< Amosa 2 >

1 Tā saka Tas Kungs: triju vai četru Moaba pārkāpumu dēļ - to Es nenovērsīšu, - tādēļ ka viņš sadedzinājis Edoma ķēniņa kaulus par kaļķiem,
‌ʻOku pehē ʻe Sihova, “Koeʻuhi ko e talangataʻa ʻe tolu ʻa Moape, mo hono fā, ʻe ʻikai te u fakaafe [hono tautea ʻo ia]; he naʻa ne taʻo ʻae ngaahi hui ʻae tuʻi ʻo ʻItomi ke lahe:
2 Tādēļ Es sūtīšu uguni Moabā, tas aprīs Ķiriota skaistos namus, un Moabs nomirs troksnī, kliegšanā un bazūņu skaņā.
Ka te u fekau ʻae afi ki Moape, pea te ne kai ʻo ʻosi ʻae ngaahi fale fakaʻeiʻeiki ʻo Kiliote: pea ʻe mate ʻa Moape ʻi he maveuveu, mo e kaila, pea mo e ongo ʻoe meʻalea:
3 Un Es izdeldēšu soģi no viņa vidus un nokaušu visus viņa lielkungus līdz ar viņu, saka Tas Kungs.
Pea te u motuhi ʻae fakamaau mei honau haʻohaʻonga, pea tāmateʻi ʻae houʻeiki kotoa pē mo ia:” ʻoku pehē ʻe Sihova.”
4 Tā saka Tas Kungs: triju vai četru Jūda pārkāpumu dēļ, - to Es nenovērsīšu, - tādēļ ka tie Tā Kunga bauslību atmetuši un Viņa likumus nav sargājuši, un viņu meli(elki) tos pievīluši, kuriem viņu tēvi dzinušies pakaļ,
ʻOku pehē ʻe Sihova; “Koeʻuhi ko e talangataʻa ʻe tolu ʻa Siuta, pea mo hono fā, ʻe ʻikai te u fakaafe hono [tautea ʻo ia]; he kuo nau vaʻinga ʻaki ʻae fono ʻa Sihova, pea naʻe ʻikai te nau tauhi ʻene ngaahi fekau, pea naʻa nau hē ko e meʻa ʻi heʻenau loi, ʻaia naʻe muimui ki ai ʻenau ngaahi tamai:
5 Tādēļ Es sūtīšu uguni Jūdā, tas aprīs Jeruzālemes skaistos namus.
Ka te u fekau ʻae afi ki Siuta, pea te ne kai ʻo ʻosi ʻae ngaahi fale fakaʻeiʻeiki ʻo Selūsalema.”
6 Tā saka Tas Kungs: triju vai četru Israēla pārkāpumu dēļ - to Es nenovērsīšu, - tāpēc ka tie taisno pārdod par naudu un nabagu par pāri kurpju.
ʻOku pehē ʻe Sihova; “Koeʻuhi ko e talangataʻa ʻe tolu ʻa ʻIsileli, pea mo hono fā, ʻe ʻikai te u fakaafe [hono tautea ʻo ia]; he kuo nau fakatau ʻae kakai māʻoniʻoni ki he siliva, pea mo e kakai masiva ʻaki ha topuvaʻe;
7 Tie ilgojās, ka zemes pīšļi nabagiem nāk uz galvu, un bēdīgā ceļu tie kavē. Vīrs ar savu tēvu iet pie tās pašas meitas un sagāna Manu svēto vārdu.
‌ʻAia ʻoku feinga ke ʻai ʻae efu ʻoe kelekele ʻi he ʻulu ʻoe kakai masiva, pea ʻoku fakahēʻi ʻae hala ʻoe angamalū: pea ko e tangata mo ʻene tamai ʻoku na mohe ki he fefine pe taha, ke fakaongokovi hoku huafa tāpuhā:
8 Tie apmetās pie ikkatra altāra uz ķīlātām drēbēm, un dzer vīnu no notiesātiem, savu dievu namā.
Pea ʻoku nau tokoto ʻi he ngaahi kofu ʻoku tuku ko e fakamoʻoni ki he totongi ʻi he veʻe feilaulauʻanga kotoa pē, pea ʻoku nau inu ʻae uaine ʻoe halaia ʻi he fale ʻo ʻenau tamapua.
9 Es tomēr esmu izdeldējis to Amorieti viņu priekšā, kam augstums bija kā ciedru augstums, un kas bija stiprs kā ozoli; bet Es esmu nomaitājis viņa augļus augšā un viņa saknes apakšā.
Ka naʻaku fakaʻauha ʻae kakai ʻAmoli ʻi honau ʻao, ʻaia naʻe māʻolunga hangē ko e sita, pea naʻe mālohi hangē ko e oke; ka naʻaku fakaʻauha hono fua mei ʻolunga, pea mo hono aka ʻi lalo.
10 Un Es tomēr jūs esmu izvedis no Ēģiptes un četrdesmit gadus jūs vadījis tuksnesī, ka jums bija iemantot Amoriešu zemi.
Pea naʻaku ʻomi foki ʻakimoutolu mei he fonua ko ʻIsipite, pea naʻaku tataki ʻakimoutolu ʻi he toafa ʻi he taʻu ʻe fāngofulu, ke maʻu ʻae fonua ʻoe kakai ʻAmoli.
11 Un citus no jūsu dēliem Es esmu cēlis par praviešiem un no jūsu jaunekļiem citus par nazīriem; vai tas tā nav, Israēla bērni? saka Tas Kungs.
Pea naʻaku tuʻutuʻuni mei ho ngaahi foha ʻae kau palōfita, pea mei hoʻo kau talavou ʻae kakai naʻe fakamavahe. ʻIkai ʻoku pehē pe, ʻe fānau ʻa ʻIsileli?” ʻoku pehē ʻe Sihova.
12 Bet jūs nazīriem dodiet vīnu dzert, un pavēliet praviešiem un sakāt: jums nebūs sludināt.
“Ka naʻa mou ʻatu ʻae uaine ke inu ʻe he kau Fakamavahe; pea ne mou fekau ʻae kau palōfita, ʻo pehē, ‘ʻOua naʻa kikite.’
13 Redzi, Es jums likšu čīkstēt kā rati čīkst, kas pilni kūļu,
Vakai, ʻoku ou taʻomia ʻiate kimoutolu, hangē ko e saliote ʻi he ngaahi ʻū koane.
14 Tā ka čaklais neizbēgs, nedz stiprais ar savu spēku ko iespēs, nedz varenais savu dvēseli varēs izglābt.
Ko ia ʻe mole ʻae faʻa lele mei he veʻe vave, pea ko e mālohi ʻe ʻikai te ne fakamālohiʻi ʻe ia ia; pea ʻe ʻikai fakahaofi ʻae mālohi ʻe ia ia:
15 Un stopu vilcējs nepastāvēs, un kas vieglām kājām, neizglābsies, un ne jājējs neizglābs savu dvēseli.
Pea ʻe ʻikai tuʻu ia ʻoku ne teke ʻae kaufana; pea ʻe ʻikai fakahaofi ʻae veʻe vave ʻe ia ia: pea ko ia ʻoku heka hoosi ʻe ʻikai fakahaofi ʻe ia ia.
16 Un sirdsvarenais starp tiem stipriem aizbēgs kails tai dienā, saka Tas Kungs.
Pea ko ia ʻoku lototoʻa ʻi he kau mālohi te ne hola telefua ʻi he ʻaho ko ia,” ʻoku pehē ʻe Sihova.

< Amosa 2 >