< Apustuļu Darbi 5 >

1 Un viens vīrs, ar vārdu Ananija, ar savu sievu Sapfiru pārdeva savu mantību,
تَدا اَنانِیَنامَکَ ایکو جَنو یَسْیَ بھارْیّایا نامَ سَپھِیرا سَ سْوادھِکارَں وِکْرِییَ
2 Un atrāva ko no tās maksas ar sievas ziņu; un kādu daļu atnesis, to nolika pie apustuļu kājām.
سْوَبھارْیّاں جْناپَیِتْوا تَنْمُولْیَسْیَیکاںشَں سَنْگوپْیَ سْتھاپَیِتْوا تَدَنْیاںشَماتْرَمانِییَ پْریرِتاناں چَرَنیشُ سَمَرْپِتَوانْ۔
3 Bet Pēteris sacīja: “Ananija, kāpēc sātans tavu sirdi ir piepildījis, tam Svētam Garam melot un no tā tīruma maksas ko atraut?
تَسْماتْ پِتَروکَتھَیَتْ ہے اَنانِیَ بھُومے رْمُولْیَں کِنْچِتْ سَنْگوپْیَ سْتھاپَیِتُں پَوِتْرَسْیاتْمَنَح سَنِّدھَو مرِشاواکْیَں کَتھَیِتُنْچَ شَیتانْ کُتَسْتَوانْتَحکَرَنے پْرَورِتِّمَجَنَیَتْ؟
4 Vai tas tavs būdams nevarēja tavs palikt? Arī pārdots tas bija tavā vaļā; kāpēc tad tu tādu lietu savā sirdī esi iedomājies? Tu neesi cilvēkiem melojis, bet Dievam.”
سا بھُومِ رْیَدا تَوَ ہَسْتَگَتا تَدا کِں تَوَ سْوِییا ناسِیتْ؟ تَرْہِ سْوانْتَحکَرَنے کُتَ ایتادرِشِی کُکَلْپَنا تْوَیا کرِتا؟ تْوَں کیوَلَمَنُشْیَسْیَ نِکَٹے مرِشاواکْیَں ناوادِیح کِنْتْوِیشْوَرَسْیَ نِکَٹےپِ۔
5 Un šos vārdus dzirdējis, Ananija krita pie zemes un nomira; un lielas bailes uzgāja visiem, kas to dzirdēja.
ایتاں کَتھاں شْرُتْوَیوَ سونانِیو بھُومَو پَتَنْ پْرانانْ اَتْیَجَتْ، تَدْورِتّانْتَں یاوَنْتو لوکا اَشرِنْوَنْ تیشاں سَرْوّیشاں مَہابھَیَمْ اَجایَتْ۔
6 Un tie jaunekļi cēlušies to apkopa un iznesa un apraka.
تَدا یُوَلوکاسْتَں وَسْتْریناچّھادْیَ بَہِ رْنِیتْوا شْمَشانےسْتھاپَیَنْ۔
7 Un notikās pēc kādām trim stundām, tad viņa sieva arīdzan iegāja, nezinādama, kas bija noticis.
تَتَح پْرَہَرَیکانَنْتَرَں کِں ورِتَّں تَنّاوَگَتْیَ تَسْیَ بھارْیّاپِ تَتْرَ سَمُپَسْتھِتا۔
8 Bet Pēteris tai atbildēja: “Saki man, vai jūs to tīrumu tik dārgi esat pārdevuši?” Un tā sacīja: “Tiešām, tik dārgi.”
تَتَح پِتَرَسْتامْ اَپرِچّھَتْ، یُوابھْیامْ ایتاوَنْمُدْرابھْیو بھُومِ رْوِکْرِیتا نَ وا؟ ایتَتْوَں وَدَ؛ تَدا سا پْرَتْیَوادِیتْ سَتْیَمْ ایتاوَدْبھْیو مُدْرابھْیَ ایوَ۔
9 Un Pēteris uz to sacīja: “Kāpēc tad jūs savā starpā esat norunājuši Tā Kunga Garu kārdināt? Redzi, to kājas, kas tavu vīru aprakuši, ir priekš durvīm un tevi iznesīs.”
