Daniēla 1
1 Jojaķima, Jūda ķēniņa, trešā valdīšanas gadā Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, nāca uz Jeruzālemi un apmetās pret to.
Judah manghai Jehoiakim kah a ram, a kum thum vaengah Babylon manghai Nebukhanezar Te cet tih Jerusalem Te a taengah a dum.
2 Un Tas Kungs nodeva Jojaķimu, Jūda ķēniņu, viņa rokā un vienu daļu Dieva nama trauku, un viņš tos noveda uz Sineāra zemi sava dieva namā, un tos traukus viņš nolika sava dieva mantu namā.
Te vaengah ka Boeipa loh Judah manghai Jehoiakim neh Pathen im kah hnopai ca te Nebukhanezar kut ah a paek. Te dongah te rhoekTe Shinar khohmuen kah a pathen im la a khuen tih hnopai te a pathen kah thakvoh im ah a khueh.
3 Un ķēniņš sacīja uz Aspenasu, savu kambarjunkuru uzraugu, lai no Israēla bērniem, no ķēniņu un lielkungu dzimuma izlasa
Te phoeiah manghai loh amah kah imkhoem puei Ashpenaz te Israel ca lamkah neh mangpa tiingan lamkah khaw, angrhaeng rhoek lamkah khaw khuen hamla a thui pah.
4 Jaunekļus, kas bez vainas, skaistus vaigā un samanīgus visādā gudrībā un labi mācītus un kam gudrs prāts, un kas būtu derīgi ķēniņa pilī stāvēt, ka tie taptu mācīti Kaldeju rakstā un valodā.
Te vaengah a taengah a lolhmaih pakhat khaw aka om pawh camoe rhoek neh a mueimae aka then, cueihnah cungkuem neh aka cangbam, mingnah aka ming, cangnah aka yakming neh amih taengah thadueng aka om tah manghai bawkim ah om ham neh amih Te Khalden ca neh ol tukkil hamla a khueh.
5 Un ķēniņš tiem sprieda, ko tiem ikdienas būs dot no ķēniņa ēdiena un no tā vīna, ko pats dzēra, un ka tie trīs gadus tā taptu audzināti, un ka pēc stāvētu ķēniņa priekšā.
Manghai loh amih ham tah a hnin hnin ah a hmuethma a khueh pah. Manghai buh neh a buhkoknah misurtui paek tih kum thum khuiah amih te pantai sak ham, a tloihsoi ah manghai mikhmuh ah pai sak ha a uen.
6 Starp tiem nu bija no Jūda bērniem Daniēls, Ananija, Mišaēls un Azarija.
Amih lakli ah Judah koca lamkah Daniel, Hananiah, Mishael neh Azariah om.
7 Un kambarjunkuru uzraugs tiem deva citus vārdus un nosauca Daniēli par Beltsacaru un Ananiju par Sadrahu un Mišaēli par Mesahu un Azariju par AbedNegu.
Amih te imkhoem mangpa loh ming a paek tih Daniel te Belteshazzar la, Hananiah te Shadrakh la, Mishael te Meshakh la, Azariah te Abednego la a khueh pah.
8 Bet Daniēls apņēmās savā sirdī, nesagānīties ar ķēniņa ēdienu nedz ar to vīnu, ko viņš dzēra, tādēļ tas lūdza kambarjunkuru uzraugam, lai viņam atļautu nesagānīties.
Tedae Daniel long tah manghai buh neh, a buhkoknah misurtui neh a nok uh pawt ham a lungbuei ah a khueh. Te dongah a nok pawt ham imkhoem mangpa te a dawt.
9 Un Dievs Daniēlim deva žēlastību un apžēlošanu kambarjunkuru uzrauga priekšā.
Pathen loh Daniel te imkhoem mangpa mikhmuh ah sitlohnah neh haidamnah a paek rhoe a paek.
10 Un kambarjunkuru uzraugs sacīja uz Daniēli: es bīstos savu kungu, ķēniņu, kas jūsu ēdienu un dzērienu tā nospriedis, ka viņš neierauga, ka jūsu vaigi vājāki nekā to citu jaunekļu, kas jūsu vecumā. Tad jūs pār manu galvu vestu gatavu nāvi no ķēniņa.
