Apustuļu Darbi 7
1 Un tas augstais priesteris sacīja: “Vai tas tā ir?”
Kalen koek qaima mah, nihcae mah zae nethaih loe tangtang maw? tiah a dueng.
2 Bet viņš sacīja: “Vīri, brāļi un tēvi, klausāties! Tas godības Dievs parādījās mūsu tēvam Ābrahāmam, kad viņš bija Mezopotamijā, pirms Hāranā mājoja,
Anih mah, Nawkamyanawk hoi kam panawk, ka lok hae tahngai oh; aicae ampa Abraham loe Haran ah om ai vop, Mesopotamia ah a oh naah, Sithaw lensawkhaih anih khaeah amtueng,
3 Un sacīja uz viņu: izej no savas zemes un no saviem radiem un ej uz to zemi, ko Es tev rādīšu.
Sithaw mah anih khaeah, Na prae hoi nangmah ih acaeng to caehtaak ah loe, kang patuek han ih prae ah cae ah, tiah a naa.
4 Tad viņš no Kaldeju zemes izgājis mājoja Hāranā; un pēc, kad viņa tēvs bija nomiris, Dievs viņu no turienes pārveda uz šo zemi, kur jūs tagad dzīvojiet,
To pongah anih mah Khaldia prae to caehtaak moe, Haran ah khosak: ampa duek naah ni vaihi na oh o haih prae ah Sithaw mah caehsak vop.
5 Un viņam nedeva nekādu iemantojamu tiesu iekš tās, ir ne pēdas platumā; un tomēr viņam to solīja par mantu dot un viņa dzimumam pēc viņa, kad viņam bērnu vēl nebija.
Sithaw mah anih to qawk paek ai, khok cawhhaih kakhawt ahmuen mataeng doeh paek ai: Abraham loe caa sah ai vop, toe anih hoi anih atiinawk mah prae to qawk ah toep o tih, tiah Sithaw mah lokkamhaih to paek.
6 Bet Dievs tā runāja: tavs dzimums būs piedzīvotājs svešā zemē un piespiests pie kalpošanas un grūti vārdzināts četrsimt gadus.
Sithaw mah hae tiah lokthuih pae, Nang ih atiinawk loe minawk prae ah angvin ah om o tih; minawk mah nihcae to misong ah patoh o ueloe, saning cumvai palito thung pacaekthlaekhaih tong o tih.
7 Un to tautu, kam tie kalpos, Es gribu sodīt, Dievs sacīja; un pēc tam tie izies un Man kalpos šinī vietā.
Toe nihcae misong ah patoh prae to lok ka caek han, to pacoengah nihcae tacawt o ueloe, hae ahmuen ah Kai na bok o tih, tiah Sithaw mah thuih.
8 Un Viņš tam deva to apgraizīšanas derību. Un tā viņš dzemdināja to Īzaku un to apgraizīja astotā dienā, un Īzaks to Jēkabu, un Jēkabs tos divpadsmit vectēvus.
To pacoengah Anih mah tangzat hin aah han lokmaihaih to Abraham khaeah paek: Abraham mah Isak to sak moe, ni tazetto naah tangzat hin to aah pae; Isak mah Jakob to sak, Jakob ih caanawk loe acaeng hatlai hnettonawk ih ampanawk ah oh o.
9 Un tie vectēvi apskauda un pārdeva Jāzepu uz Ēģiptes zemi; un Dievs bija ar viņu,
Acaeng ampanawk mah Joseph to ut o pongah, Izip prae ah zawh o: toe Sithaw loe anih hoi nawnto oh,
10 Un to izglāba no visām viņa bēdām un tam deva žēlastību un gudrību Faraona, Ēģiptes ķēniņa, priekšā, un tas viņu iecēla par valdītāju pār Ēģiptes zemi un visu savu namu.
to pongah raihaih congca thung hoiah anih to pahlong, Izip prae siangpahrang, Faro hma ah palunghahaih hoi mikcuk naakrak ah khosak thaihaih to Joseph khaeah paek; to pongah Faro mah Izip prae hoi anih ih imthung takoh boih ukkung ah suek.
11 Bet bads nāca un lielas bēdas pār visu Ēģiptes un Kanaāna zemi; un mūsu tēvi neatrada barības.
To naah Izip prae hoi Kanaan prae thung boih ah takaang thoh, paroeai raihaih oh pongah, aicae ampanawk loe caaknaek khawt ah hnu o ai.