تَتَح پِتَروکَتھَیَتْ یُواں کَتھَں پَرَمیشْوَرَسْیاتْمانَں پَرِیکْشِتُمْ ایکَمَنْتْرَناوَبھَوَتاں؟ پَشْیَ یے تَوَ پَتِں شْمَشانے سْتھاپِتَوَنْتَسْتے دْوارَسْیَ سَمِیپے سَمُپَتِشْٹھَنْتِ تْوامَپِ بَہِرْنیشْیَنْتِ۔
10 Un tūdaļ tā nokrita pie viņa kājām un nomira. Un tie jaunekļi iekšā nākuši to atrada mirušu un to iznesa un apraka pie viņas vīra.
تَتَح ساپِ تَسْیَ چَرَنَسَنِّدھَو پَتِتْوا پْرانانْ اَتْیاکْشِیتْ۔ پَشْچاتْ تے یُوانوبھْیَنْتَرَمْ آگَتْیَ تامَپِ مرِتاں درِشْٹْوا بَہِ رْنِیتْوا تَسْیاح پَتْیُح پارْشْوے شْمَشانے سْتھاپِتَوَنْتَح۔
11 Un lielas bailes uzgāja visai draudzei un visiem, kas to dzirdēja.
تَسْماتْ مَنْڈَلْیاح سَرْوّے لوکا اَنْیَلوکاشْچَ تاں وارْتّاں شْرُتْوا سادھْوَسَں گَتاح۔
12 Un caur apustuļu rokām daudz zīmes un brīnumi notika starp tiem ļaudīm, un visi bija vienprātīgi Salamana priekšnamā.
تَتَح پَرَں پْریرِتاناں ہَسْتَے رْلوکاناں مَدھْیے بَہْواشْچَرْیّانْیَدْبھُتانِ کَرْمّانْیَکْرِیَنْتَ؛ تَدا شِشْیاح سَرْوَّ ایکَچِتِّیبھُویَ سُلیمانو لِنْدے سَمْبھُویاسَنْ۔
13 Bet no tiem citiem neviens nedrīkstēja viņiem pieķerties, bet tie ļaudis tos augsti cienīja.
تیشاں سَنْگھانْتَرْگو بھَوِتُں کوپِ پْرَگَلْبھَتاں ناگَمَتْ کِنْتُ لوکاسْتانْ سَمادْرِیَنْتَ۔
14 Un vēl vairāk tapa pielikti, kas Tam Kungam ticēja, pulks vīru un sievu,
سْتْرِیَح پُرُشاشْچَ بَہَوو لوکا وِشْواسْیَ پْرَبھُں شَرَنَماپَنّاح۔
15 Tā ka arī tie neveselie tapa izvesti uz ielām un gultās un nestuvēm likti, lai, Pēterim nākot, jel viņa ēna kādus no tiem apēnotu.
پِتَرَسْیَ گَمَناگَمَنابھْیاں کیناپِ پْرَکارینَ تَسْیَ چھایا کَسْمِںشْچِجَّنے لَگِشْیَتِیتْیاشَیا لوکا روگِنَح شِوِکَیا کھَٹْوَیا چانِییَ پَتھِ پَتھِ سْتھاپِتَوَنْتَح۔
16 Un arī no apkārtējām pilsētām pulks ļaužu nāca uz Jeruzālemi, nesdami neveselus un nešķīstu garu apsēstus, kas visi tapa dziedināti.
چَتُرْدِکْسْتھَنَگَریبھْیو بَہَوو لوکاح سَمْبھُویَ روگِنوپَوِتْرَبھُتَگْرَسْتاںشْچَ یِرُوشالَمَمْ آنَیَنْ تَتَح سَرْوّے سْوَسْتھا اَکْرِیَنْتَ۔
17 Bet tas augstais priesteris cēlās un visi, kas pie tā bija (tā saduceju biedrība), un tapa bardzības pilni,
اَنَنْتَرَں مَہایاجَکَح سِدُوکِناں مَتَگْراہِنَسْتیشاں سَہَچَراشْچَ
18 Un pielika tiem apustuļiem rokas un tos iemeta pilsētas cietumā.
مَہاکْرودھانْتْوِتاح سَنْتَح پْریرِتانْ دھرِتْوا نِیچَلوکاناں کارایاں بَدّھوا سْتھاپِتَوَنْتَح۔
19 Bet Tā Kunga eņģelis naktī atvēra cietuma durvis un tos izveda un sacīja:
کِنْتُ راتْرَو پَرَمیشْوَرَسْیَ دُوتَح کارایا دْوارَں موچَیِتْوا تانْ بَہِرانِییاکَتھَیَتْ،
20 “Ejat, un Dieva namā stāvēdami, runājiet uz tiem ļaudīm visus šās dzīvības vārdus.”
