< Piektā Mozus 31 >
1 Tad Mozus nogāja un runāja šos vārdus uz visu Israēli,
Moses te cet tih Israel pum taengah hekah olka he a thui.
2 Un uz tiem sacīja: šodien es esmu simts un divdesmit gadus vecs; es nevarēšu vairs ne iziet ne ieiet, un Tas Kungs uz mani sacījis: tev nebūs iet pāri pār šo Jardāni.
Te vaengah amih te, “Tihnin ah kai he kum ya pakul ka lo ca coeng tih ka voei ka bal ham ka coeng voel pawh. Te dongah BOEIPA loh kai taengah, 'He Jordan he kat voel boeh,’ a ti.
3 Tas Kungs, tavs Dievs, Tas ies pats tavā priekšā pāri, Tas izdeldēs šīs tautas tavā priekšā, ka tu tās iemanto; Jozuas, tas ies pāri tavā priekšā, kā Tas Kungs runājis.
Na hmai kah aka kat BOEIPA na Pathen amah loh namtom rhoek he na mikhmuh ah a mitmoeng sak vetih amih te na pang ni. BOEIPA loh a thui vanbangla Joshua tah nang hmai ah kat ni.
4 Un Tas Kungs viņiem darīs, kā Viņš darījis Sihonam un Ogam, Amoriešu ķēniņiem, un viņu zemei, ko Viņš izdeldējis.
Amori manghai Sihon neh Oga a saii tih a khohmuen neh rhenten a phae bangla BOEIPA loh a saii ni.
5 Kad nu Tas Kungs tos nodos jūsu priekšā, tad jums tiem būs darīt pēc visām pavēlēm, ko es jums esmu pavēlējis.
Amih te BOEIPA loh na mikhmuh la han thak vaengah nang kang uen olpaek bangla amih taengah boeih na saii ni.
6 Esat stipri un turat drošu prātu, nebīstaties un nebaiļojaties priekš viņiem, jo Tas Kungs, tavs Dievs, Tas tev iet līdz; Viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs.
Thaahuel uh lamtah namning sakuh. Amih maelhmai te rhih uh boel lamtah na sarhing uh boeh. Nang taengkah aka cet BOEIPA na Pathen loh nang ng'rhael pawt vetih nang ng'hnoo mahpawh,” a ti nah.
7 Un Mozus aicināja Jozua un sacīja uz viņu visa Israēla priekšā: esi stiprs un turi drošu prātu, jo tu ieiesi ar šiem ļaudīm tai zemē, ko Tas Kungs viņu tēviem ir zvērējis, viņiem dot, un tev to būs viņiem izdalīt.
Te phoeiah Moses loh Joshua a khue tih Israel pum kah mikhmuh ah, “Thaahuel lamtah namning sak. A napa taengah paek hamla BOEIPA loh a toemngam tangtae khohmuen la pilnam neh na puei uh vetih amih te na pang pawn ni.
8 Tas Kungs, Tas iet tavā priekšā, Viņš būs ar tevi, Viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs, nebīsties un nebaiļojies.
Nang mikhmuh ah aka pongpa BOEIPA amah long he nang taengah om vetih nang ng'rhael mahpawh, nang ng'hnoo mahpawh. Rhih boel lamtah rhihyawp boeh,” a ti nah.
9 Un Mozus uzrakstīja to bauslību un to deva tiem priesteriem, Levja dēliem, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, un visiem Israēla vecajiem.
Te phoeiah olkhueng he Moses loh a daek tih, BOEIPA kah paipi thingkawng aka kawt, Levi koca khosoih rhoek neh Israel patong rhoek boeih taengah a paek.
10 Un Mozus tiem pavēlēja un sacīja: ik septītā gadā, atlaišanas gada laikā, lieveņu svētkos,
Hekah he kum rhih thok tih pohlip khotue laiba hlahnah kum kah khoning vaengah a thui tih amih te Moses loh a uen.
11 Kad viss Israēls nāks rādīties Tā Kunga, tava Dieva, priekšā, tai vietā, ko Viņš izredzēs, tad tev šo bauslību būs priekšā lasīt visam Israēlim viņu ausīs.
Amah hmuen tuek kah BOEIPA na Pathen mikhmuh ah phoe hamla Israel pum loh ha pawk vaengah Israel pum kah a hna kaep ah olkhueng he doek pah.
