Apustuļu Darbi 8
1 Bet Saulam viņa nāve bija ļoti pa prātam; un tanī dienā liela vajāšana cēlās pret to draudzi, kas bija Jeruzālemē. Un visi izklīda pa Jūdu zemes un Samarijas tiesām, tik ne tie apustuļi.
Ninò’ i Saole ty nañitoañe aze. Nifototse amy andro zay ty fisamporeraham-bey amy Fivory e Ierosalemey vaho niparatsiake mb’eo mb’eo e Iehodà naho e Samaria añe iaby, naho tsy o Firàheñeo avao.
2 Un dievbijīgi vīri Stefanu paglabāja un viņu gauži nožēloja.
Nandenteke i Stefana ondaty vañoñeo vaho nipoña-pandalàñe.
3 Bet Sauls to draudzi postīja un gāja pa namiem, satverdams gan vīrus, gan sievas, un tos nodeva cietumā.
Fe nampivalitaboak’ i Fivoriy t’i Saole, nitsatsak’ anjomba, nimoake, vaho nikozozòtse ty lahy naho ampela mb’am-porozò ao.
4 Tad nu tie izklīdinātie apkārt staigāja, to vārdu pasludinādami.
Aa le nitaroñe i tsaray mbeo mbeo o niparaitakeo.
5 Un Filips uz vienu Samarijas pilsētu nogājis, tiem Kristu pasludināja.
Nizotso mb’ an-drova Samaria mb’eo t’i Filipo nitaroñe i Norizañey.
6 Un tie ļaudis vienprātīgi klausījās uz to, ko Filips runāja, dzirdēdami un redzēdami tās zīmes, ko viņš darīja;
Songa nihaòñe’ ondatio o saontsi’ i Filipoo, ie nijanjiñe naho nahaisake o viloñe fanjaka nanoe’eo.
7 Jo no daudziem, kam bija nešķīsti gari, tie izgāja, ar stipru balsi brēkdami, un daudzi melmeņu sērdzīgi(paralizēti) un tizli tapa dziedināti.
Nihorentseñe an-tazataza ty kokolampa tsiefa nakareñe am’ondaty nitokoe’eo, naho maro ty kombo vaho ty kepeke nijangañe.
8 Un liela līksmība cēlās tai pilsētā.
Le firebeham-bey ty tan-drova ao.
9 Un kāds vīrs, ar vārdu Sīmanis, tai pilsētā līdz tam bija darbojies ar buršanu un Samarijas ļaudis iztrūcinājis sacīdams, ka esot liels vīrs;
Tamy rovay henane zay t’indaty atao Simona mpanao sahàtse, nahalatsa o nte Samariao, ie nieva ho aman’ àsiñe,
10 Tam visi klausīja, tā mazi kā lieli sacīdami: “Šis ir tas lielais Dieva spēks.”
nihaoñe’ ze hene ondaty, ty bey naho ty kede, le nanao ty hoe: Haozaran-dra’ elahin’ añahare indaty zay.
11 Bet tie tāpēc tam klausīja, ka tas jau sen ar burvību tos bija apstulbojis.
Hene nañorik’ aze ondatio amy te ela ty namoreha’e amo sahàtse fanoe’eo.
12 Kad tie nu Filipam ticēja, kas tiem pasludināja to evaņģēliju par Dieva valstību un Jēzus Kristus vārdu, tad tie tapa kristīti, tā vīri kā sievas.
Aa ie niantofa’ iareo t’i Filipo amy nitaroña’e i talili-soa’ i Fifehean’Añahareiy naho ty tahina’ Iesoà Norizañey, le nilipotse: ondaty naho rakemba.
13 Un Sīmanis pats arīdzan ticēja, un kristīts pastāvīgi turējās pie Filipa, un redzēdams zīmes un lielus brīnumus notiekam, viņš iztrūkās.
Toe niantoke ka t’i Simona le nalipotse, vaho nañorik’ i Filipo sikal’aia sikal’aia fa nilatsa t’ie nahaisake o viloñe fanjaka naho raha tsi-tantane nanoeñeo.
14 Bet tie apustuļi Jeruzālemē dzirdēdami, ka Samarija Dieva vārdu bija pieņēmusi, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni.