یُویَں گَتْوا مَنْدِرے دَنْڈایَماناح سَنْتو لوکانْ پْرَتِیماں جِیوَنَدایِکاں سَرْوّاں کَتھاں پْرَچارَیَتَ۔
21 Bet to dzirdējuši, tie iegāja it agri Dieva namā un mācīja. Bet tas augstais priesteris un tie, kas līdz ar viņu, nāca un sasauca to augsto tiesu un visus Israēla bērnu vecajus un sūtīja uz cietumu, tos atvest.
اِتِ شْرُتْوا تے پْرَتْیُوشے مَنْدِرَ اُپَسْتھایَ اُپَدِشْٹَوَنْتَح۔ تَدا سَہَچَرَگَنینَ سَہِتو مَہایاجَکَ آگَتْیَ مَنْتْرِگَنَمْ اِسْراییلْوَںشَسْیَ سَرْوّانْ راجَسَبھاسَدَح سَبھاسْتھانْ کرِتْوا کارایاسْتانْ آپَیِتُں پَداتِگَنَں پْریرِتَوانْ۔
22 Bet tie sulaiņi tur nogājuši tos neatrada cietumā un atnākuši to pasludināja
تَتَسْتے گَتْوا کارایاں تانْ اَپْراپْیَ پْرَتْیاگَتْیَ اِتِ وارْتّامْ اَوادِشُح،
23 Sacīdami: “Mēs to cietumu gan atradām it cieti aizslēgtu un tos sargus ārā stāvošus priekš durvīm, bet atvēruši mēs iekšā neatradām neviena.”
وَیَں تَتْرَ گَتْوا نِرْوِّگھْنَں کارایا دْوارَں رُدّھَں رَکْشَکاںشْچَ دْوارَسْیَ بَہِرْدَنْڈایَمانانْ اَدَرْشامَ ایوَ کِنْتُ دْوارَں موچَیِتْوا تَنْمَدھْیے کَمَپِ دْرَشْٹُں نَ پْراپْتاح۔
24 Kad nu tas priesteris un tas Dieva nama virsnieks un tie augstie priesteri šos vārdus dzirdēja, tad tie par to iztrūcinājās, kas tas esot.
ایتاں کَتھاں شْرُتْوا مَہایاجَکو مَنْدِرَسْیَ سیناپَتِح پْرَدھانَیاجَکاشْچَ، اِتَ پَرَں کِمَپَرَں بھَوِشْیَتِیتِ چِنْتَیِتْوا سَنْدِگْدھَچِتّا اَبھَوَنْ۔
25 Un tur viens nāca un tiem pasludināja sacīdams: “Redzi, tie vīri, ko jūs esat likuši cietumā, stāv Dieva namā un māca tos ļaudis.”
ایتَسْمِنّیوَ سَمَیے کَشْچِتْ جَنَ آگَتْیَ وارْتّامیتامْ اَوَدَتْ پَشْیَتَ یُویَں یانْ مانَوانْ کارایامْ اَسْتھاپَیَتَ تے مَنْدِرے تِشْٹھَنْتو لوکانْ اُپَدِشَنْتِ۔
26 Tad tas virsnieks ar tiem sulaiņiem nogāja un tos atveda, bet ne ar varu, (jo tie bijās no tiem ļaudīm, ka ar akmeņiem netaptu nomētāti).
