Piektā Mozus 29
1 Šie ir tās derības vārdi, ko Tas Kungs Mozum pavēlējis ar Israēla bērniem derēt Moaba zemē, pāri par to derību, ko Viņš ar tiem bija derējis Horebā.
These are the words of the covenant which Jehovah commanded Moses to make with the sons of Israel in the land of Moab, besides the covenant which he made with them in Horeb.
2 Un Mozus saaicināja visu Israēli un uz tiem sacīja: jūs visu esat redzējuši, ko Tas Kungs Ēģiptes zemē jūsu priekšā darījis pie Faraona un pie viņa kalpiem un pie visas viņa zemes,
And Moses called to all Israel, and said to them, Ye have seen all that Jehovah did before your eyes in the land of Egypt to Pharaoh, and to all his servants, and to all his land,
3 Visas tās lielās kārdināšanas, ko tavas acis redzējušas, tās lielās zīmes un tos brīnumus.
the great trials which thine eyes saw, the signs, and those great wonders,
4 Bet Tas Kungs jums nav sirdi devis, kas saprot, nedz acis, kas redz, nedz ausis, kas dzird, līdz šai dienai.
yet Jehovah has not given you a heart to know, and eyes to see, and ears to hear, to this day.
5 Un četrdesmit gadus Es jums esmu licis pa tuksnesi staigāt; jūsu drēbes mugurā jums nav nodilušas, un tavas kurpes kājās tev nav noplīsušas.
And I have led you forty years in the wilderness. Your clothes have not grown old upon you, and thy shoe has not grown old upon thy foot.
6 Maizi jūs neesat ēduši, nedz vīnu nedz stipru dzērienu dzēruši, lai jūs atzītu, ka Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
Ye have not eaten bread, neither have ye drunk wine or strong drink, that ye may know that I am Jehovah your God.
7 Kad nu jūs atnācāt uz šo vietu, tad Sihons, Hešbonas ķēniņš, un Ogs, Basanas ķēniņš, izgāja mums pretī karā un mēs tos esam sakāvuši,
And when ye came to this place, Sihon the king of Heshbon, and Og the king of Bashan, came out against us to battle, and we smote them.
8 Un viņu zemi uzņēmuši un to devuši par daļu Rūbeniešiem un Gadiešiem un Manasus pusciltij.
And we took their land, and gave it for an inheritance to the Reubenites, and to the Gadites, and to the half-tribe of the Manassites.
9 Tad nu turiet šās derības vārdus un dariet tos, ka jums izdodas pie visa, ko jūs darīsiet.
Keep therefore the words of this covenant, and do them, that ye may prosper in all that ye do.
10 Jūs visi šodien stāvat Tā Kunga, sava Dieva, priekšā, jūsu cilts virsnieki un jūsu vecaji un jūsu priekšnieki, visi Israēla vīri,
Ye stand this day all of you before Jehovah your God-your heads, your tribes, your elders, and your officers, even all the men of Israel,
11 Jūsu bērniņi, jūsu sievas un tavs piedzīvotājs, kas ir tavā lēģerī, no tava malkas cirtēja līdz tavam ūdens smēlējam,
your little ones, your wives, and thy sojourner who is in the midst of thy camps, from the hewer of thy wood to the drawer of thy water-
12 Ka tu iedotos Tā Kunga, sava Dieva, derībā un tai zvērestā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, šodien ar tevi dara,
that thou may enter into the covenant of Jehovah thy God, and into his oath, which Jehovah thy God makes with thee this day,
13 Ka Viņš tevi šodien ieceltu sev par tautu un tev būtu par Dievu, kā Viņš tev runājis un kā Viņš zvērējis taviem tēviem, Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam.
that he may establish thee this day to himself for a people, and that he may be to thee a God, as he spoke to thee, and as he swore to thy fathers, to Abraham, to Isaac, and to Jacob.
14 Un šo derību un šo zvērestu es daru nevien ar jums,
Neither with you only do I make this covenant and this oath,
15 Bet kā ar jums, kas šodien ar mums še stāvat Tā Kunga, mūsu Dieva, priekšā, tāpat ar tiem, kas šodien še pie mums nestāv.
but with him who stands here with us this day before Jehovah our God, and also with him who is not here with us this day
16 Jo jūs zināt, ka mēs esam dzīvojuši Ēģiptes zemē un ka esam gājuši vidū caur tām tautām, kur jūs esat gājuši cauri.-
(for ye know how we dwelt in the land of Egypt, and how we came through the midst of the nations through which ye passed,
17 Un jūs esat redzējuši viņu negantības un elkus no koka un akmens, sudraba un zelta, kas tiem bija.
and ye have seen their abominations, and their idols, wood and stone, silver and gold, which were among them).
