< Apustuļu Darbi 8 >
1 Bet Saulam viņa nāve bija ļoti pa prātam; un tanī dienā liela vajāšana cēlās pret to draudzi, kas bija Jeruzālemē. Un visi izklīda pa Jūdu zemes un Samarijas tiesām, tik ne tie apustuļi.
E também Saulo consentia na morte dele. E fez-se naquele dia uma grande perseguição contra a igreja que estava em Jerusalém; e todos foram dispersos pelas terras da Judeia e da Samaria, exceto os apóstolos.
2 Un dievbijīgi vīri Stefanu paglabāja un viņu gauži nožēloja.
E alguns varões piedosos foram enterrar a Estevão, e fizeram sobre ele grande pranto.
3 Bet Sauls to draudzi postīja un gāja pa namiem, satverdams gan vīrus, gan sievas, un tos nodeva cietumā.
E Saulo assolava a igreja, entrando pelas casas: e, arrastando homens e mulheres, os encerrava na prisão.
4 Tad nu tie izklīdinātie apkārt staigāja, to vārdu pasludinādami.
Mas os que andavam dispersos iam por toda a parte, anunciando a palavra.
5 Un Filips uz vienu Samarijas pilsētu nogājis, tiem Kristu pasludināja.
E, descendo Felipe a cidade de Samaria, lhes pregava à Cristo.
6 Un tie ļaudis vienprātīgi klausījās uz to, ko Filips runāja, dzirdēdami un redzēdami tās zīmes, ko viņš darīja;
E as multidões estavam atentas unanimemente às coisas que Felipe dizia, porquanto ouviam e viam os sinais que ele fazia;
7 Jo no daudziem, kam bija nešķīsti gari, tie izgāja, ar stipru balsi brēkdami, un daudzi melmeņu sērdzīgi(paralizēti) un tizli tapa dziedināti.
Pois os espíritos imundos saiam de muitos que os tinham, clamando em alta voz; e muitos paralíticos e coxos eram curados.
8 Un liela līksmība cēlās tai pilsētā.
E havia grande alegria naquela cidade.
9 Un kāds vīrs, ar vārdu Sīmanis, tai pilsētā līdz tam bija darbojies ar buršanu un Samarijas ļaudis iztrūcinājis sacīdams, ka esot liels vīrs;
E havia um certo varão, chamado Simão, que anteriormente exercera naquela cidade a arte mágica, e tinha iludido a gente de Samaria, dizendo que era um grande personagem:
10 Tam visi klausīja, tā mazi kā lieli sacīdami: “Šis ir tas lielais Dieva spēks.”
Ao qual todos atendiam, desde o mais pequeno até ao maior, dizendo: Este é a grande virtude de Deus.
11 Bet tie tāpēc tam klausīja, ka tas jau sen ar burvību tos bija apstulbojis.
E atendiam-no a ele, porque já desde muito tempo os havia iludido com artes mágicas.
12 Kad tie nu Filipam ticēja, kas tiem pasludināja to evaņģēliju par Dieva valstību un Jēzus Kristus vārdu, tad tie tapa kristīti, tā vīri kā sievas.
Mas, como creram em Felipe que lhes pregava acerca do reino de Deus, e do nome de Jesus Cristo, se batizavam, tanto homens como mulheres.
13 Un Sīmanis pats arīdzan ticēja, un kristīts pastāvīgi turējās pie Filipa, un redzēdams zīmes un lielus brīnumus notiekam, viņš iztrūkās.
E creu até o mesmo Simão; e, sendo batizado, ficou de contínuo com Felipe; e, vendo os sinais e as grandes maravilhas que se faziam, estava atônito.
14 Bet tie apustuļi Jeruzālemē dzirdēdami, ka Samarija Dieva vārdu bija pieņēmusi, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni.
Os apóstolos, pois, que estavam em Jerusalém, ouvindo que Samaria recebera a palavra de Deus, enviaram-lhes Pedro e João.
15 Šie nonākuši par tiem lūdza Dievu, ka tie dabūtu Svēto Garu.
Os quais, tendo descido, oraram por eles para que recebessem o Espírito Santo.
16 Jo tas vēl uz nevienu no tiem nebija nācis, bet tie bija tikai kristīti uz Tā Kunga Jēzus vārdu.
(Porque sobre nenhum deles tinha ainda descido; mas somente eram batizados em nome do Senhor Jesus.)
17 Tad viņi rokas tiem uzlika, un tie dabūja Svēto Garu.
Então lhes impuzeram as mãos, e receberam o Espírito Santo.
18 Bet Sīmanis redzēdams, ka caur apustuļu roku uzlikšanu Svētais Gars top dots, tiem dāvāja naudu,
E Simão, vendo que pela imposição das mãos dos apóstolos se dava o Espírito Santo, lhes ofereceu dinheiro,
19 Sacīdams: “Dodiet man arīdzan to spēku, ka tas, kam es rokas uzlieku, dabū Svēto Garu.”
Dizendo: dai-me também a mim esse poder, para que qualquer sobre quem eu puser as mãos receba o Espírito Santo.
20 Bet Pēteris uz to sacīja: “Ka tu pazustu ar savu sudrabu, tāpēc ka tu domā Dieva dāvanu par naudu pirkt.
Mas disse-lhe Pedro: O teu dinheiro seja contigo para perdição, pois cuidaste que o dom de Deus se alcança por dinheiro.
