Amosa 6
1 Ak vai, tiem, kas droši dzīvo Ciānā un bez bēdām uz Samarijas kalna, tiem vareniem pirmajā tautā, pie kuriem nāk tie no Israēla nama.
A UWE ka poe palaka ma Ziona, A hilinai hoi ma ka mauna o Samaria: Ka poe i oleloia, o na pookela o na lahuikanaka, Io lakou la i hele mai ka Iseraela!
2 Ejat uz Kalni un skatāties, un no turienes ejat uz Hamatu, to lielo pilsētu, tad noejat uz Gadu Fīlistos, vai tās ir labākas nekā šīs valstis, jeb vai viņu robežas lielākas nekā jūsu robežas.
E hele aku oukou i Kalene, a e nana; A mai laila aku e hele ai oukou i Hamata nui; Alaila, e iho aku i Gata o ko Pilisetia: Ua oi anei ko lakou maikai mamua o ko keia mau aupuni? Ua oi anei ka palahalaha o ko lakou mokuna mamua o ko oukou mokuna?
3 Jūs, kam šķiet nelaimes dienu tālu esam un kas tuvu ceļat varasdarba krēslu,
Auwe ka poe i hooloihi aku i ka la ino, A hookokoke i ka noho hookaumaha wale;
4 Kas guļat uz ziloņkaulu gultām un staipāties savās guļās un ēdat jērus no ganāmā pulka un barotos teļus no laidaru vidus,
Ka poe e moe ana maluna o na wahi moe niho elepani, A moe hoolei loa maluna o ko lakou wahi moe, A ai iho i na keikihipa o ka poe hipa, A me na keiki bipi i kupeleia;
5 Kas pūšat somastabules un izdomājat mūzikas rīkus kā Dāvids,
Ka poe mele mamuli o ka viola, A hana lakou no lakou iho i na mea kani e like me Davida;
6 Kas vīnu dzerat no kausiem un svaidāties ar visdārgāko eļļu, bet nebēdājaties par Jāzepa vainu!
Ka poe inu waina maloko o na kiaha, A kahinu ia lakou iho i ka hinu maikai: Aka, aole i kaumaha lakou no ka eha ana o ka Iosepa!
7 Tādēļ tie nu ies cietumā paši pirmie starp cietumniekiem, un plītnieku kliegšana mitēsies.
No ia mea, ano e hele pio aku ai lakou iwaena o ka poe pio mua, A e laweia'ku ka olioli o ka poe moe hoolei loa.
8 Tas Kungs Dievs ir zvērējis pie savas dvēseles, saka Tas Kungs, tas Dievs Cebaot: Man riebj Jēkaba lepnība un Es ienīstu viņa skaistos namus, tādēļ Es to pilsētu nodošu ar visu, kas tur iekšā.
Ua hoohiki o Iehova ka Haku, ma kona ola, wahi a Iehova, ke Akua o na kaua, Ke hoopailua nei au i ka haaheo o Iakoba, A ke hoowahawaha nei hoi i kona mau halealii; Nolaila, e hoolilo aku ai au i ke kulanakauhale, a me kona mea i piha ai.
9 Un notiks, ja tur desmit vīri būs atlikuši vienā namā, tie mirs.
A ina e waihoia na kanaka he umi ma ka hale hookahi, e make no lakou.
10 Un kad ko ņems viņa svainis vai viņa dedzinātājs, un iznesīs tos kaulus no nama un sacīs uz to, kas nama kambarī: vai tur vēl kāds pie tevis? Un tas sacīs: nav neviena. Tad viņš sacīs: ciet klusu! Jo Tā Kunga vārdu nebūs pieminēt.
A o ka hoahanau o kona makuakane e lawe aku ia ia, A o ka mea i puhi ia ia, e lawe aku iwaho i na iwi mailoko mai o ka hale, A e olelo aku i ka mea maloko loa o ka hale, Aole anei he mea i koe me oe? e i mai kela, Aole. Alaila, e i aku ia, Hamau; no ka mea, aole e olelo ma ka inoa o Iehova.
11 Jo redzi, Tas Kungs dod pavēli, un sitīs to lielo namu, ka sagrūs, un to mazo namu, ka sadrups.
No ka mea, aia hoi, ke kauoha mai nei o Iehova, A e hahau aku ia i ka hale nui me ka nahaha, A i ka hale uuku me ka wawahi.
12 Vai zirgi var skriet pa klintīm? Vai tur virsū var art ar vēršiem? Jo jūs esat pārvērtuši tiesu par žulti un taisnības augļus par vērmelēm?
E holo anei na lio maluna o na pohaku? E mahi oopalau ia anei malaila me na bipi kauo? No ka mea, ua hoolilo oukou i ka hoopono ana i laau make, A i ka hua o ka pono, i laau awaawa:
13 Jūs, kas priecājaties par nieku un sakāt: Vai mēs caur savu stiprumu sev neesam varu dabūjuši?
E oukou, ka poe e olioli ana i ka mea ole, Ka poe e olelo, Aole anei kakou i lawe no kakou i na pepeiaohao ma ko kakou ikaika?
14 Jo redzi, pret jums, jūs Israēla nams, saka Tas Kungs, tas Dievs Cebaot, Es celšu vienu tautu, - un tā jūs nospaidīs no Hamatas ceļa līdz tuksneša upei.
Aka, aia hoi, e hoala ku e auanei au i lahuikanaka ia oukou, e ko ka hale o Iseraela, wahi a Iehova, ke Akua o na kaua; A e hookaumaha lakou ia oukou mai ke komo ana o Hamata a hiki i ke kahawai o ka papu.