12 Un Jēkabs dzirdējis, labību esam Ēģiptes zemē, izsūtīja mūsu tēvus pirmo reiz.
Izip prae ah cang oh mang ti, tiah Jakob mah thaih naah, anih mah aicae ampanawk to hmaloe koekah patoeh.
13 Un otru reiz Jāzeps no saviem brāļiem tapa pazīts, un Jāzepa radi Faraonam kļuva zināmi.
Vai hnetto caeh o naah Joseph mah angmah ih nawkamyanawk khaeah anih loe mi maw, tito taphong pae; to pacoeng na hoi loe Faro mah Joseph imthung takohnawk to panoek boeh.
14 Un Jāzeps sūtīja un ataicināja savu tēvu Jēkabu un visus savus radus, septiņdesmit un piecas dvēseles.
To pacoengah Joseph mah ampa Jakob hoi angmah ih nawkamyanak boih angmah khaeah angzoh o hanah, kami patoeh moe, kawksak, caanawk loe sangqum boih ah qui sarih, pangato phak o.
15 Un Jēkabs nogāja uz Ēģiptes zemi un nomira, viņš un mūsu tēvi,
To pongah Jakob loe Izip prae ah caeh tathuk, anih hoi aicae ampanawk loe to prae ah duek o,
16 Un tapa pārvesti uz Šehemi un tai kapā ielikti, ko Ābrahāms ar sudraba maksu bija pircis no Hamora bērniem Šehemē.
qok to Sekem ah angzoh o haih moe, Abraham mah Sekem ah Hamor caanawk khaeah phoisa hoi qan ih taprong ah aphum o.
17 Bet kad tas apsolīšanas laiks tuvu klāt nāca, ko Dievs Ābrahāmam bija zvērējis, tad tie ļaudis auga un vairojās Ēģiptes zemē,
Toe Sithaw mah Abraham khaeah lokkamhaih atue phak tom naah loe, Izip prae ah,
18 Tiekams cits ķēniņš cēlās, kas Jāzepu nepazina.
Joseph panoek ai, siangpahrang kalah tacawt karoek to, kami paroeai pung o.
19 Šis mūsu tautai ar viltu uzmācās un mūsu tēviem ļaunu darīja, tā ka viņiem savi mazie bērniņi bija jāizmet laukā, lai tie nepaliktu pie dzīvības.
To siangpahrang loe aicae kaminawk to aling moe, nihcae hingsak han ai, a caa nawktanawk doeh vah o sut hanah, aicae ampanawk to pacaekthlaek.
20 Tai laikā Mozus piedzima un bija Dievam patīkams un tapa audzināts trīs mēnešus sava tēva namā.
To nathuem ah Mosi to tapen, anih loe kranghoih parai, ampa im ah khrah thumto khue ni pacah vop:
21 Un kad tas bija izlikts laukā, tad Faraona meita to uzņēma un to uzaudzināja sev pašai par dēlu.
anih to taw ah vah o sut, Faro canu mah anih to lak moe, a capa tang baktiah a khetzawn.
22 Un Mozus tapa mācīts visā ēģiptiešu gudrībā un bija spēcīgs vārdos un darbos.
Mosi loe Izip kaminawk ih thoemhaih to amtuk boih, lokthuih thaihaih hoi sakthaihaih tha a tawnh.
23 Kad nu viņš bija četrdesmit gadus vecs, tad tas savā sirdī apņēmās, apmeklēt savus brāļus, Israēla bērnus.
Mosi saning quipalito akoep naah loe, angmah ih nawkamya Israel kaminawk khaeah paqaih hanah a poek.
24 Un redzēdams, ka viens netaisnību cieta, viņš pārstāvēja un atrieba to, kam pāri darīja, un nosita to Ēģiptieti.
Angmah acaeng maeto loe sakpazaehaih tidoeh om ai ah pacaekthlaek o, tiah anih mah hnuk naah, to kami to anih mah angsak haih, pacaekthlaek ih angmah acaeng kami ih lu lak pae hanah, Izip kami to a hum.
