Apustuļu Darbi 27
1 Un kad tas bija nospriests, ka mums bija pārcelties uz Itāliju, tad tie Pāvilu un kādus citus cietumniekus nodeva vienam karakapteinim, ar vārdu Julijus, no ķeizara karoga.
ⲁ̅ⲀⲤϢⲰⲠⲒ ⲆⲈ ⲈⲦⲀⲨϮϨⲀⲠ ⲈⲐⲢⲈⲚⲈⲢϨⲰⲦ ⲈϮϨⲨⲦⲀⲖⲒⲀ ⲀϤϮ ⲘⲠⲀⲨⲖⲞⲤ ⲚⲈⲘ ϨⲀⲚⲔⲈⲬⲰⲞⲨⲚⲒ ⲈⲨⲤⲞⲚϨ ⲈⲦⲞⲦϤ ⲚⲞⲨⲈⲔⲀⲦⲞⲚⲦⲀⲢⲬ ⲞⲤ ⲈⲠⲈϤⲢⲀⲚ ⲠⲈ ⲒⲞⲨⲖⲒⲞⲤ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚϮⲤⲠⲒⲢⲀ ⲚⲦⲈⲤⲀⲂⲀⲤⲦⲎ.
2 Un vienā Adramitijas laivā kāpuši, mēs gribējām Āzijas pilsētām iet garām, un aizcēlāmies, un Aristarks, tas Maķedonietis no Tesalonikas, bija mums līdz.
ⲃ̅ⲀⲚⲀⲖⲎⲒ ⲆⲈ ⲈⲞⲨϪⲞⲒ ⲚⲀⲚⲆⲢⲀⲘⲀⲚⲦⲒⲚⲈⲞⲤ ⲈϤⲚⲀⲈⲢϨⲰⲦ ⲈⲚⲒⲘⲀ ⲚⲦⲈϮⲀⲤⲒⲀ ⲀⲚϪⲰⲞⲨⲚ ⲈⲂⲞⲖ ⲈϤⲚⲈⲘⲀⲚ ⲚϪⲈⲠⲒⲔⲈⲀⲢⲒⲤⲦⲀⲢⲬⲞⲤ ⲚⲦⲈⲐⲘⲀⲔⲈⲆⲞⲚⲒⲀ ⲠⲒⲢⲈⲘⲐⲈⲤⲤⲀⲖⲞⲚⲒⲔⲎ.
3 Un otrā dienā mēs laidām malā pie Sidonas. Un Julijus laipnīgi pret Pāvilu turēdamies atļāva pie tiem draugiem iet, ka tas no tiem dabūtu apgādāšanu.
ⲅ̅ⲠⲈϤⲢⲀⲤϮ ⲆⲈ ⲀⲚⲒ ⲈⲦⲤⲨⲆⲰⲚ ⲀϤⲒⲢⲒ ⲆⲈ ⲚⲞⲨⲘⲈⲦⲘⲀⲒⲢⲰⲘⲒ ⲚⲈⲘ ⲠⲀⲨⲖⲞⲤ ⲚϪⲈⲒⲞⲨⲖⲒⲞⲤ ⲀϤⲞⲨⲀϨⲤⲀϨⲚⲒ ⲚⲀϤ ⲈⲐⲢⲈϤϢⲈ ϢⲀ ⲚⲈϤϢⲪⲎⲢ ⲚⲤⲈϤⲒ ⲠⲈϤⲢⲰⲞⲨϢ.
4 Un mēs no turienes aizcēlušies braucām apakš Kipras, jo vēji mums bija pretī.
ⲇ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲚϪⲰⲞⲨⲚ ⲈⲂⲞⲖ ⲘⲘⲀⲨ ⲀⲚⲈⲢϨⲰⲦ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲒⲦⲈⲚ ⲔⲨⲠⲢⲞⲤ ⲈⲐⲂⲈϪⲈ ⲚⲀⲢⲈ ⲠⲒⲐⲎⲞⲨ ϮⲈϦⲞⲨⲚ ⲈϨⲢⲀⲚ ⲠⲈ.
