Pāvila Vēstule Kolosiešiem 2

1 Jo es gribu, ka jūs ziniet, cik liela cīnīšanās man ir par jums un par tiem, kas ir Laodiķeā, un par visiem, kas manu miesīgu vaigu nav redzējuši;

2 Lai viņu sirdis taptu iepriecinātas, un viņi taptu savienoti iekš mīlestības un bagātīgi piepildīti ar saprašanu, atzīt Dieva, Tā Tēva, un Kristus noslēpumu.

3 Iekš Tā ir apslēpta visa gudrības un atzīšanas bagātība.

4 Bet to es saku, lai neviens jūs nepieviļ ar gudriem vārdiem.

5 Jo jebšu es neesmu klāt ar miesu, tomēr es jums esmu klāt ar garu, priecādamies un redzēdams jūsu kārtīgu dzīvošanu un jūsu stipru ticību uz Kristu.

6 Tad nu tā, kā jūs Kristu Jēzu, To Kungu, esat pieņēmuši, tā staigājiet iekš Viņa,

7 Iesakņoti un uztaisīti iekš Viņa un apstiprināti iekš ticības, tā kā jūs esat mācīti, augdami iekš tās ar pateicību.

8 Pielūkojiet, ka neviens jūs neaplaupa caur pasaules gudrību un tukšu viltību pēc cilvēku stāstīšanām, pēc pasaules likumu sākumiem un ne pēc Kristus.

9 Jo iekš Viņa mājo visa dievības pilnība cilvēka miesās.

10 Un jūs esat pilnīgi iekš Viņa, kas ir visas varas un valdības galva;

11 Iekš Viņa jūs arī esat apgraizīti ar apgraizīšanu ne rokām darītu, caur grēcīgā miesas prāta nolikšanu, caur Kristus apgraizīšanu;

12 Līdz ar Viņu aprakti kristībā, iekš kā jūs arī esat uzmodināti caur to ticību, ko Dievs rada, kas Viņu no miroņiem ir uzmodinājis;

13 Tas arī jūs, kad bijāt miruši noziegumos un savas miesas priekšādā, ir darījis līdz ar Viņu dzīvus, žēlīgi jums piedodams visus noziegumus;

14 Un ir izdeldējis to parādu grāmatu, to likumu rakstu, kas mums bija pretī, un to ņēmis nost un piesitis pie krusta;

15 Un ir nopostījis tās valdības un varas un tās klaji smieklā licis un Savas uzvarēšanas godu pār tām parādījis caur Viņu.

16 Tad nu lai neviens jūs netiesā par ēdienu, vai par dzērienu, vai par svētkiem vai jauniem mēnešiem, vai svētdienām;

17 Tā bija to nākošo lietu ēna; bet tā īstā būšana ir Kristus.

18 Lai no tās goda maksas neviens jūs nenogriež, kas liekā pazemībā un eņģeļu kalpošanā pats sev patīk un uz to dzenās, ko viņš nav redzējis, un ir velti uzpūsts savā miesas prātā,

19 Un neturās pie tās galvas, no kā visa miesa caur locekļiem un dzīslām palīdzību dabū un ir salaista un uzaug dievišķā augumā.

20 Ja nu jūs līdz ar Kristu tiem pasaules likumiem esat nomiruši, ko tad jūs, tā kā vēl pasaulē dzīvotu, topat apgrūtināti ar pavēlēm:

21 Neaizskar! Nebaudi! Neaiztiec!

22 (Tam visam jāzūd, kad to lieto) - pēc cilvēku pavēlēm un mācībām,

23 Tas gan liekās gudri dēļ tās pašu uzņemtās Dieva kalpošanas un pazemošanās un miesas netaupīšanas, tomēr nevienam nav par godu, bet tik par miesas prāta piepildīšanu.