< Piektā Mozus 20 >

1 Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un redzēsi zirgus un ratus un ļaužu vairāk nekā tu, tad nebīsties no viņiem, jo ar tevi ir Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes.
Ko greš ven na boj zoper svoje sovražnike in vidiš konje in bojne vozove in ljudstvo, številnejše od tebe, se jih ne boj, kajti Gospod, tvoj Bog, je s teboj, ki te je privedel gor iz egiptovske dežele.
2 Un kad jūs esat tuvu pie kaujas, tad priesterim būs pieiet un uz tiem ļaudīm runāt.
In zgodilo se bo, ko se približate k bitki, da bodo pristopili duhovniki in spregovorili ljudstvu
3 Un uz tiem sacīt: klausies, Israēl, jūs šodien ejat karā pret saviem ienaidniekiem, - lai jūsu sirds nepaliek bailīga, nebīstaties un nebaiļojaties un neiztrūcināties priekš tiem,
ter jim rekli: ›Prisluhni, oh Izrael, danes se približujete bitki zoper svoje sovražnike. Naj vaša srca ne slabijo, ne bojte se in ne trepetajte, niti zaradi njih ne bodite prestrašeni,
4 Jo Tas Kungs, jūsu Dievs, Tas iet jums līdz, par jums karot ar jūsu ienaidniekiem, jūs atpestīt.
kajti Gospod, vaš Bog, je ta, ki gre z vami, da se za vas bori zoper vaše sovražnike, da vas reši.‹
5 Tad tiem priekšniekiem būs runāt uz tiem ļaudīm un sacīt: ja kas laban jaunu namu uztaisījis, un to vēl nav iesvētījis, tas lai iet un griežas uz savu namu, ka tas karā nemirst un cits to neiesvēti.
Častniki bodo ljudstvu govorili, rekoč: ›Kateri mož je tam, ki je zgradil novo hišo in je ni posvetil? Naj ta gre in se vrne k svoji hiši, da v bitki ne umre in je ne posveti drug moški.
6 Un ja kas laban dēstījis vīna dārzu un augļus no tā nav baudījis, tas lai iet un griežas atpakaļ uz savu namu, ka tas karā nemirst un cits nebauda viņa augļus.
In kateri mož je ta, ki je zasadil vinograd in še ni jedel od njega? Tudi ta naj gre in se vrne k svoji hiši, da v bitki ne umre in drug moški ne jé od njega.
7 Un ja kas laban sievu precējis un to vēl nav pārvedis, tas lai iet un griežas uz savu namu, ka tas karā nemirst un cits to neapņem.
In kateri mož je tam, ki je zaročil ženo in je še ni vzel? Naj gre in se vrne k svoji hiši, da v bitki ne umre in je ne vzame drug moški.‹
8 Pēc tam tiem priekšniekiem vēl būs runāt uz tiem ļaudīm un sacīt: ja kas laban bīstas un kam ir bailīga sirds, tas lai iet un griežas uz savu namu, ka tas savu brāļu sirdi neiebaida tā kā savu paša sirdi.
Častniki bodo naprej govorili ljudstvu in bodo rekli: ›Kateri moški je tam, ki je bojazljiv in boječ? Naj gre in se vrne k svoji hiši, da ne bo srce njegovih bratov oslabelo tako kakor njegovo srce.‹
9 Un kad tie priekšnieki ir pabeiguši uz tiem ļaudīm runāt, tad tiem būs iecelt karaspēka virsniekus ļaužu priekšā.
Zgodilo se bo, ko bodo častniki končali govorjenje ljudstvu, da bodo postavili poveljnike vojsk, da vodijo ljudstvo.
10 Kad tu nāc pie kādas pilsētas pret viņu karot, tad tev būs viņai piedāvāt mieru.
Ko prideš blizu mesta, da se boriš zoper njega, potem mu razglasi mir.
11 Un ja tā ar tevi līgs mieru un tev atvērs, tad lai visi ļaudis, kas tur atrodas, tev paliek par klausītājiem un tev kalpo.
Zgodilo se bo, če ti ta naredi odgovor miru in ti odpre, potem se bo zgodilo, da ti bodo vsi ljudje, ki so najdeni notri, postali davkoplačevalci in ti bodo služili.
12 Bet ja tie mieru ar tevi nelīgs, bet pret tevi karos, tad spiedi tos ar varu.
Če pa s teboj ne bo sklenilo miru, temveč se bo zoper tebe vojskovalo, potem ga boš oblegal
13 Un kad Tas Kungs, tavs Dievs, to pilsētu nodos tavā rokā, tad visus vīriešus, kas tur ir, tev būs apkaut ar zobena asmeni.
in ko ga Gospod, tvoj Bog, izroči v tvoje roke, boš vsakega tamkajšnjega moškega udaril z ostrino meča.
14 Bet tās sievas un tos bērniņus un tos lopus un visu, kas tai pilsētā, visu viņu laupījumu, ņem sev un ēd savu ienaidnieku laupījumu, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir devis.
Toda ženske, malčke, živino in vse, kar je v mestu, torej ves njegov plen, boš vzel k sebi in jedel boš plen svojih sovražnikov, ki ti ga je dal Gospod, tvoj Bog.
15 Tā tev būs darīt visām pilsētām, kas tālu no tevis, kas nav no šo tautu pilsētām.
Tako boš storil vsem mestom, ki so zelo daleč od tebe, ki niso od mest teh narodov.
16 Bet no šo ļaužu pilsētām, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu, tev neko nebūs atstāt dzīvu, kam ir dzīva dvaša.
Toda od mest teh ljudstev, ki ti jih Gospod, tvoj Bog, da za dediščino, ne boš ohranil živega ničesar, kar diha,
17 Bet izdeldi tos pavisam: Hetiešus, Amoriešus, Kanaāniešus, Fereziešus, Hiviešus un Jebusiešus, itin kā tev Tas Kungs, tavs Dievs, ir pavēlējis.
temveč jih boš popolnoma uničil, namreč Hetejce, Amoréjce, Kánaance, Perizéjce, Hivéjce in Jebusejce, kakor ti je zapovedal Gospod, tvoj Bog,
18 Lai tie jūs nemāca darīt pēc visām savām negantībām, ko tie darījuši saviem dieviem, un lai jūs pret To Kungu, savu Dievu, negrēkojat.
da te ne naučijo delati po vseh svojih ogabnostih, ki so jih storili svojim bogovom. Tako bi grešili zoper Gospoda, svojega Boga.
19 Kad tu kādu pilsētu ilgu laiku apstāsi, pret viņu karodams, lai viņu uzvarētu, tad tev nebūs postīt viņas kokus, cirvi tiem pielikdams; jo tu no tiem vari ēst, bet tev tos nebūs nocirst; jo vai tas koks laukā ir cilvēks, ka tu pret viņu karotu?
Ko boš dolgo časa oblegal mesto in se vojskoval zoper njega, da ga zavzameš, ne boš uničil njegovih dreves s tem, da bi nadnje privedel sekiro, kajti od njih lahko ješ in ne boš jih posekal, da bi jih uporabil pri obleganju (kajti poljsko drevo je življenje človeku).
20 Bet tos kokus, ko jūs pazīsiet, ka tie nav ēdami koki, tos tu vari postīt un nocirst, un no tiem uzcelt apcietinājumu pret to pilsētu, kas ar tevi karo, kamēr tu to uzvari.
Uničil in posekal boš le drevesa, za katera veš, da niso drevesa za hrano. Zoper mesto, ki se bojuje s teboj, boš zgradil branike, dokler ne bo podjarmljeno.

< Piektā Mozus 20 >