21 Tev nav daļas nedz mantošanas pie šā vārda, jo tava sirds nav taisna Dieva priekšā.
Tu não tens parte nem sorte nesta palavra, porque o teu coração não é reto diante de Deus
22 Tāpēc atgriezies no šā sava ļaunuma un lūdz Dievu, vai šis tavas sirds nodoms tev varētu tapt piedots;
Arrepende-te pois dessa tua iniquidade, e ora a Deus, para que porventura te seja perdoado o pensamento do teu coração;
23 Jo es tevi redzu rūgtas žults pilnu un netaisnībā saistītu.”
Pois vejo que estás em fel de amargura, e em laço de iniquidade.
24 Bet Sīmanis atbildēja un sacīja: “Lūdziet jūs par mani To Kungu, lai uz mani nenāk, ko jūs esat runājuši.”
Respondendo, porém, Simão, disse: orai vós por mim ao Senhor, para que nada do que dissestes venha sobre mim.
25 Tad nu Tā Kunga vārdu apliecinājuši un runājuši, tie griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un pasludināja evanģēliju daudz Samarijas miestos.
Tendo eles pois testificado e falado a palavra do Senhor, voltaram para Jerusalém, e em muitas aldeias dos samaritanos anunciaram o evangelho.
26 Un Tā Kunga eņģelis uz Filipu runāja sacīdams: “Celies un ej uz dienvidu pusi uz to ceļu, kas no Jeruzālemes iet uz Gazu, kur daudz nestaigā.”
E o anjo do Senhor falou a Felipe, dizendo: Levanta-te, e vai para a banda do sul, ao caminho que desce de Jerusalém para Gaza, que é deserta.
27 Un cēlies viņš nogāja. Un redzi, viens Moru vīrs, Kandaces, Moru zemes ķēniņienes, kambarjunkurs un lielskungs, kas bija pār visām viņas mantām, tas bija nācis uz Jeruzālemi, Dievu pielūgt.
E levantou-se, e foi; e eis que um homem ethiope, eunuco, mordomo-mór de Candace, rainha dos ethiopes, o qual era superintendente de todos os seus tesouros, e tinha ido a Jerusalém a adorar,
28 Un atpakaļ uz ceļu devies viņš sēdēja savos ratos un lasīja pravieti Jesaju.
Regressava, e, assentado no seu carro, lia o profeta Isaias.
29 Un Tas Gars uz Filipu sacīja: “Ej klāt un turies pie šiem ratiem.”
E disse o espírito a Felipe: Chega-te, e ajunta-te a esse carro.
30 Un piesteidzies Filips dzirdēja viņu lasām pravieti Jesaju un sacīja: “Vai tu arī saproti, ko tu lasi?”
E, correndo Felipe, ouviu que lia o profeta Isaias, e disse: Entendes tu o que lês?
31 Bet tas sacīja: “Kā lai to varu, kad neviens mani nemāca?” Un viņš lūdza Filipu, lai tas uzkāptu un pie tā piesēstos.
E ele disse: Como o poderei eu, se alguém me não ensinar? E rogou a Felipe que subisse e com ele se assentasse.
32 Un tas rakstu gabals, ko tas lasīja, bija šis: “Viņš ir tā kā avs pie kaušanas vests un itin kā jērs apklusis sava cirpēja priekšā, tāpat Viņš savu muti neatdara.
E o lugar da escritura que lia era este: Foi levado como a ovelha para o matadouro, e, como está mudo o cordeiro diante do que o tosquia, assim não abriu a sua boca.
33 Iekš Viņa pazemošanās Viņa sodība ir atņemta; kas izteiks Viņa dzimumu? Jo Viņa dzīvība top aizrauta no zemes.”
Na sua humilhação foi tirada a sua sentença; e quem contará a sua geração? porque a sua vida é tirada da terra.
34 Un tas kambarjunkurs atbildēja un uz Filipu sacīja: “Es tevi lūdzu, par ko tas pravietis to saka? Vai par sevi pašu, jeb vai par citu kādu?”
E, respondendo o eunuco a Felipe, disse: Rogo-te, de quem diz isto o profeta? De si mesmo, ou de algum outro?
35 Un Filips savu muti atdarīja un no šī raksta iesākdams viņam pasludināja to evaņģēliju no Jēzus.
Então Felipe, abrindo a sua boca, e começando nesta escritura, lhe anunciou a Jesus.
36 Un to ceļu braukdami tie nāca pie kāda ūdens, un tas kambarjunkurs sacīja: “Redz, še ūdens! Kas stāv pretī, ka topu kristīts?”
E, indo eles caminhando, chegaram ao pé de alguma água, e disse o eunuco: Eis aqui água; que impede que eu seja batizado?
37 Bet Filips sacīja: “Ja tu no visas sirds tici, tad to var.” Un viņš atbildēja un sacīja: “Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.”
E disse Felipe: É lícito, se crês de todo o coração. E, respondendo ele, disse: Creio que Jesus Cristo é o Filho de Deus
38 Un viņš pavēlēja, tos ratus pieturēt, un abi divi nokāpa ūdenī, tā Filips kā tas kambarjunkurs, un viņš to kristīja.
E mandou parar o carro, e desceram ambos à água, tanto Felipe como o eunuco, e o batizou.
39 Un kad tie no ūdens bija izkāpuši, Dieva Gars Filipu aizrāva, un tas kambarjunkurs viņu vairs neredzēja; bet viņš līksms brauca savu ceļu.
E, quando sairam da água, o espírito do Senhor arrebatou a Felipe, e não o viu mais o eunuco; e, jubiloso, continuou o seu caminho.
40 Bet Filips atradās Ašdodā; un visas pilsētas pārstaigādams, viņš evaņģēliju sludināja, kamēr nāca uz Cezareju.
Porém Felipe achou-se em Azoto, e, indo passando, anunciou o evangelho em todas as cidades, até que chegou a Cesareia.