Piektā Mozus 31
1 Tad Mozus nogāja un runāja šos vārdus uz visu Israēli,
Moseste cet tih Israel pum taengah hekah olka hea thui.
2 Un uz tiem sacīja: šodien es esmu simts un divdesmit gadus vecs; es nevarēšu vairs ne iziet ne ieiet, un Tas Kungs uz mani sacījis: tev nebūs iet pāri pār šo Jardāni.
Te vaengah amih te, “Tihninah kai he kum ya pakul ka lo ca coeng tih ka voei ka bal ham ka coeng voel pawh. Te dongah BOEIPAloh kai taengah, 'He Jordan he kat voel boeh,’ a ti.
3 Tas Kungs, tavs Dievs, Tas ies pats tavā priekšā pāri, Tas izdeldēs šīs tautas tavā priekšā, ka tu tās iemanto; Jozuas, tas ies pāri tavā priekšā, kā Tas Kungs runājis.
Na hmai kahaka kat BOEIPA na Pathen amahloh namtomrhoek he na mikhmuh aha mitmoeng sak vetih amih te na pang ni. BOEIPAloh a thui vanbangla Joshua tah nang hmai ah kat ni.
4 Un Tas Kungs viņiem darīs, kā Viņš darījis Sihonam un Ogam, Amoriešu ķēniņiem, un viņu zemei, ko Viņš izdeldējis.
Amori manghai Sihon neh Ogaa saii tih a khohmuen neh rhenten a phae bangla BOEIPAloh a saii ni.
5 Kad nu Tas Kungs tos nodos jūsu priekšā, tad jums tiem būs darīt pēc visām pavēlēm, ko es jums esmu pavēlējis.
Amihte BOEIPAloh na mikhmuh la han thak vaengah nang kang uen olpaek bangla amih taengah boeihna saii ni.
6 Esat stipri un turat drošu prātu, nebīstaties un nebaiļojaties priekš viņiem, jo Tas Kungs, tavs Dievs, Tas tev iet līdz; Viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs.
Thaahueluh lamtah namningsakuh. Amih maelhmai te rhihuh boel lamtahna sarhinguh boeh. Nang taengkahaka cet BOEIPA na Pathenloh nang ng'rhael pawt vetih nang ng'hnoo mahpawh,” a tinah.
7 Un Mozus aicināja Jozua un sacīja uz viņu visa Israēla priekšā: esi stiprs un turi drošu prātu, jo tu ieiesi ar šiem ļaudīm tai zemē, ko Tas Kungs viņu tēviem ir zvērējis, viņiem dot, un tev to būs viņiem izdalīt.
Te phoeiah Mosesloh Joshuaa khue tih Israel pum kah mikhmuh ah, “Thaahuel lamtah namning sak. A napa taengah paek hamla BOEIPAloh a toemngam tangtae khohmuen la pilnam nehna pueiuh vetih amih tena pang pawn ni.
8 Tas Kungs, Tas iet tavā priekšā, Viņš būs ar tevi, Viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs, nebīsties un nebaiļojies.
Nang mikhmuh ahaka pongpa BOEIPA amah long he nang taengah om vetih nang ng'rhael mahpawh, nang ng'hnoo mahpawh. Rhih boel lamtah rhihyawp boeh,” a tinah.
9 Un Mozus uzrakstīja to bauslību un to deva tiem priesteriem, Levja dēliem, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, un visiem Israēla vecajiem.
Te phoeiah olkhueng he Mosesloh a daek tih, BOEIPA kah paipi thingkawngaka kawt, Levi koca khosoihrhoek neh Israel patongrhoek boeih taengaha paek.
10 Un Mozus tiem pavēlēja un sacīja: ik septītā gadā, atlaišanas gada laikā, lieveņu svētkos,
Hekah he kum rhih thoktih pohlip khotue laiba hlahnah kum kah khoning vaengaha thuitih amih te Mosesloh a uen.
11 Kad viss Israēls nāks rādīties Tā Kunga, tava Dieva, priekšā, tai vietā, ko Viņš izredzēs, tad tev šo bauslību būs priekšā lasīt visam Israēlim viņu ausīs.
Amah hmuen tuek kah BOEIPA na Pathen mikhmuh ah phoe hamla Israel pum loh ha pawk vaengah Israel pum kah a hna kaep ah olkhueng he doekpah.
