Daniēla 9
1 Pirmā gadā, kad Dārijs, Ahasverus dēls, no Mēdiešu dzimuma, bija celts par ķēniņu Kaldeju valstī, -
In the first year of Darius, the son of Ahasuerus, of the race of the Medes, who became king over the realm of the Chaldaeans,
2 Viņa valdīšanas pirmā gadā, es, Daniēls, grāmatā ņēmu vērā to gadu skaitu, par ko Tā Kunga vārds caur pravieti Jeremiju bija noticis, ka Jeruzālemei pilnus septiņdesmit gadus jāstāv postā.
in the first year of his reign, I Daniel attentively considered in the Books the number of the years, concerning which the word of Jehovah came to Jeremiah the prophet, that Jerusalem should remain in ruins till they were accomplished, namely, seventy years.
3 Un es griezu savu vaigu pie Dieva, Tā Kunga, Viņu meklēt ar lūgšanām un pielūgšanām, ar gavēšanu maisā un pelnos.
And I set my face toward God, the Lord, and made prayers and supplications, with fasting and sackcloth and ashes.
4 Un es pielūdzu To Kungu, savu Dievu, sūdzēju un sacīju: ak Kungs, stiprais Dievs, Tu lielais un bijājamais, kas derību un žēlastību turi tiem, kas Tevi mīl un tura Tavu bauslību,
And I prayed to Jehovah, my God, and made my confession, and said, O Lord, the great and terrible God, who keepeth the covenant and mercy to them that love him and keep his commandments!
5 Mēs esam grēkojuši un netaisnību darījuši un bijuši bezdievīgi un esam pretī turējušies un atkāpušies no Taviem baušļiem un no Tavām tiesām.
We have sinned, and have committed iniquity, and have done wickedly, and have rebelled, even by departing from thy precepts and thy statutes.
6 Mēs arī neesam klausījuši Taviem kalpiem, tiem praviešiem, kas Tavā vārdā runājuši uz mūsu ķēniņiem, valdniekiem un mūsu tēviem un visiem zemes ļaudīm.
Neither have we hearkened to thy servants, the prophets, who spake in thy name to our kings, our princes, and our fathers, and to all the people of the land.
7 Tu, Kungs, esi taisns, bet mums jākaunas, kā tas šodien redzams, gan Jūda vīriem, gan Jeruzālemes iedzīvotājiem un visiem Israēla bērniem, kas tuvu un kas tālu pa visām zemēm, kur Tu tos esi izdzinis viņu pārkāpšanas dēļ, ar ko tie pret Tevi grēkojuši.
To thee, O Lord, belongeth righteousness, but to us confusion of face, as at this day; to the men of Judah, and to the inhabitants of Jerusalem, and to all Israel, to those that are near and to those that are far off through all the countries whither thou hast driven them because of their trespass which they have trespassed against thee.
8 Ak Kungs, mums jākaunas, ir mūsu ķēniņiem, valdniekiem un mūsu tēviem, ka mēs pret Tevi esam grēkojuši!
O Lord, to us belongeth confusion of face, to our kings, to our princes, and to our fathers, because we have sinned against thee.
9 Bet pie Tā Kunga, mūsu Dieva, ir žēlastība un piedošana, jebšu mēs Viņam esam pretī turējušies,
Yet with the Lord our God is mercy and forgiveness. For we have rebelled against him,
10 Un neesam klausījuši Tā Kunga, sava Dieva balsi, staigāt Viņa bauslībā, ko Viņš mums bija devis caur Savu kalpu, to praviešu, roku.
and have not obeyed the voice of Jehovah our God, to walk in his laws, which he set before us by his servants, the prophets.
11 Bet viss Israēls Tavu bausli ir pārkāpis un ir atkāpies, neklausīdams Tavu balsi. Tādēļ tas lāsts mums ir uzgājis, un kas ir zvērēts, kā rakstīts Dieva kalpa Mozus bauslībā, tāpēc ka mēs pret Viņu esam grēkojuši.
Yea, all Israel have transgressed thy law, and turned away, so as not to obey thy voice; therefore the curse is poured out upon us, and the oath that is written in the law of Moses, the servant of God, because we have sinned against him.
12 Un Viņš savus vārdus ir stipri turējis, ko Viņš runājis pret mums un pret mūsu tiesas kungiem, kas mūs tiesāja, lielu ļaunumu pār mums vezdams, kāds nav noticis apakš visas debess, un kā nu noticis Jeruzālemei.
And he hath fulfilled his word which he spake against us, and against our judges who judged us, by bringing great calamity upon us; for under the whole heaven hath it not been done as hath been done to Jerusalem.
13 Kā stāv rakstīts Mozus bauslībā, tā viss tas ļaunums pār mums nācis. Un mēs Tā Kunga, sava Dieva, vaigu nepielūdzām, ka no grēkiem būtu atgriezušies un vērā likuši Tavu patiesību.
As it is written in the law of Moses, all this evil came upon us. For we made not our prayer to Jehovah our God, that we might turn from our iniquities, and give heed to thy truth.
14 Tādēļ Tas Kungs ir modrīgs bijis ar ļaunumu un mums to uzvedis, jo Tas Kungs, mūsu Dievs, ir taisns visos Savos darbos, ko Viņš dara, bet mēs Viņa balsi neesam klausījuši.
Therefore hath Jehovah our God kept his mind upon the evil, and brought it upon us; for Jehovah our God is righteous in all his works which he doeth; for we obeyed not his voice.
15 Un nu, Kungs, mūsu Dievs, kas esi izvedis Savus ļaudis no Ēģiptes ar stipru roku un Sev vārdu esi darījis, kā tas vēl šodien ir, mēs esam grēkojuši, mēs esam bijuši bezdievīgi.
