Apustuļu Darbi 28
1 Un kad tie bija izglābti, tad tie dabūja zināt, ka tā sala tapa saukta Melite.
Maltaa ti sanglak tah sading la ka hmuh uh.
2 Un tie salas ļaudis mums parādīja lielu laipnību; jo tie uguni uzkūruši mūs visus uzņēma, tā lietus dēļ kas bija sācis līt, un tā aukstuma dēļ.
Te vaengah kholongrhoek loh kaimih taengah lungnaha tueng sak te a mailai moenih. Rhotui ha pai tih khosik vaengah kaimih ham hmai boeih han toih uh tih n'doe uh.
3 Un kad Pāvils kādu žagaru nastiņu bija salasījis un pie uguns pielicis, tad viena odze no tā karstuma izlīda un ap viņa roku aptinās.
Paul loh thingpaem pok at te a sisuk tih hmai dongaha pup hatah hmaihukhui lamkah rhulthae ha thoengtih a kuta kap pah.
4 Un kad tie salas ļaudis to tārpu redzēja pie viņa rokas karājamies, tad tie sacīja savā starpā: šis cilvēks tiešām ir slepkava, kam no jūras izglābtam atriebšana neļauj dzīvot.
A kut lamkah aka bat satlung te kholongrhoek loha hmuh uh vaengah khat neh khat te, “Hekah hlang tah hlang aka ngawn la omtih tuili lamloh ha daem ngawn dae dantatnah loh anih he hing sak ham a hlah moenih,” a ti uh.
5 Bet viņš to tārpu nokratīja ugunī un neko ļauna necieta.
Tedae suva te hmai khuila a khoek tih a tloh lam khaw patang pawh.
6 Un tie gaidīja, ka tas uztūktu, vai piepeši nomiris pakristu; bet kad tie ilgi bija gaidījuši un redzēja, ka nekāds ļaunums viņam nenotika, tad tiem citas domas nāca, un tie sacīja, viņu esam dievu.
Tedae aniha duih ham neha duek la rhupa cungku ham ni a lamtawn uh. Amihte puet lamso dae anih taengaha langlaa om pawt te a hmuh uh. Te dongah poehlipuh tih, “Anih he pathen ni,” a ti uh.
7 Un ap to pašu vietu tam salas virsniekam, ar vārdu Publijus, bija muiža; tas mūs uzņēma un trīs dienas laipni kopa.
Te vaengaha kaepvai hmuen te tah sanglak tongmanga mingah Poplio kah khohmuen la om. Anih long te kaimih te n'doetih hnin thum khuiah hlae hlae m'pah sak.
8 Un notikās, ka Publijus tēvs ar drudzi un ar asins sērgu sirga; pie tā Pāvils iegāja un Dievu pielūdzis rokas tam uzlika un to darīja veselu.
Te vaengah Poplio kaha napa te satloh neh tamthae nattih yalh. Te dongah anih te Paul loha kun thil tih a kuta tloeng thil phoeiah a thangthui pah hatah anihte hoeih.
9 Kad nu tas bija noticis, tad arī tie citi atnāca, kam tanī salā bija sērgas, un tapa dziedināti.
Te tlam te a om dongah sanglak ah aka om tih tloh aka khueh rhoek long khaw ham paan uh tih hoeih uh.
10 Tie arīdzan mūs ar lielu godu pagodināja, un kad mēs aizcēlāmies, tie deva, ko mums vajadzēja.
Kaimih he amih loh hinyahnah neh muep n'hinyah uh van dongah tuili ka kat uh vaengkah ham a ngoengaih uh te han sang uh.
11 Un pēc trim mēnešiem aizcēlāmies ar laivu, kas bija no Aleksandrijas un tanī salā pa ziemu bija mitusi, un kam par zīmi bija dvīņi.
Hla thum phoeiah sangpho neh ka kat uh tih rhaiphae miknoek Alexandria sanglak ah sikca ka boek uh.
12 Un uz Sirakuzu nākuši, mēs tur palikām trīs dienas.
Te vaengah Surakousai la ka thoeng uh tih hnin thum ka om uh.
13 No turienes atkal aizcēlušies, mēs nācām uz Reģiu; un kad pēc vienas dienas dienasvidus vējš cēlās, tad nācām otrā dienā uz Puteoliem.
Te lamkah loh ka khoe uh tih Rhegion te kam pha uh. Tedae hnin at neh tuithim yilh ha hli tih a bae hnin ah Putioloi la ka pawk uh.
14 Tur mēs atradām brāļus un no tiem tapām lūgti, septiņas dienas pie tiem palikt, un tā mēs nācām uz Romu.
Te ah te manuca rhoek ka hmuhtih amih loh hnin rhih om ham n'cael uh. Te phoeiahte Rom la ka cet uh tangloeng.
15 Un no turienes tie brāļi, par mums dzirdējuši, izgāja mums pretī līdz Appijus tirgum un TriTabernām; tos redzēdams, Pāvils Dievam pateicās un ņēmās drošu prātu.
Te lamloh kaimih kawng te manucarhoek loha yaak uh tih kaimih doe hamla Appios kholung neh impoem pathum duela ha pawk uh. Amiha hmuh vaengah Paul loh thahluenah la a loh tihPathen tea uem.
16 Un kad mēs nācām uz Romu, tad tas kapteinis tos saistītos nodeva tam karavaldniekam, bet Pāvilam vaļa tapa dota, savrup palikt ar kādu karavīru, kas viņu sargāja.
Tedae Rom la ka kun uh vaengah Paul te amah aka tawt rhalkap neh amah ngaihloei ah om ham a paek.