12 Sapulcini tos ļaudis, vīrus un sievas un bērniņus un savus piedzīvotājus, kas tavos vārtos, lai tie dzird un mācās un bīstas To Kungu, jūsu Dievu, un tur un dara visus šīs bauslības vārdus,
Huta tongpa camoe, na vongka kah yinlai neh pilnamloh tingtun saeh lamtah hnatun uh saeh. Te daengah ni a canguh vetih BOEIPA na Pathen rhih ham neh olkhueng ol boeih he vai hamlaa ngaithuen uh eh.
13 Un lai viņu bērni, kas to nezina, dzird un mācās bīties To Kungu, jūsu Dievu, visu to laiku, kamēr jūs dzīvosiet tai zemē, ko iemantot jūs ejat pār Jardāni.
Te vaengah pang hamla Jordan na kat thil khohmuen kah na hingnah tue khuiah ah aka ming noek pawh a ca rhoek loh BOEIPA na Pathen rhih ham hnatun uh saeh lamtah cang uh saeh.
14 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: redzi, tavs laiks ir klāt, ka jāmirst; aicini Jozua, un ejat saiešanas teltī, lai Es viņam pavēlu. Tad Mozus un Jozuas gāja un nostājās saiešanas teltī.
Te vaengah BOEIPAloh Moses te, “Duek hamla na khohninloh yoei coeng he. Joshua te khue lamtah tingtunnah dap ah pai sak lamtah anih te ka uen eh,” a tinah. Te dongah Moses neh Joshuate cet rhoi tih tingtunnah dap ah pai rhoi.
15 Tad Tas Kungs tai teltī parādījās padebeša stabā, un tas padebeša stabs stāvēja saiešanas telts durvīs.
Te vaengah BOEIPA tah dap ah cingmai tung la tueng tih cingmai tung khaw dap thohkah ah pai.
16 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: redzi, tu dusēsi pie saviem tēviem, un šie ļaudis celsies un maukos pakaļ tās zemes svešiem dieviem, kur tie nāks dzīvot, un atstās Mani un atmetīs Manu derību, ko Es ar tiem esmu derējis,
Te vaengah Moses te BOEIPA loh, “Na parhoek taengahna yalh coeng atah pilnam he thoo vetih a kun thil khohmuen kah kholong pathen taengah cukhalh pawn ni he. Kai n'hnoo vetih anih taengkah ka saii ka paipi hea phae uh ni.
17 Tai dienā Mana bardzība pret tiem iedegsies, un Es tos atstāšu un paslēpšu Savu vaigu no viņiem, ka tie top aprīti, un daudz ļaunuma un daudz bēdu viņiem uzies, ka tie tai dienā sacīs: vai šis ļaunums man nav uzgājis tāpēc, ka mans Dievs nav mūsu vidū?
Tekah khohnin ah tah ka thintoekloh anih taengah sai vetih amih te ka hnoo ni. Te vaengah amih taeng lamloh ka maelhmai ka thuh vetih maeham la poeh ni. Yoethae cungkuem neh citcailoh aniha hmuh ni. Te khohnin ah, “Ka khui ah ka Pathen loh a om pawt dongah pawt nim? He bang yoethaeloh kai m'hmuh,” a ti ni.
18 Bet Es paslēpšu Savu vaigu tai dienā visa ļaunuma dēļ, ko tie ir darījuši, nogriezdamies pie citiem dieviem.
Boethae cungkuem te a saii tih pathen tloerhoek taengaha hooiuh khohnin van vaengah kai long khaw ka maelhmai ka thuh rhoe ka thuh tak van ni.
19 Un nu uzrakstiet sev šo dziesmu un māci to Israēla bērniem un ieliec to viņu mutē, ka šī dziesma Man ir par liecību pret Israēla bērniem.
Te dongah hekah laa he namah loh daek laeh. Israel carhoek te tuuk lamtah a ka dongah hoeipah. Te daengahni hekah laaloh Israel carhoek taengah kai kah laipai la a om eh.
20 Jo Es tos ievedīšu tai zemē, ko esmu zvērējis viņu tēviem, kur piens un medus tek, un kad tie ēdīs un būs paēduši un paliks trekni, tad tie nogriezīsies pie citiem dieviem un tiem kalpos un Mani apkaitinās un atmetīs Manu derību.
