pabeidzis līdz pat galam sarakstīt šās bauslības vārdus grāmatā,
Mose’n jong hiche danthu chengse chu abonchan asundoh soh keiyin, achaina geiyin asundoh soh keiyin ahi.
25 Tad Mozus pavēlēja tiem Levitiem, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, sacīdams:
Chuin Mose’n Pakai kitepna thingkong pua pang, Levi mite henga hiti hin aseipeh tauve.
26 Ņemiet šo bauslības grāmatu un noliekat to blakām Tā Kunga, sava Dieva, derības šķirstam, lai viņa tur ir par liecību pret tevi.
Hiche danthu lekhabu hi, Pakai kitepna thing kong sunga chun koijun, hiche hi nangho douna hettoh sahnaa pang jing ding ahi.
27 Jo es pazīstu tavu nepaklausību un tavu stūrgalvību. Redzi, šodien kamēr es vēl esmu dzīvs jūsu vidū, jūs esat neklausīgi pret To Kungu, - cik vairāk, kad es būšu nomiris!
Ajeh chu doumah mah in nachon in, nalou chal e tijong kahen, tun vevin, nangho toh kaum jing in jong Pakai doumah tampi nabol un, ka thi nung le ijat nabolbe diu hitam!
28 Sapulcējiet pie manis visus savus cilšu vecajus un savus priekšniekus, lai es runāju šos vārdus priekš viņu ausīm un pret tiem piesaucu par lieciniekiem debesis un zemi.
Nalah uva upa ho jouse na phung kailhah cheh uva kon in ka henga hinsol tauvin, nalah uva vaihoma pangho jong hinkou khom unlang, thu hijat chengse hi aheng uva ka seipeh ding, amaho douna hettohsana apang dinga van leh leiset kakou khom ding ahi.
29 Jo es zinu, ka pēc manas nāves jūs visai(pilnīgi) apgrēkosities un atkāpsities no tā ceļa, ko es jums esmu pavēlējis; tad jums tas ļaunums uzies nākamā laikā, kad jūs darīsiet, kas ļauns Tā Kunga acīs, viņu apkaitinādami ar savu rokas darbu.
Ajeh chu keima thi nung teng melse tah tah a nachon diu, ka thupeh jousea kona na kihei manghel diu ahiti, ka hesoh keiyin, akhon nileh nachung uva thilse hung lhung ding, Pakai mit mua thilse jeng nahin bol diu, nakhut chaloh danu ijakaiya kona Pakai lunghanna na chung uva hung lhung ding ahi.
30 Tad Mozus runāja priekš visas Israēla draudzes ausīm šīs dziesmas vārdus līdz pat galam.
Mose’n jong hiche la chu Israel mite jouse nabenga ahetsah tan ahi.
