< Apustuļu Darbi 4 >

1 Bet šiem uz tiem ļaudīm runājot piegāja tie priesteri un tas Dieva nama virsnieks un tie saduceji,
یَسْمِنْ سَمَیے پِتَرَیوہَنَو لوکانْ اُپَدِشَتَسْتَسْمِنْ سَمَیے یاجَکا مَنْدِرَسْیَ سیناپَتَیَح سِدُوکِیگَنَشْچَ
2 Apskaitušies, ka viņi tos ļaudis mācīja un ka pasludināja iekš Jēzus augšāmcelšanos no miroņiem;
تَیورْ اُپَدیشَکَرَنے کھْرِیشْٹَسْیوتّھانَمْ اُپَلَکْشْیَ سَرْوّیشاں مرِتانامْ اُتّھانَپْرَسْتاوے چَ وْیَگْراح سَنْتَسْتاوُپاگَمَنْ۔
3 Un rokas tiem pielika un tos iemeta cietumā līdz rītam; jo vakars jau bija.
تَو دھرِتْوا دِناوَسانَکارَناتْ پَرَدِنَپَرْیَّنَنْتَں رُدّھوا سْتھاپِتَوَنْتَح۔
4 Bet daudzi, kas to vārdu dzirdēja, ticēja; un tur tapa skaitīti pie piectūkstošiem vīriem.
تَتھاپِ یے لوکاسْتَیورُپَدیشَمْ اَشرِنْوَنْ تیشاں پْرایینَ پَنْچَسَہَسْرانِ جَنا وْیَشْوَسَنْ۔
5 Bet notikās otrā dienā, ka viņu virsnieki un vecaji un rakstu mācītāji Jeruzālemē sapulcējās,
پَرےہَنِ اَدھِپَتَیَح پْراچِینا اَدھْیاپَکاشْچَ ہانَنَناما مَہایاجَکَح
6 Un Annas, tas augstais priesteris, un Kajafas un Jānis un Aleksanders, un cik no augstā priestera cilts bija;
کِیَپھا یوہَنْ سِکَنْدَرَ اِتْیادَیو مَہایاجَکَسْیَ جْناتَیَح سَرْوّے یِرُوشالَمْنَگَرے مِلِتاح۔
7 Un viņus savā priekšā noveduši, tie jautāja: “Kurā spēkā jeb kurā vārdā jūs to esat darījuši?”
اَنَنْتَرَں پْریرِتَو مَدھْیے سْتھاپَیِتْواپرِچّھَنْ یُواں کَیا شَکْتَیا وا کینَ نامْنا کَرْمّانْییتانِ کُرُتھَح؟
8 Tad Pēteris, Svēta Gara pilns, uz tiem sacīja: “Jūs ļaužu virsnieki un jūs Israēla vecaji,
تَدا پِتَرَح پَوِتْریناتْمَنا پَرِپُورْنَح سَنْ پْرَتْیَوادِیتْ، ہے لوکانامْ اَدھِپَتِگَنَ ہے اِسْراییلِییَپْراچِیناح،
9 Ja mēs šodien topam tiesāti laba darba dēļ pie šā neveselā cilvēka, caur ko šis ir dziedināts,
ایتَسْیَ دُرْبَّلَمانُشَسْیَ ہِتَں یَتْ کَرْمّاکْرِیَتَ، اَرْتھاتْ، سَ یینَ پْرَکارینَ سْوَسْتھوبھَوَتْ تَچّیدْ اَدْیاواں پرِچّھَتھَ،
10 Tad jums visiem un visiem Israēla ļaudīm būs zināt, ka šis jūsu priekšā stāv vesels tik vien caur Jēzus Kristus no Nacaretes vārdu, ko jūs esat krustā situši, un ko Dievs no miroņiem uzmodinājis.
تَرْہِ سَرْوَّ اِسْرایےلِییَلوکا یُویَں جانِیتَ ناسَرَتِییو یو یِیشُکھْرِیشْٹَح کْرُشے یُشْمابھِرَوِدھْیَتَ یَشْچیشْوَرینَ شْمَشانادْ اُتّھاپِتَح، تَسْیَ نامْنا جَنویَں سْوَسْتھَح سَنْ یُشْماکَں سَمُّکھے پْروتِّشْٹھَتِ۔
11 Šis ir tas akmens, no jums nama taisītājiem atmests, kas palicis par stūra akmeni.