A naparhoek taengah ka toemngam tangtae tih, khoitui neh suktuiaka long khohmuen la ka khuen ni. Te vaengah kodam la ca khangrhang cakhaw pathen tloe taengla hooiuh vetih amih taengah ni tho a thueng uh eh. Kai yah m'bai uh vetih ka paipia phae uh mai hoeh veh.
21 Un kad daudz ļaunuma un daudz bēdu tiem uzies, tad šī dziesma tiem atbildēs un būs par liecību, jo tā netaps aizmirsta viņu dzimuma mutē. Jo Es zinu viņu domas, kas tiem jau šodien ir, pirms Es tos esmu ievedis tai zemē, ko tiem esmu zvērējis.
Tedae ana om saeh, anih te yoethae neh citcailoh muepa muk van vaengah hekah laaloh a mikhmuh ah laipai laa doo bitni. A tiingan ka lamkah te khaw hnilh boel saeh. Ka toemngam bangla anihte khohmuen la ka pha puei hlan ah pataeng tihnin kah a saii neh a benbonah te ka ming,” a tinah.
22 Tad Mozus uzrakstīja šo dziesmu tai dienā un to mācīja Israēla bērniem.
Te dongah laa he Moses loh amah khohnin vaengaha daek tih Israel carhoek tea cang puei.
23 Un Viņš pavēlēja Jozuam, Nuna dēlam, un sacīja: esi stiprs un turi drošu prātu, jo tu ievedīsi Israēla bērnus tai zemē, ko Es viņiem esmu zvērējis, un Es būšu ar tevi.
Te phoeiah Nun capa Joshua tea uen tih, “Amih ham ka toemngam tangtae khohmuen la Israel ca rhoekte na khuen hamcoeng dongah thahuel lamtah namning sak. Nang taengah kai ka om bitni,” a tinah.
24 Un kad Mozus bija pabeidzis līdz pat galam sarakstīt šās bauslības vārdus grāmatā,
Olkhueng ol he a soep hil cabu dongah daek hamte Mosesloh a coeng tih omcoeng.
25 Tad Mozus pavēlēja tiem Levitiem, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, sacīdams:
Te phoeiah BOEIPA kah paipi thingkawngaka kawt Levirhoek te Mosesloh a uen tih,
26 Ņemiet šo bauslības grāmatu un noliekat to blakām Tā Kunga, sava Dieva, derības šķirstam, lai viņa tur ir par liecību pret tevi.
“Olkhueng cabu he lolaeh. BOEIPA na Pathen paipi thingkawng kaep ah khueh lamtah nang taengah laipai la om saeh.
27 Jo es pazīstu tavu nepaklausību un tavu stūrgalvību. Redzi, šodien kamēr es vēl esmu dzīvs jūsu vidū, jūs esat neklausīgi pret To Kungu, - cik vairāk, kad es būšu nomiris!
Na boekoek neh na rhawna mangkhak khaw kai loh ka ming. Nangmih taengkah ka hing tue vaengah pataeng BOEIPAaka koek la na omuh atah ka duek phoei aisat oeih.
28 Sapulcējiet pie manis visus savus cilšu vecajus un savus priekšniekus, lai es runāju šos vārdus priekš viņu ausīm un pret tiem piesaucu par lieciniekiem debesis un zemi.
Nangmih koca kah patongrhoek neh na rhoiboei boeihloh kai taengla ha tingtunuh laeh. Vaan neh diklai he amih taengah ka laipai puei saeh lamtah a hna ah olka he ka thui lah eh.
29 Jo es zinu, ka pēc manas nāves jūs visai(pilnīgi) apgrēkosities un atkāpsities no tā ceļa, ko es jums esmu pavēlējis; tad jums tas ļaunums uzies nākamā laikā, kad jūs darīsiet, kas ļauns Tā Kunga acīs, viņu apkaitinādami ar savu rokas darbu.
Ka dueknah hnukah khaw ka ming coeng. A po la na po vetih nangmih taengah kang uen bangla longpuei lamloh na nong uh ni. Hmailong khohnin ah yoethaenah loh nangmih m'mah ni. Na kut dongkah khoboe neh amah veet hamla BOEIPA mikhmuh ah boethae ni na saii uh eh.
30 Tad Mozus runāja priekš visas Israēla draudzes ausīm šīs dziesmas vārdus līdz pat galam.
Te dongah hekah laa lung he a boeih due Israel hlangping boeih kah a hna ah Moses loh a thui pah.