5 Un gar Ķiliķiju un Pamfiliju pār jūru pārcēlušies mēs nācām uz Miru Liķijas zemē.
ⲉ̅ⲈⲦⲀⲚⲈⲢϨⲰⲦ ⲆⲈ ⲈⲂⲞⲖ ⲈⲠⲒⲠⲈⲖⲀⲄⲞⲤ ⲈⲦⲞⲨⲦⲰϤ ⲚⲔⲨⲠⲢⲞⲤ ⲚⲈⲘ ϮⲠⲀⲘⲪⲨⲖⲒⲀ ⲀⲚⲒ ⲈⲖⲨⲤⲦⲢⲀ ⲚⲦⲈϮⲔⲨⲖⲒⲔⲒⲀ.
6 Un tur tas kapteinis atrada vienu laivu no Aleksandrijas, kas gāja uz Itāliju, un lika mums tanī iekāpt.
ⲋ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲠⲒⲈⲔⲀⲦⲞⲚⲦⲀⲢⲬⲞⲤ ϪⲒⲘⲒ ⲚⲞⲨϪⲞⲒ ⲘⲘⲀⲨ ⲚⲦⲈⲢⲀⲔⲞϮ ⲈϤⲚⲀⲈⲢϨⲰⲦ ⲈϮϨⲨⲦⲀⲖⲒⲀ ⲀϤⲦⲀⲖⲞⲚ ⲈⲢⲞϤ.
7 Un mēs kādas dienas lēni braukdami un ar mokām pret Knidu nākuši, tāpēc ka vējš mūs nelaida, braucām gar Krietu pret Salmoni.
ⲍ̅ⲈⲦⲀⲚⲰⲤⲔ ⲆⲈ ⲚⲈⲢϨⲰⲦ ⲚⲞⲨⲘⲎϢ ⲚⲈϨⲞⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲘⲞⲄⲒⲤ ⲈⲦⲀⲚⲒ ⲘⲠⲈⲘⲐⲞ ⲚⲬⲚⲒⲆⲞⲤ ⲚϤⲬⲰ ⲘⲘⲞⲚ ⲀⲚ ⲚϪⲈⲠⲒⲐⲎⲞⲨ ⲀⲚⲈⲢϨⲰⲦ ⲆⲈ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲒⲦⲈⲚ ϮⲔⲢⲎⲦⲎ ⲘⲠⲈⲘⲐⲞ ⲚⲤⲀⲖⲘⲞⲚⲎ.
8 Un ar mokām tur garām braukuši mēs nācām kādā vietā, ko sauc par krāšņu ostu, kur Laseas pilsēta bija tuvu.
ⲏ̅ⲘⲞⲄⲒⲤ ⲈⲦⲀⲚⲬⲀⲤ ⲚⲤⲰⲚ ⲀⲚⲒ ⲈⲨⲘⲀ ⲈⲨⲘⲞⲨϮ ⲈⲢⲞϤ ϪⲈ ⲚⲒⲖⲨⲘⲎⲚ ⲈⲐⲚⲀⲚⲈⲨ ⲚⲀⲤϦⲈⲚⲦ ⲆⲈ ⲈⲢⲰⲞⲨ ⲚϪⲈⲞⲨⲠⲞⲖⲒⲤ ϪⲈ ⲖⲀⲤⲈⲀ.
9 Kad nu labs laiks bija pagājis un braukšana jau bija bailīga, tāpēc ka arī gavēņu laiks jau bija pāri, tad Pāvils tos pamācīja,
ⲑ̅ⲈⲦⲀϤⲤⲒⲚⲒ ⲆⲈ ⲚϪⲈⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲚⲬⲢⲞⲚⲞⲤ ⲞⲨⲞϨ ϨⲎⲆⲎ ⲚⲈⲠⲤⲎⲞⲨ ⲀⲚ ϪⲈ ⲠⲈ ⲚⲈⲢⲠⲖⲈⲒⲚ ⲚⲈⲀ ⲠⲒϪⲞⲒ ⲄⲀⲢ ⲤⲰⲢⲈⲘ ⲠⲈ ⲈⲐⲂⲈ ϪⲈ ⲚⲈⲀ ϮⲔⲈⲚⲎⲤⲦⲒⲀ ⲤⲒⲚⲒ ⲠⲈ ⲚⲀϤϮⲚⲞⲘϮ ⲆⲈ ⲚϪⲈⲠⲀⲨⲖⲞⲤ
10 Uz tiem sacīdams: “Vīri, es redzu, ka tā braukšana notiks ar grūtumu un lielu postu, ne vien pie preces un laivas, bet arī pie mūsu dzīvības.”