18 Lai nav jūsu starpā ne vīrs ne sieva, ne saime ne cilts, kas šodien savu sirdi būtu nogriezis no Tā Kunga, mūsu Dieva, un ietu kalpot šo tautu dieviem; lai nav jūsu starpā nevienas saknes, kas nes nāvīgas zāles un vērmeles.
Lest there should be among you man, or woman, or family, or tribe, whose heart turns away this day from Jehovah our God, to go to serve the gods of those nations. Lest there should be among you a root that bears gall and wormwood,
19 Un lai nenotiek, ka šos lāstu vārdus dzirdot kāds savā sirdī svētījās un saka: man labi klāsies, jebšu es staigāšu pēc sava cieta sirds prāta. Tā iet bojā gan tas, kas dzirdīts, gan tas, kas iztvīcis.
and it comes to pass, when he hears the words of this curse, that he blesses himself in his heart, saying, I shall have peace, though I walk in the stubbornness of my heart, to destroy the moist with the dry.
20 Tas Kungs negribēs par tādu apžēloties, bet tad kūpēs Tā Kunga bardzība un karstums par tādu vīru, un visi lāsti, kas šinī grāmatā rakstīti, gulēs uz tā, un Tas Kungs izdeldēs viņa vārdu no pasaules.
Jehovah will not pardon him, but then the anger of Jehovah and his jealousy will smoke against that man, and all the curse that is written in this book shall lie upon him, and Jehovah will blot out his name from under heaven.
21 Un Tas Kungs to izraudzīs postam no visām Israēla ciltīm pēc visiem derības lāstiem, kas rakstīti šinī bauslības grāmatā.
And Jehovah will set him apart to evil out of all the tribes of Israel, according to all the curses of the covenant that is written in this book of the law.
22 Tad tie pēcnākamie dzimumi sacīs, jūsu bērni, kas pēc jums celsies, un tas svešais, kas atnāks no tālas zemes, redzēdami tās zemes mocības un viņas sērgas, ar ko Tas Kungs tai liks sirgt,
And the generation to come, your sons who shall rise up after you, and the foreigner who shall come from a far land, shall say, when they see the calamities of that land, and the sicknesses with which Jehovah has made it sick.
23 Ka visa viņu zeme ir sērs un degoša sāls; tur nesēj, tur neaug, tur zāle nezeļ, tā kā Sodoma ir izdeldēta un Gomora, Ādama un Ceboīma, ko Tas Kungs izdeldējis Savā dusmībā un bardzībā, -
The whole land of it is brimstone, and salt, a burning. It is not sown, nor bears, nor any grass grows in it, like the overthrow of Sodom and Gomorrah, Admah and Zeboiim, which Jehovah overthrew in his anger, and in his wrath,
24 Tad visas tautas sacīs: kāpēc Tas Kungs šai zemei tā ir darījis? Kas tās par lielām bargām dusmām?
even all the nations shall say, Why has Jehovah done thus to this land? What is the meaning of the heat of this great anger?
25 Tad sacīs: tāpēc ka tie ir atstājuši Tā Kunga, savu tēvu Dieva, derību, ko Viņš ar tiem bija derējis, kad tos izveda no Ēģiptes zemes;
Then men shall say, Because they forsook the covenant of Jehovah, the God of their fathers, which he made with them when he brought them forth out of the land of Egypt,
26 Un ir nogājuši un citiem dieviem kalpojuši un viņus pielūguši, tādus dievus, ko tie nepazina un ko Viņš tiem nebija devis.
and went and served other gods, and worshiped them, gods that they knew not, and that he had not given to them.
27 Tāpēc Tā Kunga bardzība ir iedegusies pret šo zemi, vest pār viņu visus šos lāstus, kas šinī grāmatā rakstīti.
Therefore the anger of Jehovah was kindled against this land, to bring upon it all the curse that is written in this book.
28 Un Tas Kungs tos no viņu zemes ir izstūmis ar dusmību, ar bardzību un ar lielu īgnumu, un tos ir izmetis uz citu zemi, kā tas šodien ir.
And Jehovah rooted them out of their land in anger, and in wrath, and in great indignation, and cast them into another land, as at this day.
29 Tā Kunga, mūsu Dieva, noslēpumi ir darīti zināmi mums un mūsu bērniem mūžam, ka mums būs darīt visus šīs bauslības vārdus.
The secret things belong to Jehovah our God, but the things that are revealed belong to us and to our sons forever, that we may do all the words of this law.