Ie jinanji’ o Firàheñe e Ierosalemeo te niantoke ty tsaran’ Añahare o nte Samariao, le nañirake i Petera naho i Jaona homb’am’iereo añe.
15 Šie nonākuši par tiem lūdza Dievu, ka tie dabūtu Svēto Garu.
Ie nizotso mb’eo le nihalaly ho a’ iareo, handrambesa’e i Arofo Masiñey;
16 Jo tas vēl uz nevienu no tiem nebija nācis, bet tie bija tikai kristīti uz Tā Kunga Jēzus vārdu.
ie mbe tsy nivotraha’e; fa ami’ty tahina’ Iesoà Talè avao ty nampiliporañe iareo.
17 Tad viņi rokas tiem uzlika, un tie dabūja Svēto Garu.
Aa le nanampeza’ i Petera naho i Jaona fitañe handrambesa’ iereo i Arofo Masiñey.
18 Bet Sīmanis redzēdams, ka caur apustuļu roku uzlikšanu Svētais Gars top dots, tiem dāvāja naudu,
Aa ie nioni’ i Simona te i fampitongoam-pità’ o Firaheñeoy ro nanolorañe i Arofo Masiñey le nibanabana’e drala,
19 Sacīdams: “Dodiet man arīdzan to spēku, ka tas, kam es rokas uzlieku, dabū Svēto Garu.”
ami’ty hoe: Anoloro ahy ka o haozarañe zao soa te, ndra iaia hanampezako tañañe ro handrambe i Arofo Masiñey.
20 Bet Pēteris uz to sacīja: “Ka tu pazustu ar savu sudrabu, tāpēc ka tu domā Dieva dāvanu par naudu pirkt.
Hoe ty natoi’ i Petera aze: Hindre hikoromak’ ama’o o drala’oo kanao sinafiri’o te ho vilie’o drala ty falalàn’ Añahare!
21 Tev nav daļas nedz mantošanas pie šā vārda, jo tava sirds nav taisna Dieva priekšā.
Tsy aman’ anjara, naho tsy mitraok’ ami’ty tsara toy irehe, fa tsy vañoñe añatrefan’ Añahare ty tro’o.
22 Tāpēc atgriezies no šā sava ļaunuma un lūdz Dievu, vai šis tavas sirds nodoms tev varētu tapt piedots;
Mibaboha amy haloloañey, naho misolohoa amy Iehovà, he mete ihahàñe amy fitsakorean-tro’oy,
23 Jo es tevi redzu rūgtas žults pilnu un netaisnībā saistītu.”
amy te rendreko t’ie aman-kafairan’ afero vaho androhizan-kakeo.
24 Bet Sīmanis atbildēja un sacīja: “Lūdziet jūs par mani To Kungu, lai uz mani nenāk, ko jūs esat runājuši.”
Aa le tinoi’ i Simona ty hoe: Mihalalia amy Iehovà ho ahy, ry aba te tsy hizò ahy i nisaontsia’areoy.
25 Tad nu Tā Kunga vārdu apliecinājuši un runājuši, tie griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un pasludināja evanģēliju daudz Samarijas miestos.
Aa ie fa nitaroñe naho nitsey ty tsara’ Iehovà, le nibalike mb’e Ierosaleme mb’eo t’i Petera naho i Jaona, nitsey i talili-soay ami’ty rova maro’ o nte-Samariao.
26 Un Tā Kunga eņģelis uz Filipu runāja sacīdams: “Celies un ej uz dienvidu pusi uz to ceļu, kas no Jeruzālemes iet uz Gazu, kur daudz nestaigā.”
Ie amy zay, nitsara ty hoe amy Filipo ty anjeli’ Iehovà: Mañatimoa mb’amy lalañe mizotso hirike Ierosaleme mb’e Gaza mb’amy ratraratray mb’eoy.
27 Un cēlies viņš nogāja. Un redzi, viens Moru vīrs, Kandaces, Moru zemes ķēniņienes, kambarjunkurs un lielskungs, kas bija pār visām viņas mantām, tas bija nācis uz Jeruzālemi, Dievu pielūgt.
Aa le niongake nañavelo mb’eo re, naho naheo’e ty nte Etiopia doga-lahy mpanandily bey amy Kandasie mpanjaka-ampela’ o nte Etiopiao naho mpamandroñe o vara’e iabio, ie nañavelo mb’e Ierosaleme mb’eo nitalaho,
28 Un atpakaļ uz ceļu devies viņš sēdēja savos ratos un lasīja pravieti Jesaju.
naho nibalike amy zao niambesatse an-tsarete’e ao namaky Isaia mpitoky.
29 Un Tas Gars uz Filipu sacīja: “Ej klāt un turies pie šiem ratiem.”
Le hoe i Arofoy amy Filipo, Harineo o sarete ey hoeke eio naho ireketo.
30 Un piesteidzies Filips dzirdēja viņu lasām pravieti Jesaju un sacīja: “Vai tu arī saproti, ko tu lasi?”
Nihitrike mb’eo t’i Filipo naho nahajanjiñe aze namaky Isaia mpitoky, le hoe re: Fohi’o hao o vakie’oo?
31 Bet tas sacīja: “Kā lai to varu, kad neviens mani nemāca?” Un viņš lūdza Filipu, lai tas uzkāptu un pie tā piesēstos.
Aa hoe re, Aia ty haharendrehako naho tsy amam-panoro? Aa le nampihovàe’e hijoñe ao t’i Filipo hitrao-piambesatse.
32 Un tas rakstu gabals, ko tas lasīja, bija šis: “Viņš ir tā kā avs pie kaušanas vests un itin kā jērs apklusis sava cirpēja priekšā, tāpat Viņš savu muti neatdara.
Ty hoe i nivakie’e amy Sokitse Masiñeiy: Kinozozòtse hoe añondry ho lentaen-dre, Le hambañe ami’ty fitsiña’ ty vik’añondry añatrefa’ o mpañitsik’ azeo, t’ie tsy nanoka-palie.
33 Iekš Viņa pazemošanās Viņa sodība ir atņemta; kas izteiks Viņa dzimumu? Jo Viņa dzīvība top aizrauta no zemes.”
Nareke naho tsy nimean-tò; Ia ty haha-volily o tarira’eo, amy te nasitak’an-tane atoy ty havelo’e;
34 Un tas kambarjunkurs atbildēja un uz Filipu sacīja: “Es tevi lūdzu, par ko tas pravietis to saka? Vai par sevi pašu, jeb vai par citu kādu?”
Aa hoe ty ontane’ i doga-lahiy amy Filipo: Ehe, ia ty isaontsia’ i mpitokiy, ty vata’e ke ty ila’e?
35 Un Filips savu muti atdarīja un no šī raksta iesākdams viņam pasludināja to evaņģēliju no Jēzus.
Le nanoka-palie t’i Filipo nifototse amy pinatetse amy Sokitse Masiñeiy, nitalily Iesoà.
36 Un to ceļu braukdami tie nāca pie kāda ūdens, un tas kambarjunkurs sacīja: “Redz, še ūdens! Kas stāv pretī, ka topu kristīts?”
Ie nañavelo mb’eo, le nizo rano vaho hoe i doga-lahiy, Intia ty rano, ino ty manebañe ahy tsy halipotse?
37 Bet Filips sacīja: “Ja tu no visas sirds tici, tad to var.” Un viņš atbildēja un sacīja: “Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.”
38 Un viņš pavēlēja, tos ratus pieturēt, un abi divi nokāpa ūdenī, tā Filips kā tas kambarjunkurs, un viņš to kristīja.
Aa le linili’e te hitsangañe i saretey naho sindre nijoñe an-drano ao iereon-droroe, i doga-lahiy naho i Filipo, vaho nalipo’e.
39 Un kad tie no ūdens bija izkāpuši, Dieva Gars Filipu aizrāva, un tas kambarjunkurs viņu vairs neredzēja; bet viņš līksms brauca savu ceļu.
Ie nitroatse amy ranoy le nampihelañe’ i Arofo Masiñey añe t’i Filipo vaho tsy nioni’ i doga-lahiy ka, fe tinonjohi’e an-drebeke i lia’ey.
40 Bet Filips atradās Ašdodā; un visas pilsētas pārstaigādams, viņš evaņģēliju sludināja, kamēr nāca uz Cezareju.
Nizoeñe Azota añe t’i Filipo; le niranga mb’eo re nitolom-pitaroñe i talili-soay amy ze hene rova ampara’ t’ie nandoak’ e Kaisaria añe.