نِچیترِبھِ رْیُشْمابھِرَیَں یَح پْرَسْتَرووَجْناتوبھَوَتْ سَ پْرَدھانَکونَسْیَ پْرَسْتَروبھَوَتْ۔
12 Un tā pestīšana nav caur citu nevienu, jo arīdzan cits vārds apakš debess cilvēkiem nav dots, caur ko mums būs mūžīgi dzīvot.”
تَدْبھِنّادَپَراتْ کَسْمادَپِ پَرِتْرانَں بھَوِتُں نَ شَکْنوتِ، یینَ تْرانَں پْراپْییتَ بھُومَنْڈَلَسْیَلوکاناں مَدھْیے تادرِشَں کِمَپِ نامَ ناسْتِ۔
13 Kad tie nu Pētera un Jāņa sirds drošību redzēja un noprata, ka tie bija nemācīti un zemas kārtas cilvēki, tad tie brīnījās, un tos pazina, ka viņi bijuši ar Jēzu.
تَدا پِتَرَیوہَنوریتادرِشِیمْ اَکْشیبھَتاں درِشْٹْوا تاوَوِدْواںسَو نِیچَلوکاوِتِ بُدّھوا آشْچَرْیَّمْ اَمَنْیَنْتَ تَو چَ یِیشوح سَنْگِنَو جاتاوِتِ جْناتُمْ اَشَکْنُوَنْ۔
14 Un kad tie to cilvēku, kas bija vesels tapis, redzēja pie viņiem stāvam, tad tiem nebija ko pretim runāt.
کِنْتُ تابھْیاں سارْدّھَں تَں سْوَسْتھَمانُشَں تِشْٹھَنْتَں درِشْٹْوا تے کامَپْیَپَرامْ آپَتِّں کَرْتَّں ناشَکْنُنْ۔
15 Un tie lika viņiem iziet no tiesas nama un sarunājās savā starpā,
تَدا تے سَبھاتَح سْتھانانْتَرَں گَنْتُں تانْ آجْناپْیَ سْوَیَں پَرَسْپَرَمْ اِتِ مَنْتْرَنامَکُرْوَّنْ
16 Sacīdami: “Ko lai darām ar šiem cilvēkiem? Jo ka skaidrs brīnums caur tiem noticis, tas ir zināms visiem, kas Jeruzālemē dzīvo, un mēs to nevaram noliegt.
تَو مانَوَو پْرَتِ کِں کَرْتَّوْیَں؟ تاویکَں پْرَسِدّھَمْ آشْچَرْیَّں کَرْمَّ کرِتَوَنْتَو تَدْ یِرُوشالَمْنِواسِناں سَرْوّیشاں لوکاناں سَمِیپے پْراکاشَتَ تَچَّ وَیَمَپَہْنوتُں نَ شَکْنُمَح۔
17 Bet lai tas starp tiem ļaudīm tālāki neizpaužas, mēs tiem gribam stipri piekodināt, ka tiem vairs uz nevienu cilvēku nebūs runāt iekš šī vārda.”
کِنْتُ لوکاناں مَدھْیَمْ ایتَدْ یَتھا نَ وْیاپْنوتِ تَدَرْتھَں تَو بھَیَں پْرَدَرْشْیَ تینَ نامْنا کَمَپِ مَنُشْیَں نوپَدِشَتَمْ اِتِ درِڈھَں نِشیدھامَح۔
18 Un viņus aicinājuši, tie viņiem pavēlēja, it nemaz nerunāt, nedz mācīt iekš Jēzus vārda.
تَتَسْتے پْریرِتاواہُویَ ایتَداجْناپَیَنْ اِتَح پَرَں یِیشو رْنامْنا کَداپِ کامَپِ کَتھاں ما کَتھَیَتَں کِمَپِ نوپَدِشَنْچَ۔
19 Bet Pēteris un Jānis atbildēdami uz tiem sacīja: “Spriežat paši, vai Dieva priekšā ir taisni, jums vairāk klausīt nekā Dievam?