تَدا مَنْدِرَسْیَ سیناپَتِح پَداتَیَشْچَ تَتْرَ گَتْوا چیلّوکاح پاشانانْ نِکْشِپْیاسْمانْ مارَیَنْتِیتِ بھِیا وِنَتْیاچارَں تانْ آنَیَنْ۔
27 Un tos atveduši, tie tos stādīja augstās tiesas priekšā, un tas augstais priesteris tiem vaicāja
تے مَہاسَبھایا مَدھْیے تانْ اَسْتھاپَیَنْ تَتَح پَرَں مَہایاجَکَسْتانْ اَپرِچّھَتْ،
28 Sacīdams: “Vai mēs pavēlēdami jums neesam pavēlējuši, nemācīt iekš šī Vārda? Un redzi, jūs ar savu mācību esat piepildījuši Jeruzālemi un gribat pār mums vest šī Cilvēka asinis.”
اَنینَ نامْنا سَمُپَدیشْٹُں وَیَں کِں درِڈھَں نَ نْیَشیدھامَ؟ تَتھاپِ پَشْیَتَ یُویَں سْویشاں تینوپَدیشینے یِرُوشالَمَں پَرِپُورْنَں کرِتْوا تَسْیَ جَنَسْیَ رَکْتَپاتَجَنِتاپَرادھَمْ اَسْمانْ پْرَتْیانیتُں چیشْٹَدھْوے۔
29 Bet Pēteris un tie apustuļi atbildēja un sacīja: “Dievam būs vairāk klausīt nekā cilvēkiem.
تَتَح پِتَرونْیَپْریرِتاشْچَ پْرَتْیَوَدَنْ مانُشَسْیاجْناگْرَہَنادْ اِیشْوَرَسْیاجْناگْرَہَنَمْ اَسْماکَمُچِتَمْ۔
30 Mūsu tēvu Dievs ir uzmodinājis Jēzu, ko jūs esat nokāvuši, To piekārdami pie koka.
یَں یِیشُں یُویَں کْرُشے ویدھِتْواہَتَ تَمْ اَسْماکَں پَیترِکَ اِیشْوَرَ اُتّھاپْیَ
31 Šo Dievs caur Savu labo roku ir paaugstinājis par Lielkungu un Pestītāju, Israēlim dot atgriešanos un grēku piedošanu.
اِسْراییلْوَںشاناں مَنَحپَرِوَرْتَّنَں پاپَکْشَمانْچَ کَرْتُّں راجانَں پَرِتْراتارَنْچَ کرِتْوا سْوَدَکْشِنَپارْشْوے تَسْیانَّتِمْ اَکَروتْ۔
32 Un mēs esam Viņa liecinieki šinīs lietās, un arī Tas Svētais Gars, ko Dievs tiem devis, kas Viņam paklausa.”
ایتَسْمِنْ وَیَمَپِ ساکْشِنَ آسْمَہے، تَتْ کیوَلَں نَہِ، اِیشْوَرَ آجْناگْراہِبھْیو یَں پَوِتْرَمْ آتْمَنَں دَتَّوانْ سوپِ ساکْشْیَسْتِ۔
33 Bet kad viņi to dzirdēja, tad tas tiem iedūra sirdī, un tie viņus meklēja nokaut.
ایتَدْواکْیے شْرُتے تیشاں ہرِدَیانِ وِدّھانْیَبھَوَنْ تَتَسْتے تانْ ہَنْتُں مَنْتْرِتَوَنْتَح۔
34 Bet viens no tās augstās tiesas, farizejs, ar vārdu Gamaliēls, bauslības mācītājs, no visiem ļaudīm godā turēts, pacēlās un pavēlēja, tos apustuļus maķenīt izvest,
ایتَسْمِنّیوَ سَمَیے تَتْسَبھاسْتھاناں سَرْوَّلوکاناں مَدھْیے سُکھْیاتو گَمِلِیییلْنامَکَ ایکو جَنو وْیَوَسْتھاپَکَح پھِرُوشِلوکَ اُتّھایَ پْریرِتانْ کْشَنارْتھَں سْتھانانْتَرَں گَنْتُمْ آدِشْیَ کَتھِتَوانْ،
35 Un sacīja uz viņiem: “Jūs Israēla vīri, apdomājaties labi par šiem cilvēkiem, ko jūs gribat darīt.
ہے اِسْراییلْوَںشِییاح سَرْوّے یُویَمْ ایتانْ مانُشانْ پْرَتِ یَتْ کَرْتُّمْ اُدْیَتاسْتَسْمِنْ ساوَدھانا بھَوَتَ۔
36 Jo priekš šīm dienām Teudas cēlās sacīdams, ka viņš kas esot; tam cilvēku pulks pie četrsimt pieķērās. Tas ir nokauts, un visi, kas tam paklausīja, ir izklīdināti un iznīcināti.
اِتَح پُورْوَّں تھُودانامَیکو جَنَ اُپَسْتھایَ سْوَں کَمَپِ مَہاپُرُشَمْ اَوَدَتْ، تَتَح پْرایینَ چَتُحشَتَلوکاسْتَسْیَ مَتَگْراہِنوبھَوَنْ پَشْچاتْ سَ ہَتوبھَوَتْ تَسْیاجْناگْراہِنو یاوَنْتو لوکاسْتے سَرْوّے وِرْکِیرْناح سَنْتو کرِتَکارْیّا اَبھَوَنْ۔
37 Pēc šā cēlās Jūda, tas Galilejs, tai rakstīšanas laikā un novērsa daudz ļaužu sev pakaļ; šis arīdzan ir nomaitāts, un visi, cik viņam paklausīja, izklīdināti.
تَسْماجَّناتْ پَرَں نامَلیکھَنَسَمَیے گالِیلِییَیِہُودانامَیکو جَنَ اُپَسْتھایَ بَہُولّوکانْ سْوَمَتَں گْراہِیتَوانْ تَتَح سوپِ وْیَنَشْیَتْ تَسْیاجْناگْراہِنو یاوَنْتو لوکا آسَنْ تے سَرْوّے وِکِیرْنا اَبھَوَنْ۔
38 Tādēļ es jums tagad saku: atstājaties no šiem cilvēkiem un liekat tos mierā. Jo ja šis padoms jeb šis darbs ir no cilvēkiem, tad tas iznīks;
اَدھُنا وَدامِ، یُویَمْ ایتانْ مَنُشْیانْ پْرَتِ کِمَپِ نَ کرِتْوا کْشانْتا بھَوَتَ، یَتَ ایشَ سَنْکَلْپَ ایتَتْ کَرْمَّ چَ یَدِ مَنُشْیادَبھَوَتْ تَرْہِ وِپھَلَں بھَوِشْیَتِ۔
39 Bet ja tas ir no Dieva, tad jūs to nevarēsiet iznīcināt; un ka vēl jūs netopat atrasti karotāji pret Dievu.”
یَدِیشْوَرادَبھَوَتْ تَرْہِ یُویَں تَسْیانْیَتھا کَرْتُّں نَ شَکْشْیَتھَ، وَرَمْ اِیشْوَرَرودھَکا بھَوِشْیَتھَ۔
40 Un viņi tam paklausīja un tos apustuļus iesauca, tos šauta un tiem pavēlēja, nerunāt iekš Jēzus Vārda, un tos atlaida.
تَدا تَسْیَ مَنْتْرَناں سْوِیکرِتْیَ تے پْریرِتانْ آہُویَ پْرَہرِتْیَ یِیشو رْنامْنا کامَپِ کَتھاں کَتھَیِتُں نِشِدھْیَ وْیَسَرْجَنْ۔
41 Tad nu tie līksmodamies aizgāja no tās augstās tiesas, ka tie bija cienīgi turēti, Viņa Vārda dēļ kaunu ciest;
کِنْتُ تَسْیَ نامارْتھَں وَیَں لَجّابھوگَسْیَ یوگْیَتْوینَ گَنِتا اِتْیَتْرَ تے سانَنْداح سَنْتَح سَبھاسْتھاناں ساکْشادْ اَگَچّھَنْ۔
42 Un nemitējās ikdienas Dieva namā un mājās mācīt un Jēzu Kristu priecīgi pasludināt.
تَتَح پَرَں پْرَتِدِنَں مَنْدِرے گرِہے گرِہے چاوِشْرامَمْ اُپَدِشْیَ یِیشُکھْرِیشْٹَسْیَ سُسَںوادَں پْرَچارِتَوَنْتَح۔

< Apustuļu Darbi 5 >