25 Un viņš domāja, ka viņa brāļi nomanīšot, ka Dievs caur viņa roku tiem dodot pestīšanu. Bet tie to nesaprata.
Sithaw mah anih ih ban patohhaih rang hoiah nihcae to loihsak, tiah angmacae kaminawk mah panoek o thai tih mue, tiah Mosi mah poek; toe nihcae mah panoek pae o thai ai.
26 Un otrā dienā viņš tiem piestājās, kad tie bārās un tos skubināja uz mieru sacīdams: vīri, jūs esat brāļi, kāpēc jūs viens otram pāri darāt?
Khawnbangah loe kangpanh kami hnik khaeah a caeh, nihnik angdaehsak han a koeh pongah, Nanghnik loe, nawkamya ah ni na oh hoi; tipongah maeto hoi maeto nang panh hoi loe? tiah a naa.
27 Bet tas, kas savam tuvākam pāri darīja, viņu atgrūda sacīdams: kas tevi cēlis par virsnieku un tiesas kungu pār mums?
Toe ampui nuiah kasae sah kami mah Mosi to nuih moe, Mi mah maw kaihnik ukkung hoi lokcaekkung ah ang suek?
28 Vai tu mani arīdzan gribi nokaut, kā tu vakar to Ēģiptieti esi nokāvis?
Zangduem ah Izip kami na hum baktih toengah, kai doeh hum han na koeh vop maw? tiah a naa.
29 Un Mozus šī vārda dēļ bēga un piemita Midijana zemē, kur viņš divus dēlus dzemdināja.
To lok to Mosi mah thaih naah, cawnh moe, Midian prae ah angvin ah khosak; toah caa hnetto a sak.
30 Un kad četrdesmit gadi bija pagājuši, tad Tā Kunga eņģelis Sinaī kalna tuksnesī viņam parādījās degošā ērkšķu krūmā.
Saning quipalito laemh pacoengah, Angraeng ih van kami mah praezaek Sinai mae ah, kabuk thing thung ih kangqong hmaipalai thung hoiah Mosi to amtueng thuih.
31 Un Mozus to redzēdams, brīnījās par to parādīšanu, un kad tas piegāja to aplūkot, tad Tā Kunga balss uz viņu notika:
Mosi mah to tiah kangqong hmai to hnuk naah, dawnrai pongah khet hanah a taengah caeh, to naah Angraeng ih lok to a thaih,
32 “Es esmu tavu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs.” Un Mozus sāka drebēt un nedrīkstēja tur skatīties.
Kai loe nam panawk ih Sithaw, Abraham Sithaw, Isak Sithaw, Jakob Sithaw ah ka oh, tiah a naa. Mosi loe tasoeh takuenhaih hoiah oh moe, khen ngam ai.
33 Bet Tas Kungs uz to sacīja: “Noauni kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme.
Angraeng mah anih khaeah, Nang doethaih ahmuen loe kaciim ah oh pongah, na khokpanai to angkhring ah:
34 Es redzēdams esmu redzējis Savu ļaužu grūtumu Ēģiptes zemē, un dzirdējis viņu nopūšanos un nolaidies tos izglābt; un nu nāc, Es tevi sūtīšu uz Ēģiptes zemi.”
Izip prae ah kaom Kai ih kaminawk patangkhanghaih to Ka hnuk boeh; nihcae hanghaih lok Ka thaih pongah, nihcae loihsak hanah kang zoh tathuk boeh. Vaihi angzo ah, Izip prae ah kang patoeh han, tiah a naa.
35 Šo Mozu, ko tie bija aizlieguši sacīdami: kas tevi cēlis par virsnieku un tiesas kungu? šo Dievs sūtījis par virsnieku un pestītāju caur tā eņģeļa roku, kas tam bija parādījies ērkšķu krūmā.
Hae Mosi mataeng doeh nihcae mah pahnawt o; mi mah maw nang hae ukkung hoi lokcaekkung ah ang suek? tiah a naa o, toe anih loe kabuk thing thung hoi kamtueng Van kami ih ban rang hoiah Sithaw mah nihcae ukkung hoi pahlongkung ah patoeh.
36 Šis viņus ir izvedis, darīdams brīnumus un zīmes Ēģiptes zemē un sarkanā jūrā un tuksnesī četrdesmit gadus.
Izip prae, tuipui kathim hoi praezaek ah, saning quipalito thung dawnrai hmuen hoi angmathaih hmuennawk to amtuengsak, to pacoengah nihcae to Izip prae thung hoiah a zaeh.