ⲓ̅ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ⲚⲰⲞⲨ ⲚⲒⲢⲰⲘⲒ ϮⲚⲀⲨ ϪⲈ ⲞⲨⲞⲚ ⲞⲨϢⲰϢ ⲚⲈⲘ ⲞⲨⲘⲎϢ ⲚⲞⲤⲒ ⲚⲀϢⲰⲠⲒ ⲞⲨ ⲘⲞⲚⲞⲚ ⲘⲠⲒϪⲞⲒ ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲀⲞⲨⲒⲚ ⲀⲖⲖⲀ ⲚⲈⲘ ⲚⲈⲚⲔⲈⲮⲨⲬⲎ ϦⲈⲚⲠⲀⲒϪⲒⲚⲈⲢϨⲰⲦ.
11 Bet tas kapteinis vairāk ticēja stūrmanim un kuģiniekam, nekā tam, ko Pāvils sacīja.
ⲓ̅ⲁ̅ⲠⲒⲈⲔⲀⲦⲞⲚⲦⲀⲢⲬⲞⲤ ⲆⲈ ⲚⲀϤⲐⲎⲦ ⲚϨⲎⲦ ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲢⲈϤⲈⲢϨⲈⲘⲒ ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲚⲀⲨⲔⲖⲎⲢⲞⲤ ⲈϨⲞⲦⲈ ⲚⲎ ⲈⲚⲀⲢⲈ ⲠⲀⲨⲖⲞⲤ ϪⲰ ⲘⲘⲰⲞⲨ.
12 Un kad tā mala nederēja, tur par ziemu mist, tad tā lielā puse padomu deva, no turienes aizcelties, vai nevarētu pie Feniķes kļūt, un tur par ziemu palikt; tā ir osta iekš Krietas un stāv pret dienvidu vēju un vakara vēju.
ⲓ̅ⲃ̅ⲈⲚϤⲤⲘⲞⲚⲦ ⲆⲈ ⲀⲚ ⲚϪⲈⲠⲒⲖⲨⲘⲎⲚ ⲈⲐⲢⲈⲚⲈⲢⲠⲀⲢⲀⲬⲒⲘⲀⲌⲒⲚ ⲀⲠⲞⲨϨⲞⲨⲞ ⲒⲢⲒ ⲚⲞⲨⲤⲞϬⲚⲒ ⲈⲬⲀⲨ ⲈⲂⲞⲖ ⲘⲘⲀⲨ ϪⲈ ⲀⲢⲎⲞⲨ ⲚⲤⲈϢϪⲞⲘϪⲈⲘ ⲚⲈⲢⲔⲀⲦⲀⲚⲦⲀⲚ ⲈⲪⲞⲒⲚⲒⲜ ⲈⲈⲢⲠⲀⲢⲀⲬ ⲒⲘⲀⲌⲒⲚ ϦⲈⲚⲞⲨⲖⲨⲘⲎⲚ ⲚⲦⲈϮⲔⲢⲎⲦⲎ ⲈϤⲤⲞⲘⲤ ⲈⲠⲒⲤⲀ ⲚⲈⲘⲈⲚⲦ ⲈⲞⲨⲘⲀ ⲚⲬⲰⲢⲀ ⲠⲈ.
13 Un kad dienvidu vējš lēni pūta, tad viņiem šķita, ka savu nodomu panākuši, un enkurus uzvilkuši, tie laida jo tuvu gar Krietu.
ⲓ̅ⲅ̅ⲈϤⲚⲒϤⲒ ⲆⲈ ⲚϪⲈⲞⲨⲐⲞⲨⲢⲎⲤ ⲚⲀⲨⲘⲈⲨⲒ ⲠⲈ ϪⲈ ⲤⲈⲚⲀϢⲦⲀϨⲈ ⲠⲒϢⲞⲢⲠ ⲚⲐⲰϢ ⲈⲦⲀⲨⲀⲒϤ ⲀⲨϪⲰⲞⲨⲚ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲀⲤⲤⲰⲤ ⲀⲨⲬⲀ ϮⲔⲢⲎⲦⲎ ⲚⲤⲰⲞⲨ.