تَتَح پِتَرَیوہَنَو پْرَتْیَوَدَتامْ اِیشْوَرَسْیاجْناگْرَہَنَں وا یُشْماکَمْ آجْناگْرَہَنَمْ ایتَیو رْمَدھْیے اِیشْوَرَسْیَ گوچَرے کِں وِہِتَں؟ یُویَں تَسْیَ وِویچَناں کُرُتَ۔
20 Jo mēs nevaram palikt nerunājuši par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.”
وَیَں یَدْ اَپَشْیامَ یَدَشرِنُمَ چَ تَنَّ پْرَچارَیِشْیامَ ایتَتْ کَداپِ بھَوِتُں نَ شَکْنوتِ۔
21 Bet tie vēl vairāk viņus apdraudēja un palaida un neatrada, kā tos sodīt, to ļaužu dēļ, jo visi Dievu teica par to, kas bija noticis.
یَدَگھَٹَتَ تَدْ درِشْٹا سَرْوّے لوکا اِیشْوَرَسْیَ گُنانْ اَنْوَوَدَنْ تَسْماتْ لوکَبھَیاتْ تَو دَنْڈَیِتُں کَمَپْیُپایَں نَ پْراپْیَ تے پُنَرَپِ تَرْجَیِتْوا تاوَتْیَجَنْ۔
22 Jo tas cilvēks bija vairāk nekā četrdesmit gadus vecs, pie kā šī dziedināšanas zīme bija notikusi.
یَسْیَ مانُشَسْیَیتَتْ سْواسْتھْیَکَرَنَمْ آشْچَرْیَّں کَرْمّاکْرِیَتَ تَسْیَ وَیَشْچَتْوارِںشَدْوَتْسَرا وْیَتِیتاح۔
23 Un vaļā atlaisti tie nāca pie tiem savējiem un pasludināja, ko tie augstie priesteri un vecaji uz tiem bija sacījuši.
تَتَح پَرَں تَو وِسرِشْٹَو سَنْتَو سْوَسَنْگِناں سَنِّدھِں گَتْوا پْرَدھانَیاجَکَیح پْراچِینَلوکَیشْچَ پْروکْتاح سَرْوّاح کَتھا جْناپِتَوَنْتَو۔
24 Un to dzirdējuši, tie vienprātīgi savu balsi pacēla uz Dievu un sacīja: “Kungs, Tu esi Tas Dievs, kas ir darījis debesi un zemi un jūru un visas lietas, kas tur iekšā,
تَچّھرُتْوا سَرْوَّ ایکَچِتِّیبھُویَ اِیشْوَرَمُدِّشْیَ پْروچَّیریتَتْ پْرارْتھَیَنْتَ، ہے پْرَبھو گَگَنَپرِتھِوِیپَیودھِیناں تیشُ چَ یَدْیَدْ آسْتے تیشاں سْرَشْٹیشْوَرَسْتْوَں۔
25 Kas caur Sava kalpa Dāvida muti esi sacījis: Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?
تْوَں نِجَسیوَکینَ دایُودا واکْیَمِدَمْ اُوَچِتھَ، مَنُشْیا اَنْیَدیشِییاح کُرْوَّنْتِ کَلَہَں کُتَح۔ لوکاح سَرْوّے کِمَرْتھَں وا چِنْتاں کُرْوَّنْتِ نِشْپھَلاں۔
26 Ķēniņi virs zemes ir sacēlušies, un valdnieki sapulcējušies pret To Kungu un pret Viņa Svaidīto.
پَرَمیشَسْیَ تینَیوابھِشِکْتَسْیَ جَنَسْیَ چَ۔ وِرُدّھَمَبھِتِشْٹھَنْتِ پرِتھِوْیاح پَتَیَح کُتَح۔۔
27 Jo patiesi, tie ir sapulcējušies pret Tavu svēto bērnu Jēzu, ko Tu esi svaidījis, arī Hērodus un Poncius Pilatus līdz ar pagāniem un Israēla ļaudīm,
پھَلَتَسْتَوَ ہَسْتینَ مَنْتْرَنَیا چَ پُورْوَّ یَدْیَتْ سْتھِرِیکرِتَں تَدْ یَتھا سِدّھَں بھَوَتِ تَدَرْتھَں تْوَں یَمْ اَتھِشِکْتَوانْ سَ ایوَ پَوِتْرو یِیشُسْتَسْیَ پْراتِکُولْیینَ ہیرودْ پَنْتِییَپِیلاتو