37 Šis ir tas Mozus, kas uz Israēla bērniem sacīja: “Tas Kungs, jūsu Dievs, jums no jūsu brāļiem cels vienu pravieti tā kā mani; To jums būs klausīt.”
Mosi mah Israel caanawk khaeah, Na Angraeng Sithaw mah nangmacae thung hoiah, kai baktih tahmaa maeto tacawtsak tih, anih ih lok to na tahngai o han oh, tiah a naa.
38 Šis pie tās draudzes tuksnesī bija ar to eņģeli, kas uz viņu runāja Sinaī kalnā, un bija ar mūsu tēviem; un saņēma dzīvus vārdus, mums tos dot;
Mosi loe praezaek ah kaminawk nawnto amkhuengsak moe, Sinai mae ah van kami hoiah lok apaeh, aicae ampanawk hoi nawnto a oh; Anih mah aicae khae paek hanah thuih ih hinghaih lok to talawk.
39 Tam mūsu tēvi negribēja paklausīt, bet viņu atmeta un savās sirdis atgriezās uz Ēģiptes zemi,
Toe ampanawk mah lok to tahngai pae o ai, anih to pahnawt o, nihcae loe Izip prae ah amlaem let hanah poekhaih tawnh o.
40 Sacīdami uz Āronu: taisi mums dievus, kas mūsu priekšā ies; jo mēs nezinām, kas ir noticis šim Mozum, kas mūs izvedis no Ēģiptes zemes.
Izip prae hoi aicae zaehoikung Mosi loe kawbangmaw oh boeh, tito a panoek o ai pongah, Aaron khaeah, Kaicae hma ah caeh hanah sithawnawk to na sah paeh, tiah a naa o.
41 Un tie taisīja tanīs dienās vienu teļu un pienesa tam elkadievam upurus un priecājās par savu roku darbiem.
To naah maitaw caa krang to a sak o moe, krang khaeah hmuen tathlanghaih to a sak o, angmacae ban hoi sak o ih hmuen nuiah a nawm o.
42 Bet Dievs novērsās un tos nodeva kalpot tam debess spēkam, itin kā ir rakstīts praviešu grāmatā: vai tu Israēla nams šinīs četrdesmit gados tuksnesī Man esi atnesis kaujamus un citus upurus?
To pongah van ah kaom hmuennawk to bok o hanah, Sithaw mah nihcae to angqoi taak ving; tahmaanawk ih cabu thungah, Aw Israel kaminawk, saning quipalito thung praezaek ah moi na boh o moe, kai khaeah angbawnhaih na sak o vai maw?
43 Un jūs esat pieņēmuši to Moloka dzīvokli un sava Dieva, Remvana, zvaigzni, tās bildes, ko esat taisījuši, tās pielūgt; un Es jūs pārcelšu viņpus Bābeles.
Ue, Molek bokhaih im to lak moe, na bok o hanah, nangmacae ih sithaw Rephah cakaeh hoi krangnawk to na sak o: to pongah nangcae to Babylon yaeh ah kang hoih han.
44 Tā liecības telts bija pie mūsu tēviem tuksnesī, itin kā tas, kas ar Mozu runājis, bija pavēlējis, to taisīt pēc tās priekšzīmes, ko viņš bija redzējis;
Sithaw mah kahni im to Mosi khaeah patuek, anih mah hnuk ih krang baktih toengah sak hanah, anih khaeah thuih pae boeh, aicae ampanawk loe praezaek ah hnukung kahni im to a tawnh o.
45 To dabūjuši, mūsu tēvi ar Jozua to arī ieveda tai zemē, kas tiem pagāniem bija, kurus Dievs ir izdzinis mūsu tēvu priekšā līdz Dāvida dienām.
Aicae ampanawk mah kahni im to lak o, Joshua hoi nawnto Gentelnawk prae thungah a caeh o naah to kahni im to a sin o, Sithaw mah Gentelnawk to David dung karoek to aicae ampanawk hma hoiah a haek pae;
46 Šis žēlastību atrada Dieva priekšā un ilgojās tam Jēkaba Dievam dzīvokli atrast.
David loe Sithaw koehhaih baktiah khosak pongah, Jakob ih Sithaw ohhaih ahmuen to hnuk hanah a hnik.
47 Un Salamans Viņam namu uztaisīja.
Toe Solomon mah ni Anih hanah im to sak pae.
48 Bet tas Visuaugstākais nedzīvo namos, kas rokām taisīti, itin kā tas pravietis saka:
Toe Kasang Koek ah kaom Sithaw loe kami mah ban hoi sak ih im ah om ai.
49 “Debess ir Mans goda krēsls un zeme Manu kāju pamesls; kādu namu jūs Man uztaisīsiet, tā saka Tas Kungs, jeb kura ir Mana dusas vieta?
Van loe kang hnukhaih angraeng tangkhang ah oh moe, long loe ka khok koenghaih ah oh: Angraeng mah, kawbaktih im maw nang sak pae o han? To tih ai boeh loe kang hakhaih ahmuen loe kawbaktih ahmuen maw?
50 Vai Mana roka nav šo visu taisījusi?”
Hae hmuennawk boih loe Ka ban hoiah sak ih hmuen ah na ai maw oh o? tiah thuih.
51 Jūs stūrgalvīgie un sirdīs un ausīs neapgraizītie, jūs allažiņ tam Svētam Garam pretī stāvat, tā kā jūsu tēvi, tā arī jūs!
Nangcae palung thah kami, palung hoi naa tangzat hin aat ai kaminawk! Nangcae loe nam panawk mah sak o ih hmuen baktih toengah ni na sak o; Kacai Muithla to vaihi hoi vaihi na pahnawt o.
52 Kuru no tiem praviešiem jūsu tēvi nav vajājuši? Viņi nokāvuši tos, kas par Tā Taisnā atnākšanu papriekš sludināja; Šim jūs tagad esat palikuši par nodevējiem un slepkavām,
Nam panawk mah pacaekthlaek ai ih tahmaa mi maw kaom? Thuihcoek ih angzo han koi katoeng Kami doeh nihcae mah hum o; anih to vaihi nang phat o taak pongah, kami hum kami ah na oh o boeh:
53 Jūs, kas bauslību caur eņģeļu rokām esat dabūjuši un neesat sargājuši.”
van kaminawk rang hoiah kaalok to na hak o, toe na pazui o ai, tiah a naa.
54 Kad tie to dzirdēja, tad tas tiem iedūra sirdī un tie sakoda zobus pret viņu.
To lok to nihcae mah thaih o naah, palung tapok duih khoek to palungphui o moe, Stephen to haa kaek o thuih.
55 Bet viņš, Svēta Gara pilns būdams, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas,
Toe Stephen loe Kacai Muithla hoiah koi, van bangah a khet tahang naah, Sithaw lensawkhaih hoi Sithaw bantang bangah kangdoe Jesu to a hnuk.
56 Un sacīja: redzi, es debesis redzu atvērtas un To Cilvēka Dēlu stāvam pie Dieva labās rokas.
Stephen mah, Khenah! Vannawk loe amongh moe, Sithaw bantang bangah kangdoe Kami Capa to ka hnuk, tiah a naa.
57 Bet tie ar skaņu balsi brēkdami aizturēja savas ausis un visi kopā viņam uzmācās virsū,
Nihcae loe angmacae ih naa to tamuep o moe, tha hoi a hangh o pacoengah, Stephen khaeah nawnto cawnh o;
58 Un to izmeta no pilsētas ārā un nomētāja ar akmeņiem; un tie liecinieki savas drēbes nolika pie viena jaunekļa kājām, kam vārds bija Sauls.
anih to avang tasa bangah cae o haih moe, thlung hoiah vah o maat: to naah hnukung ah kaom kaminawk loe angmacae ih khukbuen to thendoeng maeto ih khokkung ah a suek o, to kami ih ahmin loe Saul.
59 Un tie ar akmeņiem nomētāja Stefanu, kas sauca un sacīja: Kungs Jēzu, pieņem manu garu!
Nihcae mah Stephen thlung hoiah vah o naah, Stephen mah Sithaw ih ahmin to palawk, Angraeng Jesu, ka pakhra hae talawk ah, tiah lawk a thuih.
60 Un ceļos mezdamies tas sauca ar skaņu balsi: Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku! Un to sacījis viņš aizmiga.
To pacoengah anih loe khokkhu cangkrawn moe, Angraeng, nihcae zaehaih to pathok hmah, tiah tha hoiah a hang. Hae lok a thuih pacoengah loe, a iih boeh.
