Piektā Mozus 11

1 Tad nu tev būs mīlēt To Kungu, savu Dievu, un turēt Viņa baušļus un Viņa likumus un Viņa tiesas un Viņa pavēles visu mūžu.

Love the Lord your God and do everything he says—his rules, regulations, and commandments.

2 Un jums būs šodien zināt, ka es nerunāju ar jūsu bērniem, kas to nezin un kas nav redzējuši Tā Kunga, jūsu Dieva, pārmācīšanu, Viņa lielo spēku, Viņa stipro roku un Viņa izstiepto elkoni,

You should realize that it's not your children who have experienced the Lord your God's discipline. It was you who saw his greatness, his power and strength;

3 Un Viņa zīmes un Viņa darbus, ko Viņš darījis Ēģiptē pie Faraona, Ēģiptes ķēniņa, un pie visas viņa zemes,

and his miracles. You saw what he did to Pharaoh king of Egypt and his whole country.

4 Un ko Viņš darījis pie Ēģiptes kara spēka, pie viņa zirgiem un pie viņa ratiem, ka Viņš ūdenim Niedras jūrā lika pār tiem gāzties, kad tie jums dzinās pakaļ, un Tas Kungs tos izdeldēja līdz šai dienai;

You saw what he did to the Egyptian army and its horses and chariots when he swept them away in the Red Sea, drowning them as they chased after you. The story hasn't changed!

5 Un ko Viņš jums darījis tuksnesī, tiekams jūs esat nākuši šai vietā;

You saw what he did for you in the desert until you arrived here.

6 Un ko Viņš darījis Datanam un Abiramam, Eliaba, Rūbena dēla, dēliem, ka zeme atdarīja savu muti un tos aprija ar viņu padomu, kas tiem piederēja visa Israēla vidū.

You saw what he did, right there among you, to Dothan and Abiram, the sons of Eliab of the tribe of Reuben, when the earth split open and swallowed them down—their families, their tents, and all their animals.

7 Jo jūsu acis ir redzējušas visu šo lielo darbu, ko Tas Kungs darījis.

You saw with your own eyes all the amazing things that the Lord has done.

8 Tad nu turiet visus tos baušļus, ko es tev šodien pavēlu, ka jūs topat stipri un nākat un uzņemat to zemi, ko jūs ejat iemantot,

So you must keep every commandment I am giving you today That way you will have the strength to enter and take over the country that you are crossing the Jordan to have as your own,

9 Ka jūs ilgi dzīvojat tai zemē, ko Tas Kungs jūsu tēviem zvērējis, dot viņiem un viņu dzimumam, zemi, kur piens un medus tek.

You will also have long lives in the country that the Lord promised to give your forefathers and their descendants, a land flowing with milk and honey.

10 Jo tā zeme, uz kurieni tu ej to iemantot, nav kā Ēģiptes zeme, no kurienes jūs esat izgājuši, ko tu apsēji ar savu sēklu un pats aplaistīji, tā kā kāpostu dārzu, -

The country you're entering to occupy isn't like the country of Egypt that you've come from. There you had to sow your seed and work hard irrigating the ground, like taking care of a vegetable garden.

11 Bet tā zeme, ko jūs ejat iemantot, ir zeme ar kalniem un ielejām, tā top slacīta ar ūdeni no debess lietus,

But here in the country that you are crossing the Jordan to take over is a land of mountains and valleys that receives plenty of rain

12 Zeme, ko Tas Kungs, tavs Dievs, apgādā, uz ko Tā Kunga, tava Dieva, acis skatās bez mitēšanās no gada iesākuma līdz gada galam.

It is a land that the Lord your God takes care of. The Lord your God it is always watching over it, all year long.

13 Un ja jūs labi klausīsiet Maniem baušļiem, ko Es jums šodien pavēlu un mīlēsiet To Kungu, savu Dievu, un Viņam kalposiet no visas savas sirds un no visas savas dvēseles,

So if you pay careful attention to keep the commandments I'm giving you today, if you love the Lord your God and to worship with all your mind and with all your being,

14 Tad Es došu lietu jūsu zemē savā laikā, agri un vēlu, ka tu vari sakrāt savu labību un savu vīnu un savu eļļu.

then I will send rain for your land at the right time, rain in autumn and spring, so that you can harvest your grain, new wine, and olive oil.

15 Un Es došu zāli tavā laukā taviem lopiem, un tu ēdīsi un būsi paēdis.

I will also provide grass in the fields for your livestock. You will have more than enough to eat.