And now, O Lord our God, that broughtest thy people forth from the land of Egypt with a mighty hand, and madest thee a name such as it is at this day, we have sinned, we have done wickedly.
16 Ak Kungs, pēc visas Tavas taisnības lai jel Tava dusmība un bardzība nogriežas no Tavas Jeruzālemes pilsētas, no Tava svētā kalna. Jo mūsu grēku dēļ un mūsu tēvu noziegumu dēļ Jeruzāleme un tavi ļaudis tapuši kaunā priekš visiem, kas ap mums dzīvo.
O Lord, according to all thy goodness, let thine anger and thy fury, I beseech thee, be turned away from thy city Jerusalem, thy holy mountain! for because of our iniquities, and the iniquities of our fathers, Jerusalem and thy people are become a reproach to all that are about us.
17 Un nu, mūsu Dievs, klausi Sava kalpa lūgšanu un viņa piesaukšanu, un apgaismo Savu vaigu pār Savu svēto vietu, kas ir postīta, Tevis paša dēļ, ak Kungs;
Now, therefore, O our God, hear the prayer of thy servant, and his supplications, and cause thy face to shine upon thy sanctuary that is desolate, for the Lord's sake!
18 Atgriez Savu ausi, ak Dievs, un klausi, atver Savas acis un uzlūko, kā mēs esam postīti, un to pilsētu, kas pēc Tava vārda nosaukta. Jo mēs nometamies ar savām lūgšanām Tavā priekšā, ne uz savu taisnību, bet uz Tavu lielo žēlastību.
O my God, incline thine ear, and hear! open thine eyes, and behold our desolations, and the city which is called by thy name! for we do not present our supplications before thee on account of our righteousness, but on account of thy great mercy.
19 Ak Kungs, klausi! Ak Kungs, piedod! Ak Kungs, ņem vērā un dari to un nekavējies Tevis paša dēļ, mans Dievs, jo Tava pilsēta un Tavi ļaudis pēc Tava vārda nosaukti.
O Lord, hear! O Lord, forgive! O Lord, hearken and do! Defer not, for thine own sake, O my God! For thy city and thy people are called by thy name.
20 Kamēr es vēl runāju un lūdzos un savus grēkus un savu Israēla ļaužu grēkus sūdzēju un ar savu pielūgšanu nometos Tā Kunga, sava Dieva, priekšā sava Dieva svētā kalna dēļ,
And while I was speaking, and praying, and confessing my sin, and the sin of my people Israel, and presenting my supplication before Jehovah my God, for the holy mountain of my God,
21 Kamēr es tā lūgdamies vēl runāju, steigšus pie manis atskrēja tas vīrs Gabriēls, ko es pirmāk biju redzējis parādīšanā, un aizskāra mani ap vakara upura laiku.
yea, while I was speaking in prayer, the man Gabriel, whom I had seen in the former vision, came, weary with running, and reached me about the time of the evening oblation.
22 Un viņš mani mācīja un runāja ar mani un sacīja: Daniēl, tagad es esmu izgājis, tev mācīt saprašanu.
And he instructed me, and talked with me, and said: Daniel, I am now come forth to give thee understanding.
23 Kad tu sāki lūgt, tad šis vārds izgāja, un es esmu nācis, to pasludināt; jo tu esi ļoti mīļš. Tādēļ saproti to vārdu un ņem vērā to parādīšanu.
At the beginning of thy supplication a word went forth, and I am come to show it thee; for thou art greatly beloved; therefore give heed to the word, and consider the vision.
24 Septiņdesmit nedēļas ir nospriestas par tavu tautu un par tavu svēto pilsētu, aizslēgt atkāpšanos, aizzieģelēt grēkus, salīdzināt noziegumu, atvest mūžīgu taisnību, aizzieģelēt parādīšanas un praviešu vārdus un svaidīt visu svētāku.
Seventy weeks are appointed for thy people, and for thy holy city, to complete the iniquity, and to fill up the measure of the sins, and to expiate the guilt, and to bring in everlasting righteousness, and to seal vision and prophet, and to anoint a holy of holies.
25 Tādēļ zini un proti: kamēr tas vārds izgājis, Jeruzālemi atkal uzcelt un uztaisīt līdz vienam Svaidītam (Kristum), Valdniekam, ir septiņas nedēļas, un sešdesmit un divas nedēļas, tad atkal uzcels un uztaisīs ar ielām un grāvjiem, jebšu spaidu laikā.
Know, therefore, and understand! From the going forth of the word that Jerusalem should be restored and built till an anointed one, a prince, are seven weeks; and during sixty-two weeks it shall be restored and built with streets and moats, yet in troublous times.
26 Un pēc tām sešdesmit un divām nedēļām Svaidītais (Kristus) tiks izdeldēts, bet ne Sevis dēļ. Un to pilsētu un svēto vietu izpostīs kāda valdnieka ļaudis, kas nāks un kam gals būs plūdos, un līdz pat galam būs karš un noliktā postīšana.
And after the sixty-two weeks shall an anointed one be cut off, and there shall not be to him [[a successor]]; and the city and the sanctuary shall be destroyed by the people of a prince that shall come, whose end will be as in a flood; and to the end shall be war, decreed desolations.
27 Un viņš ar daudziem derību apstiprinās vienu nedēļu, un nedēļas vidū kaujamais un ēdamais upuris mitēsies, un viņš nāks ar negantības spārniem kā postītājs, kamēr noliktā sodība izgāžas un nobeidz postītāju.
And he will establish a covenant with many for one week, and during half a week he will cause sacrifice and oblation to cease, and upon the wing of abominations shall come the destroyer, until decreed destruction be poured out on the destroyer.