17 Un notikās pēc trim dienām, ka Pāvils Jūdu priekšniekus saaicināja. Un kad tie bija kopā sanākuši, viņš uz tiem sacīja: ‘Vīri, brāļi, es neko neesmu darījis ne pret šiem ļaudīm, ne pret tēvu ieradumiem un tomēr saistīts no Jeruzālemes esmu nodots Romiešu rokās.
Hnin thuma cum phoeiah Judahrhoek kaha congkhang la aka om rhoekte a huehtih a tingtun uh vaengah amih te, “Manuca rhoek ka hlang rhoek, kai tah Jerusalem lamloh Roman kut ah thongtla la m'voeih dae pilnam neh pacut rhoek kah khosing tea kingkalh la ka saii moenih.
18 Tie izjautājuši gribēja mani atlaist, tādēļ ka nekādas nāves vainas pie manis nebija.
Amih loh kai he n'cae coeng dae dueknah neh a paelnaehnahte ka khuiaha om pawt dongah hlah ham a ngaih uh.
19 Bet kad tie Jūdi pretī runāja, tad tapu spiests, ķeizaru piesaukt, tomēr ne tā, ka man būtu ko sūdzēt pret savu tautu.
Te vaengah Judahrhoek kah boekoek dongah Kaisar taeng pha ham ka tanolh. Ka namtu pawt bangla khat khat neh paelnaeh ham vik ha om.
20 Tad nu šās lietas dēļ es jūs esmu lūdzis, ka dabūtu jūs redzēt un ar jums runāt. Jo Israēla cerības dēļ es ar šīm ķēdēm esmu saistīts.”
He kawng he kungsut tih ni nangmih muei hmuh ham neh uen ham kan cael uh,” a ti nah. Israel kah ngaiuepnah kongah thirhui neh n'ven coeng he.
21 Bet tie uz viņu sacīja: “Mēs neesam nedz grāmatas par tevi no Jūdu zemes dabūjuši, nedz arī kāds no tiem atnākušiem brāļiem par tevi ko ļauna ir sludinājis jeb runājis.
Te daengah amih loh Paul te, “Nang kawng neh Judea lamkah capat te ka dang uh moenih, nang kawng pakhat khaw a thae la aka thui tih aka puen te manuca khui lamkah pakhat pataeng ha pawk moenih.
22 Tomēr mēs gribam no tevis dzirdēt, ko tu domā; jo no šās draudzes mums ir zināms, ka tai visās malās top pretī runāts.”
Tedae namah kah na poek te yaak ham ka ngaih uh. Buhlaelh kawng he tah khotomrhali ah boekoek la ka ming uh la om,” a ti uh.
23 Un kad tie viņam vienu dienu bija nolikuši, tad daudzi nāca pie viņa mājas vietā; tiem viņš Dieva valstību apliecināja un izstāstīja, tos pārliecinādams par Jēzu no rīta agri līdz vakaram.
Te dongah Paul ham a tuea hmoel uh tih a taengah pahnah hmuen ah muep ha pawk uh. Te vaengah Pathen ram te neh a uen tih a yoek phoeiah Moses olkhueng neh tonghmarhoek dongkah Jesuh kawngte amih ham mincang lamkah hlaemhmah duelaa saep pah.
24 Un citi gan tapa pārliecināti caur to, ko viņš sacīja, bet citi neticēja.
Te vaengkaha thui te hlangvangloh a rhooi tih hlangvang loha hnalval pah.
25 Un nebūdami savā starpā vienprātīgi, tie aizgāja, kad Pāvils to vienu vārdu bija sacījis: “Tas Svētais Gars gan labi caur pravieti Jesaju ir runājis uz mūsu tēviem,
Te dongaha hlinghlang la om uh tih khat neh khat moeng uh thae. Paul kaha thui ol pakhat tah, “Mueihla Cim loh na parhoek te tonghma Isaiah dong lamkah,
26 Sacīdams: “Noej pie šiem ļaudīm un saki: ar ausīm jūs dzirdēsiet un nesapratīsiet, un redzēdami jūs redzēsiet un nenomanīsiet.
'Pilnam taengah he cet lamtah thui pah. Hnavue neh na yaak sui daena hmuhming loengloeng mahpawh. Hmuh khawna hmuh uh sui daena hmat uh loengloeng mahpawh.
27 Jo šo ļaužu sirds ir tapusi cieta, un ar ausīm tie grūti dzird un snauž ar savām acīm, ka tie ar acīm neredz un ar sirdi nesaprot un neatgriežas, ka Es tos dziedinātu.”
Pilnam hea ko talh tih, a hna nen khaw a hnatun uh tloel. A mik khawa him uh. Mik neh hmu uh tih hna nen khaw yaak uh vaengah thinko neha hmuhming uh vetih rhoeh ha bal uh vaengah amih te ka hoeih sak lah ve,’ a ti tih a thuite thuem coeng.
28 Tad nu jums būs zināt, ka pagāniem Dieva pestīšana ir sūtīta, un tie to dzirdēs.”
Te dongah Pathen kah khangnah he namtomrhoek taenglaa thak vaengah amihloh a yaak uh ham te nangmih taengah om sak ham ming uh,” a ti nah.
29 Un kad viņš to bija sacījis, tad tie Jūdi aizgāja, savā starpā daudz apjautādamies.
Te vaengah amah kah impham dongah kumhnih puet ngol pai tih,
30 Un Pāvils palika divus gadus savā īpaši īrētā mājas vietā, un visus pieņēma, kas pie viņa nāca,
a taengla aka kun rhoekte boeiha doe.
31 Dieva valstību sludinādams un par To Kungu Jēzu Kristu mācīdams ar visu drošību bez aizliegšanas.
Pathen kah ram tea hoe tih Boeipa Jesuh Khrih kawng khaw sayalh la phaeng phaeng boeiha thuituen.