12 Sapulcini tos ļaudis, vīrus un sievas un bērniņus un savus piedzīvotājus, kas tavos vārtos, lai tie dzird un mācās un bīstas To Kungu, jūsu Dievu, un tur un dara visus šīs bauslības vārdus,
Huta tongpa camoe, na vongka kah yinlai neh pilnam loh tingtun saeh lamtah hnatun uh saeh. Te daengah ni a. cang uh vetih BOEIPA na Pathen rhih ham neh olkhueng ol boeih he vai hamla a ngaithuen uh eh.
13 Un lai viņu bērni, kas to nezina, dzird un mācās bīties To Kungu, jūsu Dievu, visu to laiku, kamēr jūs dzīvosiet tai zemē, ko iemantot jūs ejat pār Jardāni.
Te vaengah pang hamla Jordan na kat thil khohmuen kah na hingnah tue khuiah ah aka ming noek pawh a ca rhoek loh BOEIPA na Pathen rhih ham hnatun uh saeh lamtah cang uh saeh.
14 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: redzi, tavs laiks ir klāt, ka jāmirst; aicini Jozua, un ejat saiešanas teltī, lai Es viņam pavēlu. Tad Mozus un Jozuas gāja un nostājās saiešanas teltī.
Te vaengah BOEIPA loh Moses te, “Duek hamla na khohnin loh yoei coeng he. Joshua te khue lamtah tingtunnah dap ah pai sak lamtah anih te ka uen eh,” a ti nah. Te dongah Moses neh Joshua te cet rhoi tih tingtunnah dap ah pai rhoi.
15 Tad Tas Kungs tai teltī parādījās padebeša stabā, un tas padebeša stabs stāvēja saiešanas telts durvīs.
Te vaengah BOEIPA tah dap ah cingmai tung la tueng tih cingmai tung khaw dap thohkah ah pai.
16 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: redzi, tu dusēsi pie saviem tēviem, un šie ļaudis celsies un maukos pakaļ tās zemes svešiem dieviem, kur tie nāks dzīvot, un atstās Mani un atmetīs Manu derību, ko Es ar tiem esmu derējis,
Te vaengah Moses te BOEIPA loh, “Na pa rhoek taengah na yalh coeng atah pilnam he thoo vetih a kun thil khohmuen kah kholong pathen taengah cukhalh pawn ni he. Kai n'hnoo vetih anih taengkah ka saii ka paipi he a phae uh ni.
17 Tai dienā Mana bardzība pret tiem iedegsies, un Es tos atstāšu un paslēpšu Savu vaigu no viņiem, ka tie top aprīti, un daudz ļaunuma un daudz bēdu viņiem uzies, ka tie tai dienā sacīs: vai šis ļaunums man nav uzgājis tāpēc, ka mans Dievs nav mūsu vidū?
Tekah khohnin ah tah ka thintoek loh anih taengah sai vetih amih te ka hnoo ni. Te vaengah amih taeng lamloh ka maelhmai ka thuh vetih maeham la poeh ni. Yoethae cungkuem neh citcai loh anih a hmuh ni. Te khohnin ah, “Ka khui ah ka Pathen loh a om pawt dongah pawt nim? He bang yoethae loh kai m'hmuh,” a ti ni.
18 Bet Es paslēpšu Savu vaigu tai dienā visa ļaunuma dēļ, ko tie ir darījuši, nogriezdamies pie citiem dieviem.
Boethae cungkuem te a saii tih pathen tloe rhoek taengah a hooi uh khohnin van vaengah kai long khaw ka maelhmai ka thuh rhoe ka thuh tak van ni.
19 Un nu uzrakstiet sev šo dziesmu un māci to Israēla bērniem un ieliec to viņu mutē, ka šī dziesma Man ir par liecību pret Israēla bērniem.
Te dongah hekah laa he namah loh daek laeh. Israel ca rhoek te tuuk lamtah a ka dongah hoei pah. Te daengah ni hekah laa loh Israel ca rhoek taengah kai kah laipai la a om eh.
20 Jo Es tos ievedīšu tai zemē, ko esmu zvērējis viņu tēviem, kur piens un medus tek, un kad tie ēdīs un būs paēduši un paliks trekni, tad tie nogriezīsies pie citiem dieviem un tiem kalpos un Mani apkaitinās un atmetīs Manu derību.