14 Bet neilgi pēc tam viesuļa vējš, kas top saukts idus, pacēlās pret to salu.
ⲓ̅ⲇ̅ⲘⲠⲈⲤⲰⲤⲔ ⲆⲈ ⲀϤⲚⲒϤⲒ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈϨⲢⲀⲚ ⲚϪⲈⲞⲨⲐⲎⲞⲨ ⲈϤϬⲞⲤⲒ ⲪⲎ ⲈϢⲀⲨⲘⲞⲨϮ ⲈⲢⲞϤ ϪⲈ ⲈⲨⲢⲀⲔⲨⲖⲰⲚ.
15 Un kad laiva tapa līdz aizrauta un nespēja pret vēju turēties, tad mēs to padevām un tapām nesti.
ⲓ̅ⲉ̅ⲈⲦⲀϤϨⲰⲖⲈⲘ ⲆⲈ ⲘⲠⲒϪⲞⲒ ⲈⲦⲈⲘⲠⲞⲨϢϪⲈⲘϪⲞⲘ ⲚϮ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈϨⲢⲀϤ ⲘⲠⲒⲐⲎ ⲞⲨ ⲀⲚϮⲦⲞⲦⲈⲚ ⲀⲚⲤⲰⲔ
16 Un kad mēs pie vienas salas nācām, kas Klauda top saukta, tad mēs tikko varējām mazo laiviņu saturēt.
ⲓ̅ⲋ̅ⲈⲦⲀⲚⲪⲰⲦ ⲆⲈ ⲈⲞⲨⲚⲎⲤⲞⲤ ⲈⲨⲘⲞⲨϮ ⲈⲢⲞⲤ ϪⲈ ⲔⲖⲀⲨⲆⲀ ⲘⲞⲄⲒⲤ ⲀⲚϢϪⲈⲘϪⲞⲘ ⲈⲀⲘⲀϨⲒ ⲚϮϦⲈⲖⲘⲈϨⲒ.
17 To tie uzvilkuši, ar virvēm to laivu nostiprināja, un bīdamies, ka uz seklumu neuzklīstu, zēģeli nolaida zemē un mētājās.
ⲓ̅ⲍ̅ⲐⲀⲒ ⲈⲦⲀⲨⲞⲖⲤ ⲚⲀⲨⲈⲢⲂⲞⲎⲐⲒⲚ ⲈⲨⲘⲞⲨⲢ ⲘⲠⲒϪⲞⲒ ⲈⲨⲈⲢϨⲞϮ ⲆⲈ ⲘⲎⲠⲰⲤ ⲚⲤⲈϨⲈⲒ ⲈϦⲢⲎⲒ ⲈϮⲤⲒⲢⲦⲎⲤ ⲀⲚⲬⲰ ⲘⲠⲒⲤⲔⲈⲨⲞⲤ ⲈⲠⲈⲤⲎⲦ ⲞⲨⲞϨ ⲠⲀⲒⲢⲎϮ ⲀⲚⲖⲰⲒⲖⲒ.
18 Un kad vētrā ļoti tapām mētāti, tad otrā dienā sāka lādiņu izmest.
ⲓ̅ⲏ̅ⲈⲢⲈ ⲂⲞⲖ ⲆⲈ ⲪⲞⲚϨ ⲈⲢⲞⲚ ⲈⲘⲀϢⲰ ⲠⲈϤⲢⲀⲤϮ ⲆⲈ ⲚⲀⲨⲂⲞⲢⲂⲈⲢ ⲈⲂⲞⲖ ⲠⲈ.