16 Sargājaties, ka jūsu sirds netop pārrunāta, atkāpties un kalpot citiem dieviem un tos pielūgt;

But make sure you're not that you're not fooled into worshiping and bowing down to other gods,

17 Tā ka Tā Kunga bardzība neiedegās pret jums un neaizslēdz debesi, ka lietus nenāk un zeme nedod savus augļus, un ka jūs ātri neejat bojā no tās labās zemes, ko Tas Kungs jums dod.

or the Lord will become angry with you. He won't send any rain, and the land won't produce any crops, and you will soon die, even in the good land that the Lord is giving you.

18 Ieliekat tad šos Manus vārdus savā sirdī un savā dvēselē un sienat tos par zīmi uz savām rokām, un ka tie ir par piemiņas zīmēm starp jūsu acīm,

Focus your minds on the words that I'm saying. Tie them on your hands as reminders and put them on your foreheads as well.

19 Un mācat tos saviem bērniem, ka tu no tiem runā savā namā sēžot un savu ceļu staigājot, ir apguļoties, ir ceļoties;

Teach them to your children and talk about them when you're at home and when you're traveling, when you lie down and when you get up.

20 Un raksti tos uz sava nama stenderes un pie saviem vārtiem, -

Write them on the doorposts of your homes and on your gates,

21 Lai jūsu dienas un jūsu bērnu dienas top vairotas tai zemē, ko Tas Kungs jūsu tēviem zvērējis, tiem to dot, kamēr būs debess un zeme.

so that as long as the earth lasts, you and your children may have long lives in the country the Lord promised to give your forefathers.

22 Jo ja jūs turēsiet visus šos baušļus, ko Es jums pavēlu turēt, mīļodami To Kungu, savu Dievu, un staigādami visos Viņa ceļos un Viņam pieķerdamies,

If you are careful to keep all these commandments I am giving you to follow, if you love the Lord your God and follow all his ways, and hold onto him,

23 Tad Tas Kungs izdzīs visas šīs tautas jūsu priekšā, un jūs uzņemsiet lielākas un stiprākas tautas, nekā jūs esat.

then the Lord will drive out all these nations ahead of you, and you will take over the country from nations that are greater and stronger than you.

24 Visas vietas, kurp jūsu kāja staigās, jums piederēs, no tuksneša un Lībanus, no Eifrat upes līdz vakara jūrai būs jūsu robeža.

Everywhere you walk will belong to you. Your territory will extend from the desert all the way to Lebanon, and from the Euphrates River to the Mediterranean Sea.

25 Neviens priekš jums nepastāvēs; Tas Kungs, jūsu Dievs, darīs, ka no jums iztrūcināsies un bīsies visa tā zeme, kur jūs staigāsiet, kā Viņš uz jums runājis.

No one will be able to withstand you; the Lord your God will make everyone living there absolutely terrified of you wherever you go, just as he promised you.

26 Redzi, es jums šodien ceļu priekšā svētību un lāstu, -

Look! Today I'm placing before you both a blessing and a curse.

27 Svētību, ja jūs klausīsiet Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es šodien jums pavēlu,

You will receive a blessing if you obey the commandments of the Lord your God that I'm giving you today.

28 Bet lāstu, ja jūs neklausīsiet Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem un atkāpsities no tā ceļa, ko es jums šodien pavēlu, staigājot citiem dieviem pakaļ, ko jūs nepazīstat.

But you will receive a curse if you disobey the commandments of the Lord your God and don't keep to the path I'm ordering you to follow today by worshiping some other unknown gods.

29 Un kad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ievedīs tai zemē, ko tu ej iemantot, tad tev būs izsaukt to svētību uz Gerizim kalna un to lāstu uz Ebal kalna.

When the Lord your God takes you into the country you are going in to occupy, announce the blessing on Mount Gerizim and the curse on Mount Ebal.

30 Vai tie nav viņpus Jardānes, aiz tā ceļa pret saules noiešanu, Kanaāniešu zemē, kas klajumā dzīvo pret Gilgalu, sānis Mores ozoliem?

(These mountains are to the west of the Jordan, in the country of the Canaanites who live in the Arabah near Gilgal, beside the oaks of Moreh.)

31 Jo jūs iesiet pāri pār Jardāni, to zemi iemantot, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, jums dod, un jūs to iemantosiet un tur dzīvosiet.

Shortly you're going to cross the Jordan to enter and occupy the country the Lord your God is giving you. When you take it over and settle there,

32 Tad nu turat un darāt visus likumus un visas tiesas, ko es jums šodien lieku priekšā.

make sure you follow all the rules and regulations that I'm giving you today.