A napa rhoek taengah ka toemngam tangtae tih, khoitui neh suktui aka long khohmuen la ka khuen ni. Te vaengah kodam la ca khangrhang cakhaw pathen tloe taengla hooi uh vetih amih taengah ni tho a thueng uh eh. Kai yah m'bai uh vetih ka paipi a phae uh mai hoeh veh.
21 Un kad daudz ļaunuma un daudz bēdu tiem uzies, tad šī dziesma tiem atbildēs un būs par liecību, jo tā netaps aizmirsta viņu dzimuma mutē. Jo Es zinu viņu domas, kas tiem jau šodien ir, pirms Es tos esmu ievedis tai zemē, ko tiem esmu zvērējis.
Tedae ana om saeh, anih te yoethae neh citcai loh muep a muk van vaengah hekah laa loh a mikhmuh ah laipai la a doo bitni. A tiingan ka lamkah te khaw hnilh boel saeh. Ka toemngam bangla anih te khohmuen la ka pha puei hlan ah pataeng tihnin kah a saii neh a benbonah te ka ming,” a ti nah.
22 Tad Mozus uzrakstīja šo dziesmu tai dienā un to mācīja Israēla bērniem.
Te dongah laa he Moses loh amah khohnin vaengah a daek tih Israel ca rhoek te a cang puei.
23 Un Viņš pavēlēja Jozuam, Nuna dēlam, un sacīja: esi stiprs un turi drošu prātu, jo tu ievedīsi Israēla bērnus tai zemē, ko Es viņiem esmu zvērējis, un Es būšu ar tevi.
Te phoeiah Nun capa Joshua te a uen tih, “Amih ham ka toemngam tangtae khohmuen la Israel ca rhoek te na khuen ham coeng dongah thahuel lamtah namning sak. Nang taengah kai ka om bitni,” a ti nah.
24 Un kad Mozus bija pabeidzis līdz pat galam sarakstīt šās bauslības vārdus grāmatā,
Olkhueng ol he a soep hil cabu dongah daek ham te Moses loh a coeng tih om coeng.
25 Tad Mozus pavēlēja tiem Levitiem, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, sacīdams:
Te phoeiah BOEIPA kah paipi thingkawng aka kawt Levi rhoek te Moses loh a uen tih,
26 Ņemiet šo bauslības grāmatu un noliekat to blakām Tā Kunga, sava Dieva, derības šķirstam, lai viņa tur ir par liecību pret tevi.
“Olkhueng cabu he lo laeh. BOEIPA na Pathen paipi thingkawng kaep ah khueh lamtah nang taengah laipai la om saeh.
27 Jo es pazīstu tavu nepaklausību un tavu stūrgalvību. Redzi, šodien kamēr es vēl esmu dzīvs jūsu vidū, jūs esat neklausīgi pret To Kungu, - cik vairāk, kad es būšu nomiris!
Na boekoek neh na rhawn a mangkhak khaw kai loh ka ming. Nangmih taengkah ka hing tue vaengah pataeng BOEIPA aka koek la na om uh atah ka duek phoei aisat oeih.
28 Sapulcējiet pie manis visus savus cilšu vecajus un savus priekšniekus, lai es runāju šos vārdus priekš viņu ausīm un pret tiem piesaucu par lieciniekiem debesis un zemi.
Nangmih koca kah patong rhoek neh na rhoiboei boeih loh kai taengla ha tingtun uh laeh. Vaan neh diklai he amih taengah ka laipai puei saeh lamtah a hna ah olka he ka thui lah eh.
29 Jo es zinu, ka pēc manas nāves jūs visai(pilnīgi) apgrēkosities un atkāpsities no tā ceļa, ko es jums esmu pavēlējis; tad jums tas ļaunums uzies nākamā laikā, kad jūs darīsiet, kas ļauns Tā Kunga acīs, viņu apkaitinādami ar savu rokas darbu.
Ka dueknah hnukah khaw ka ming coeng. A po la na po vetih nangmih taengah kang uen bangla longpuei lamloh na nong uh ni. Hmailong khohnin ah yoethaenah loh nangmih m'mah ni. Na kut dongkah khoboe neh amah veet hamla BOEIPA mikhmuh ah boethae ni na saii uh eh.
30 Tad Mozus runāja priekš visas Israēla draudzes ausīm šīs dziesmas vārdus līdz pat galam.
Te dongah hekah laa lung he a boeih due Israel hlangping boeih kah a hna ah Moses loh a thui pah.