19 Un trešā dienā mēs ar savām pašu rokām laivas rīkus izmetām.
ⲓ̅ⲑ̅ⲞⲨⲞϨ ϦⲈⲚⲪⲘⲀϨ ⲄⲚⲈϨⲞⲞⲨ ⲀⲨϨⲒⲦⲞⲦⲞⲨ ⲚⲤⲀⲚⲒⲤⲔⲈⲨⲞⲤ ⲚⲦⲈⲠⲒϪⲞⲒ ⲀⲨⲤⲀⲦⲞⲨ ⲈⲂⲞⲖ
20 Un kad kādas dienas ne saule, ne zvaigznes nespīdēja un liela auka mūs spieda, tad visa glābšanas cerība mums izzuda.
ⲕ̅ⲈϤⲞⲨⲞⲚϨ ⲆⲈ ⲀⲚ ⲚϪⲈⲪⲢⲎ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲤⲒⲞⲨ ⲚⲞⲨⲘⲎϢ ⲚⲈϨⲞⲞⲨ ⲚⲞⲨⲔⲞⲨϪⲒ ⲘⲪⲰⲚϨ ⲀⲚ ⲠⲈ ⲈⲚⲀϤϢⲞⲠ ⲖⲞⲒⲠⲞⲚ ⲚⲈⲀⲤϢⲈ ⲚⲀⲤ ⲠⲈ ⲚϪⲈⲦⲈⲚϨⲈⲖⲠⲒⲤ ⲦⲎⲢⲤ ⲈⲐⲢⲈⲚⲞⲨϪⲀⲒ.
21 Un kad tie ilgi nebija ēduši, Pāvils cēlās viņu vidū sacīdams: “Jums, ak vīri, būtu pienācies man paklausīt un neaizbraukt no Krietas un izsargāties no tāda grūtuma un skādes.
ⲕ̅ⲁ̅ⲤϢⲞⲠ ⲆⲈ ⲚϪⲈⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲘⲘⲈⲦⲀⲐⲞⲨⲰⲘ ⲦⲞⲦⲈ ⲀϤⲞϨⲒ ⲈⲢⲀⲦϤ ⲚϪⲈⲠⲀⲨⲖⲞⲤ ϦⲈⲚⲦⲞⲨⲘⲎϮ ⲠⲈϪⲀϤ ϪⲈ ⲚⲀⲤⲘⲠϢⲀ ⲘⲈⲚ ⲠⲈ ⲰⲚⲒⲢⲰⲘⲒ ⲈⲀⲦⲈⲦⲈⲚⲤⲰⲦⲈⲘ ⲚⲤⲰⲒ ⲈϢⲦⲈⲘϪⲰⲞⲨⲚ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚϮⲔⲢⲎⲦⲎ ⲚⲦⲈⲦⲈⲚϪⲈⲘ ϨⲎⲞⲨ ⲘⲠⲀⲒϢⲰϢ ⲚⲈⲘ ⲠⲀⲒⲞⲤⲒ.
22 Un tagad es jūs pamācu turēt drošu prātu, jo nevienam no jums dzīvība nezudīs, bet vien tā laiva.
ⲕ̅ⲃ̅ⲞⲨⲞϨ ϮⲚⲞⲨ ⲞⲚ ϮϦⲰⲚϪ ⲈⲢⲰⲦⲈⲚ ⲰⲞⲨⲚϨⲎⲦ ⲞⲨⲮⲨⲬⲎ ⲄⲀⲢ ⲚⲞⲨⲰⲦ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲐⲎⲚⲞⲨ ⲤⲚⲀⲦⲀⲔⲞ ⲀⲚ ⲈⲂⲎⲖ ⲈⲠⲒϪⲞⲒ ⲘⲘⲀⲨⲀⲦϤ.
23 Jo šinī naktī man piestājās viens eņģelis no Tā Dieva, kam es piederu un kam es arī kalpoju,
ⲕ̅ⲅ̅ⲀϤⲞϨⲒ ⲄⲀⲢ ⲈⲢⲀⲦϤ ⲚⲀϨⲢⲀⲒ ⲘⲠⲀⲒⲈϪⲰⲢϨ ⲚϪⲈⲞⲨⲀⲄⲄⲈⲖⲞⲤ ⲚⲦⲈⲪⲚⲞⲨϮ ⲈⲦⲈ ⲀⲚⲞⲔ ⲪⲰϤ ⲞⲨⲞϨ ϮϢⲈⲘϢⲒ ⲘⲘⲞϤ.
24 Sacīdams: “Nebīsties, Pāvil, tev būs nākt ķeizara priekšā, un redzi Dievs tev visus ir dāvinājis, kas līdz ar tevi ir laivā.”