Tedae imkhoem mangpa loh Daniel te, “Kai khaw ka boei manghai te ka rhih ta. Anih long nina caak na buhkoknah he hang khueh. Camoe kah na omngaihnah lakah balae tih na maelhmai te hmai aka tal la a hmuh eh? Ka lu he manghai taengah nan mop coeng,” a ti nah.
11 Bet Daniēls sacīja uz to barības sargu, ko kambarjunkuru uzraugs bija iecēlis pār Daniēli, Ananiju, Mišaēli un Azariju:
Te vaengah Daniel loh buhtaem, Anih Te Daniel, Hananiah, Mishael neh Azariah soah imkhoem mangpa la a khueh taengah,
12 Raugi jel saviem kalpiem dot kādas desmit dienas zemes augļus ēst un ūdeni dzert.
“Na sal rhoek he hnin rha khuiah n'noemcai mai lamtah ankak mah kaimih m'pae mai saeh. Ka caak uh khaw tui neh ka yun uh eh.
13 Un tad lai apskata, kāds mūsu ģīmis būs tavā priekšā, un kāds to jaunekļu ģīmis, kas ķēniņa ēdienu ēd, un dari tad ar saviem kalpiem, kā tu pats redzēsi.
Te phoeiah kaimih kah mueimae neh manghai buh aka ca camoe rhoek kah mueimae Te namah mikhmuh ah tueng saeh. Te vaengkah na hmuh bangla na sal rhoek taengah saii,” a ti nah.
14 Un viņš tiem paklausīja šinī lietā un raudzīja desmit dienas ar tiem tā darīt.
Te dongah hekah ol bangla amih te a rhoi tih hnin rha khuiah amih te a noem.
15 Un pēc desmit dienām tas atrada viņu izskatu skaistāku un viņu miesas pilnīgākas, nekā visu citu jaunekļu, kas ēda no ķēniņa ēdiena.
Hnin rha a thoknah dongah amih kah mueimae te a then la a sawt. Te vaengah manghai buh aka ca camoe boeih lakah a pumsa toitup.
16 Tad tas barības sargs atņēma to viņiem nospriesto ēdienu un vīnu un tiem deva ēst zemes augļus.
Te dongah buhtaem loh amih kah buh neh a buhkoknah misur te a puen tih amih te ankak a paek.
17 Un šiem četriem jaunekļiem Dievs deva zināšanu un saprašanu visādā rakstā un gudrībā, bet Daniēlim viņš deva saprast visādas parādīšanas un sapņus.
Tedae amih pali, camoe rhoek tah Pathen loh a taengah cangnah dongah cabu neh cueihnah boeih te cangbam hamla a paek. Te dongah Daniel loh mangthui neh mueimang Te boeih a yakming.
18 Un kad tas laiks bija pagājis, ko ķēniņš bija pavēlējis, viņus priekšā vest, tad kambarjunkuru uzraugs tos veda pie Nebukadnecara.
Khohnin kuepnah a pha vaengah amih khuen hamla manghai loh a thui pah tih amih imkhoem mangpa loh Nebukhanezar mikhmuh ah a khuen.
19 Un ķēniņš ar tiem runāja, bet starp visiem neatradās neviena tāda, kā Daniēls, Ananija, Mišaēls un Azarija, un tie kalpoja ķēniņa priekšā.
Manghai Te amih taengah a voek vaengah Daniel, Hananiah, Mishael neh Azariah bang he amih boeih khui lamloh hmu pawh. Te dongah amih tah manghai mikhmuh ah pai uh.
20 Un visādā gudrībā un zināšanā, ko ķēniņš tiem jautāja, viņš tos atrada desmitkārt pārākus nekā visus zīlniekus un vārdotājus pa visu savu valsti.
Olka cungkuem dongah cueihnah neh yakmingnah amih lamkah te manghai loh a cae vaengah amih tah a ram pum kah khungvatuk neh hmayuep boeih lakah a kut parha la a hmuh.
21 Un Daniēls tur palika līdz ķēniņa Kirus pirmam gadam.
Daniel tah manghai Cyrus kah a kum khat nah hil om.