28 To darīdami, ko Tava roka un Tavs padoms papriekš ir nolēmis, ka tam bija notikt.
نْیَدیشِییَلوکا اِسْراییلّوکاشْچَ سَرْوَّ ایتے سَبھایامْ اَتِشْٹھَنْ۔
29 Tad nu, Kungs, skaties Tu uz viņu biedināšanu un dodi Saviem kalpiem Tavu Vārdu runāt ar visu drošību,
ہے پَرَمیشْوَرَ اَدھُنا تیشاں تَرْجَنَں گَرْجَنَنْچَ شرِنُ؛
30 Savu roku izstiepdams, ka dziedināšanas notiek un zīmes un brīnumi caur Tava svētā bērna Jēzus Vārdu.”
تَتھا سْواسْتھْیَکَرَنَکَرْمَّنا تَوَ باہُبَلَپْرَکاشَپُورْوَّکَں تَوَ سیوَکانْ نِرْبھَیینَ تَوَ واکْیَں پْرَچارَیِتُں تَوَ پَوِتْرَپُتْرَسْیَ یِیشو رْنامْنا آشْچَرْیّانْیَسَمْبھَوانِ چَ کَرْمّانِ کَرْتُّنْچاجْناپَیَ۔
31 Un pēc lūgšanas tā vieta pakustinājās, kur tie bija sapulcējušies; un tie visi tapa Svētā Gara pilni un runāja Dieva vārdu ar drošību.
اِتّھَں پْرارْتھَنَیا یَتْرَ سْتھانے تے سَبھایامْ آسَنْ تَتْ سْتھانَں پْراکَمْپَتَ؛ تَتَح سَرْوّے پَوِتْریناتْمَنا پَرِپُورْناح سَنْتَ اِیشْوَرَسْیَ کَتھامْ اَکْشوبھینَ پْراچارَیَنْ۔
32 Un tā draudze, kas ticēja, bija viena sirds un viena dvēsele, un neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet tās mantas bija visiem kopā.
اَپَرَنْچَ پْرَتْیَیَکارِلوکَسَمُوہا ایکَمَنَسَ ایکَچِتِّیبھُویَ سْتھِتاح۔ تیشاں کیپِ نِجَسَمْپَتِّں سْوِییاں ناجانَنْ کِنْتُ تیشاں سَرْوّاح سَمْپَتّیَح سادھارَنْیینَ سْتھِتاح۔
33 Un ar lielu spēku tie apustuļi deva liecību par Tā Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija pār tiem visiem.
اَنْیَچَّ پْریرِتا مَہاشَکْتِپْرَکاشَپُورْوَّکَں پْرَبھو رْیِیشورُتّھانے ساکْشْیَمْ اَدَدُح، تیشُ سَرْوّیشُ مَہانُگْرَہوبھَوَچَّ۔
34 Un viņu starpā arī nebija neviena, kam kas pietrūka, jo kuriem tīrumi vai nami bija, tie tos pārdeva un atnesa to maksu no tā, kas bija pārdots,
تیشاں مَدھْیے کَسْیاپِ دْرَوْیَنْیُونَتا نابھَوَدْ یَتَسْتیشاں گرِہَبھُومْیادْیا یاح سَمْپَتَّیَ آسَنْ تا وِکْرِییَ
35 Un nolika tiem apustuļiem pie kājām, un ikkatram tapa izdalīts, kā kuram vajadzēja.
تَنْمُولْیَمانِییَ پْریرِتاناں چَرَنیشُ تَیح سْتھاپِتَں؛ تَتَح پْرَتْییکَشَح پْرَیوجَنانُسارینَ دَتَّمَبھَوَتْ۔
36 Un Jāzeps, no tiem apustuļiem ar pavārdu saukts Barnaba (tas ir tulkots: iepriecināšanas bērns), viens Levits, dzimis Kipriets,
وِشیشَتَح کُپْروپَدْوِیپِییو یوسِنامَکو لیوِوَںشَجاتَ ایکو جَنو بھُومْیَدھِکارِی، یَں پْریرِتا بَرْنَبّا اَرْتھاتْ سانْتْوَنادایَکَ اِتْیُکْتْوا سَماہُویَنْ،
37 Kam bija tīrums, pārdeva to un atnesa to naudu un nolika pie apustuļu kājām.
سَ جَنو نِجَبھُومِں وِکْرِییَ تَنْمُولْیَمانِییَ پْریرِتاناں چَرَنیشُ سْتھاپِتَوانْ۔

< Apustuļu Darbi 4 >