ⲕ̅ⲇ̅ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲘⲠⲈⲢⲈⲢϨⲞϮ ⲠⲀⲨⲖⲈ ϨⲰϮ ⲚⲤⲈⲦⲀϨⲞⲔ ⲈⲢⲀⲦⲔ ⲚⲀϨⲢⲀϤ ⲘⲠⲞⲨⲢⲞ ⲞⲨⲞϨ ϨⲎⲠⲠⲈ ⲚⲎ ⲈⲦⲈⲢϨⲰⲦ ⲚⲈⲘⲀⲔ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲀⲒⲦⲎⲒⲦⲞⲨ ⲚⲀⲔ ⲚϨⲘⲞⲦ.
25 Tāpēc turat drošu prātu, jūs vīri: jo es Dievam ticu, ka tas tā notiks, kā man sacīts.
ⲕ̅ⲉ̅ⲈⲐⲂⲈⲪⲀⲒ ⲚⲒⲢⲰⲘⲒ ⲞⲨⲚⲞϤ ⲚϨⲎⲦ ϮⲚⲀϨϮ ⲄⲀⲢ ⲈⲪⲚⲞⲨϮ ϪⲈ ⲤⲈⲚⲀϢⲰⲠⲒ ⲘⲪⲢⲎϮ ⲈⲦⲀⲨⲤⲀϪⲒ ⲚⲈⲘⲎⲒ.
26 Bet mēs tapsim izmesti pie kādas salas.”
ⲕ̅ⲋ̅ϨⲰϮ ⲄⲀⲢ ⲚⲦⲈⲚⲒ ⲈϪⲈⲚ ⲞⲨⲚⲎⲤⲞⲤ.
27 Kad nu tā četrpadsmitā nakts bija nākusi, un mēs Adrijas jūrā tapām mētāti ap nakts vidu, tad tie laivinieki bijās, ka neuzdurtos uz kādu malu.
ⲕ̅ⲍ̅ⲈⲦⲀ ⲒⲆ ⲆⲈ ⲚⲈϪⲰⲢϨ ϢⲰⲠⲒ ⲈⲚⲬⲎ ⲤⲀⲠⲒϨⲰⲒⲘⲒ ϦⲈⲚⲠⲒⲀⲚⲆⲢⲒⲀⲤ ϦⲈⲚⲦⲪⲀϢⲒ ⲆⲈ ⲘⲠⲒⲈϪⲰⲢϨ ⲚⲀⲨⲘⲈⲨⲒ ⲆⲈ ⲚϪⲈⲚⲒⲚⲈϤ ϪⲈ ⲀⲨϦⲰⲚⲦ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲞⲨⲬⲰⲢⲀ.
28 Un tie lodi izmeta un atrada divdesmit asis, un maķenīt tālāk atkal lodi izmetuši, atrada piecpadsmit asis.
ⲕ̅ⲏ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲨⲤⲒϮ ⲈⲠⲈⲤⲎⲦ ⲚϮⲂⲞⲖⲒⲤ ⲀⲨϪⲈⲘ ⲔⲚϨϤⲞⲦ ⲘⲘⲰⲞⲨ ⲈⲦⲀⲨⲈⲢ ⲞⲨⲔⲞⲨϪⲒ ⲆⲈ ⲚⲞⲨⲰϢ ⲀⲨⲤⲒϮ ⲚϮⲂⲞⲖⲒⲤ ⲈⲠⲈⲤⲎⲦ ⲀⲨϪⲈⲘ ⲒⲈ ⲚϨϤⲞⲦ.
29 Un bīdamies, ka uz akmeņiem neuzklīstu, tie meta no laivas pakaļgala četrus enkurus un vēlējās, ka gaisma austu.
ⲕ̅ⲑ̅ⲈⲚⲈⲢϨⲞϮ ⲆⲈ ⲘⲎⲠⲰⲤ ⲚⲦⲈⲚϨⲈⲒ ⲈϦⲢⲎⲒ ⲈϨⲀⲚⲘⲀ ⲈⲨⲚⲀϢⲦ ⲀⲨϨⲒ ⲆⲚⲀⲨϪⲀⲖ ⲤⲀⲪⲀϨⲞⲨ ⲘⲠⲒϪⲞⲒ ