Apustuļu Darbi 7
1 Un tas augstais priesteris sacīja: “Vai tas tā ir?”
SAMERO lapalap ap masani: Melel mepukat?
2 Bet viņš sacīja: “Vīri, brāļi un tēvi, klausāties! Tas godības Dievs parādījās mūsu tēvam Ābrahāmam, kad viņš bija Mezopotamijā, pirms Hāranā mājoja,
A masani: Ri ai o sam ai kan, komail rong, Kot en lingan kotin pwara dong sam atail Apraam ni a kotikot Mesopotamien, ni a saikenta kotikot Aran,
3 Un sacīja uz viņu: izej no savas zemes un no saviem radiem un ej uz to zemi, ko Es tev rādīšu.
O kotin masani ong i: Kowei sang nan sap om o sang ren sau om, ko wong eu sap, me I pan kasale ong uk!
4 Tad viņš no Kaldeju zemes izgājis mājoja Hāranā; un pēc, kad viņa tēvs bija nomiris, Dievs viņu no turienes pārveda uz šo zemi, kur jūs tagad dzīvojiet,
I ap lipa sang nan sap en Kaltäa o kotikot Aran. Sam a lao matalar, a kotin kalua wong i sap wet, wasa komail kotikot ansau wet.
5 Un viņam nedeva nekādu iemantojamu tiesu iekš tās, ir ne pēdas platumā; un tomēr viņam to solīja par mantu dot un viņa dzimumam pēc viņa, kad viņam bērnu vēl nebija.
I ari sota kotin mueid ong i, en sapaneki sap o, sota wasa, me laude ong pat en nä eu, ap kotin inauki ong i, ni ansau saikenta sapwilim a seri, me a pan kotiki ong i o kadaudok a, en sapaneki.
6 Bet Dievs tā runāja: tavs dzimums būs piedzīvotājs svešā zemē un piespiests pie kalpošanas un grūti vārdzināts četrsimt gadus.
A iet duen me Kot kotin masani: Kadaudok a pan kakairu nan sap en men wai, o re pan lidula, o kanaudokala saunpar papuki.
7 Un to tautu, kam tie kalpos, Es gribu sodīt, Dievs sacīja; un pēc tam tie izies un Man kalpos šinī vietā.
O Kot kotin masani: I pan kadeikada toun wei o, me re kin liduliduwi. A murin met re pan lipa sang sap o, ap kaudok ong ia sap wet.
8 Un Viņš tam deva to apgraizīšanas derību. Un tā viņš dzemdināja to Īzaku un to apgraizīja astotā dienā, un Īzaks to Jēkabu, un Jēkabs tos divpadsmit vectēvus.
I ari kotiki ong irail inau en sirkomsais. A ap wiadar Isaak o sirkomsais i ni ran kawalu, a Isaak wiadar Iakop, a Iakop sam atail ekriamen oko.
9 Un tie vectēvi apskauda un pārdeva Jāzepu uz Ēģiptes zemi; un Dievs bija ar viņu,
A sam atail oko peirinki Iosep ap netikilang i Äkipten. A Kot me kotin apwali i,
10 Un to izglāba no visām viņa bēdām un tam deva žēlastību un gudrību Faraona, Ēģiptes ķēniņa, priekšā, un tas viņu iecēla par valdītāju pār Ēģiptes zemi un visu savu namu.
O kotin dorela i sang ni a apwal akan karos, o kotiki ong i konekon ong kupurokong mon Parao, nanmarki en Äkipten. I ap kasapwilada i, en kaun en Äkipten o a dipisou karos.
11 Bet bads nāca un lielas bēdas pār visu Ēģiptes un Kanaāna zemi; un mūsu tēvi neatrada barības.
Muein lek ap kipadi sap en Äkipten karos o Kanaan; i ansau o me apwal melel, o sam atail akan sota diaradar sak ar kisin sak.
12 Un Jēkabs dzirdējis, labību esam Ēģiptes zemē, izsūtīja mūsu tēvus pirmo reiz.
A Iakop lao mangi, me manga mi Äkipten, ap kotin poronelar mas sam atail akan.
13 Un otru reiz Jāzeps no saviem brāļiem tapa pazīts, un Jāzepa radi Faraonam kļuva zināmi.
A lao kariapak Iosep ap diarokadar ren ri a ol akan, o sau en Iosep sansaledo ren Parao.
14 Un Jāzeps sūtīja un ataicināja savu tēvu Jēkabu un visus savus radus, septiņdesmit un piecas dvēseles.
Iosep ap ilake dong sam a Iakop, pwen kotilang re a o sau i kan karos, irail me isiakan limen.
15 Un Jēkabs nogāja uz Ēģiptes zemi un nomira, viņš un mūsu tēvi,
Iakop ap kotidilang Äkipten o matalar, i o sam atail akan.
16 Un tapa pārvesti uz Šehemi un tai kapā ielikti, ko Ābrahāms ar sudraba maksu bija pircis no Hamora bērniem Šehemē.
Irail ari wisikelang Sikem o saredier nan sousou o, me Apraam netiekida moni kai sang ren nain Emor oko, sam en Sikem.
17 Bet kad tas apsolīšanas laiks tuvu klāt nāca, ko Dievs Ābrahāmam bija zvērējis, tad tie ļaudis auga un vairojās Ēģiptes zemē,
A ansau, me inau en Kot ong Apraam pan pwaida, lao korendor, men Israel ap kaparapar o totolar nan Äkipten.
18 Tiekams cits ķēniņš cēlās, kas Jāzepu nepazina.
A lao lel amen nanmarki kaunda Äkipten, me sasa Iosep,
19 Šis mūsu tautai ar viltu uzmācās un mūsu tēviem ļaunu darīja, tā ka viņiem savi mazie bērniņi bija jāizmet laukā, lai tie nepaliktu pie dzīvības.
I me widiwidinga kainok atail oko, o wia sued ong sam (atail) akan, pwe ren kasela nairail kisin seri kan, pwe re de memaurata.
20 Tai laikā Mozus piedzima un bija Dievam patīkams un tapa audzināts trīs mēnešus sava tēva namā.
I ansau me Moses ipwidier, me seri kaselel amen, ap apapwalieta nan im en sam a saunipong silu.
21 Un kad tas bija izlikts laukā, tad Faraona meita to uzņēma un to uzaudzināja sev pašai par dēlu.
A lao lokidokilar, sapwilim en Parao seripein ap dorela i o kakairada dueta udan na.
22 Un Mozus tapa mācīts visā ēģiptiešu gudrībā un bija spēcīgs vārdos un darbos.
Moses ari padakeda ni song en lolekong en men Äkipten karos; a i me manaman ni a masan o wiawia kan.
23 Kad nu viņš bija četrdesmit gadus vecs, tad tas savā sirdī apņēmās, apmeklēt savus brāļus, Israēla bērnus.
A lao saunpar paeisok dauer poa, ap lamedar, en tu ong ri a ol akan men Israel.
24 Un redzēdams, ka viens netaisnību cieta, viņš pārstāvēja un atrieba to, kam pāri darīja, un nosita to Ēģiptieti.
A lao masani amen, me kalokolok mal, ap sauasa i o depuk ong, me kaloke mal, ap kotin kamelar ol en Äkipten.
25 Un viņš domāja, ka viņa brāļi nomanīšot, ka Dievs caur viņa roku tiem dodot pestīšanu. Bet tie to nesaprata.
Pwe a kupura, me ri a ol akan pan dedeki, me Kot pan kotin kapiti kin ir sang lim a; a re sota dedeki,
26 Un otrā dienā viņš tiem piestājās, kad tie bārās un tos skubināja uz mieru sacīdams: vīri, jūs esat brāļi, kāpēc jūs viens otram pāri darāt?
A mandan ran o a kotila re’rail ni ar akamai pena, ap men kotin kapol ira la, masani: Koma pirien eu, menda koma wia sapung nan pung oma?
27 Bet tas, kas savam tuvākam pāri darīja, viņu atgrūda sacīdams: kas tevi cēlis par virsnieku un tiesas kungu pār mums?
A me wiada sapung ong men imp a o sikon wei i, inda: Is me kasapwil uk adar, pwen at saumas o saunkapung?
28 Vai tu mani arīdzan gribi nokaut, kā tu vakar to Ēģiptieti esi nokāvis?
Koe pan kame ia la dueta koe kamela men Äkipten aio?
29 Un Mozus šī vārda dēļ bēga un piemita Midijana zemē, kur viņš divus dēlus dzemdināja.
Moses ap tangki sang lokaia pot et o kakairu sili nan sap en Midian eu, wasa a kanaitikieda ol riamen.
30 Un kad četrdesmit gadi bija pagājuši, tad Tā Kunga eņģelis Sinaī kalna tuksnesī viņam parādījās degošā ērkšķu krūmā.
Kadekadeo lao par paeisok dauer poa, tounlang amen ap pwara dong i ni nana Sinai nin tuka teketek umpumpul pot.
31 Un Mozus to redzēdams, brīnījās par to parādīšanu, un kad tas piegāja to aplūkot, tad Tā Kunga balss uz viņu notika:
Moses lao masani, ap kotin puriamuiki kasansal o. A ni a koti ong, pwen masani, kapitie en Kaun o ap pei dong i:
32 “Es esmu tavu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs.” Un Mozus sāka drebēt un nedrīkstēja tur skatīties.
Ngai Kot en sam om akan, Kot en Apraam, o Isaak, o Iakop. Moses ap kotin rerereda o masak udial i.
33 Bet Tas Kungs uz to sacīja: “Noauni kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme.
Kaun o ap kotin masani ong i: Ki sang sut ni nä om akan, pwe wasa koe u ia me saraui!
34 Es redzēdams esmu redzējis Savu ļaužu grūtumu Ēģiptes zemē, un dzirdējis viņu nopūšanos un nolaidies tos izglābt; un nu nāc, Es tevi sūtīšu uz Ēģiptes zemi.”
I kilanger kankangeranger en nai aramas akan, o I ronger ar sangesang, ap kodi dong kamaio wei ir ala. Ari kodo, I pan kadar uk alang Äkipten!
35 Šo Mozu, ko tie bija aizlieguši sacīdami: kas tevi cēlis par virsnieku un tiesas kungu? šo Dievs sūtījis par virsnieku un pestītāju caur tā eņģeļa roku, kas tam bija parādījies ērkšķu krūmā.
I Moses, me irail mamaleki ni ar indinda: Is me kasapwil uk ada, pwen at saumas o saunkapung? I me Kot kotin poronela, en saumas o saunkamaur ki lim en tounlang o, me kotin pwara dong i nan tuka teketek.
36 Šis viņus ir izvedis, darīdams brīnumus un zīmes Ēģiptes zemē un sarkanā jūrā un tuksnesī četrdesmit gadus.
Iei i, me kalua ir sang o wiadar manaman o kilel akan nan sap Äkipten, o nan sed waitata, o nan sap tan saunpar paeisok.
37 Šis ir tas Mozus, kas uz Israēla bērniem sacīja: “Tas Kungs, jūsu Dievs, jums no jūsu brāļiem cels vienu pravieti tā kā mani; To jums būs klausīt.”
I Moses, me masani ong men Israel: Kot pan kotiki ong komail saukop amen sang nan ipwin ri omail ol akan dueta ngai, i me komail en peiki ong!
38 Šis pie tās draudzes tuksnesī bija ar to eņģeli, kas uz viņu runāja Sinaī kalnā, un bija ar mūsu tēviem; un saņēma dzīvus vārdus, mums tos dot;
Iei i, me mi nan momodisou nan sap tan ren tounlang o, me kotin mamasani ong i pon nana Sinai, o me kotin ieiang sam atail akan me kotin aleer masan en kamaur, pwen use dong kit.
39 Tam mūsu tēvi negribēja paklausīt, bet viņu atmeta un savās sirdis atgriezās uz Ēģiptes zemi,
Me sam atail akan kang peiki ong, ap siken wei sang irail i, o nan mongiong arail re men sapalang Äkipten,
40 Sacīdami uz Āronu: taisi mums dievus, kas mūsu priekšā ies; jo mēs nezinām, kas ir noticis šim Mozum, kas mūs izvedis no Ēģiptes zemes.
Potoan ong Aron: Wiai ong kit at kot akan, me pan tiong mo at, pwe se sasa, da me wiaui ong Moses, me kalua kit sang nan Äkipten!
41 Un tie taisīja tanīs dienās vienu teļu un pienesa tam elkadievam upurus un priecājās par savu roku darbiem.
Irail ari wiadar dikedik en kaupul amen ni ran oko, o mairong ong kilel en ani mal o, o perenki, wiawia kan en pa arail.
42 Bet Dievs novērsās un tos nodeva kalpot tam debess spēkam, itin kā ir rakstīts praviešu grāmatā: vai tu Israēla nams šinīs četrdesmit gados tuksnesī Man esi atnesis kaujamus un citus upurus?
Kot ap kotin saupei sang irail o kotin mueid ong irail ren kaudok ong usu pan lang akan duen a intingidier nan puk en saukop akan: Iaduen komail men Israel, komail mairongki ong ia man akan nan sap tan ni par paeisok?
43 Un jūs esat pieņēmuši to Moloka dzīvokli un sava Dieva, Remvana, zvaigzni, tās bildes, ko esat taisījuši, tās pielūgt; un Es jūs pārcelšu viņpus Bābeles.
Melel komail waroki ong mol ong en Molok, o usu en omail kot Rempan, dikedik kai, me komail wiadar, pwen pongi; a I pan kasapoke komail la palila sang Papilon.
44 Tā liecības telts bija pie mūsu tēviem tuksnesī, itin kā tas, kas ar Mozu runājis, bija pavēlējis, to taisīt pēc tās priekšzīmes, ko viņš bija redzējis;
Mol en kadede mi ren sam atail akan nan sap tan duen masan en i, me kotin mamasani ong Moses, me ren wiada duen kilel o, me a kotin udialer.
45 To dabūjuši, mūsu tēvi ar Jozua to arī ieveda tai zemē, kas tiem pagāniem bija, kurus Dievs ir izdzinis mūsu tēvu priekšā līdz Dāvida dienām.
Me sam atail akan pil aleer, ap iang Iosua wala ni ar sapaneki sap en men liki kan me Kot kotin koko wei mon silang en sam atail akan lao lel muein Dawid.
46 Šis žēlastību atrada Dieva priekšā un ilgojās tam Jēkaba Dievam dzīvokli atrast.
Me konekon ren Kot o kotin anane kauadang Kot en Iakop mol eu.
47 Un Salamans Viņam namu uztaisīja.
A Salomo me kotin kauada tanpas eu.
48 Bet tas Visuaugstākais nedzīvo namos, kas rokām taisīti, itin kā tas pravietis saka:
A Wasa lapalap sota kin kotikot nan mol, me pa en aramas wiadar duen saukop o kin katitiki:
49 “Debess ir Mans goda krēsls un zeme Manu kāju pamesls; kādu namu jūs Man uztaisīsiet, tā saka Tas Kungs, jeb kura ir Mana dusas vieta?
Nanlang deu i, o sappa utipa i, me Kaun o kotin masani. A im da, me komail men kauadang ia, de ia wasa, I en kamol ia?
50 Vai Mana roka nav šo visu taisījusi?”
Kaidin pa i, me wiadar mepukat karos?
51 Jūs stūrgalvīgie un sirdīs un ausīs neapgraizītie, jūs allažiņ tam Svētam Garam pretī stāvat, tā kā jūsu tēvi, tā arī jūs!
Komail me katiwo o so sirkomsais nan mongiong o salong omail, komail kin kaokaoe Ngen saraui ansau karos, komail kin dueta sam omail akan.
52 Kuru no tiem praviešiem jūsu tēvi nav vajājuši? Viņi nokāvuši tos, kas par Tā Taisnā atnākšanu papriekš sludināja; Šim jūs tagad esat palikuši par nodevējiem un slepkavām,
Is ren saukop akan me sam omail akan sota kaloke? O re kamata ir ala, me kopador Pung men et, me komail pangalar o kamatalar.
53 Jūs, kas bauslību caur eņģeļu rokām esat dabūjuši un neesat sargājuši.”
Komail me aleer kapung ren tounlang kan, ap sota kapwaiada.
54 Kad tie to dzirdēja, tad tas tiem iedūra sirdī un tie sakoda zobus pret viņu.
Irail rongadar mepukat, ap olar nan mongiong arail o re teterok ngi ong i.
55 Bet viņš, Svēta Gara pilns būdams, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas,
A Stepanus dir en Ngen saraui kangkakil nanlang o udial en Kot a lingan o Iesus a kotikot ni pali maun en Kot,
56 Un sacīja: redzi, es debesis redzu atvērtas un To Cilvēka Dēlu stāvam pie Dieva labās rokas.
Ap katitiki: Kilang, i ududial nanlang kan ar ritida, o Nain aramas a kotikot ni pali maun en Kot.
57 Bet tie ar skaņu balsi brēkdami aizturēja savas ausis un visi kopā viņam uzmācās virsū,
Irail ap weriwereda o pinale salong arail o wiaki eu tanga dong i.
58 Un to izmeta no pilsētas ārā un nomētāja ar akmeņiem; un tie liecinieki savas drēbes nolika pie viena jaunekļa kājām, kam vārds bija Sauls.
Irail lao sikenewei sang nan kanim o, rap kate i. A saunkadede kan pwilikidier ar likau ni nä en manakap amen, me ad a Saulus.
59 Un tie ar akmeņiem nomētāja Stefanu, kas sauca un sacīja: Kungs Jēzu, pieņem manu garu!
Irail ari kate Stepanus ni a kapakap o inda: Maing Iesus, re kotin kasamo ngen i!
60 Un ceļos mezdamies tas sauca ar skaņu balsi: Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku! Un to sacījis viņš aizmiga.
I ari kelepuki o ngil laudeda: Maing re der kapokon ong irail dip wet. A inda met, ap mairedi o ari.
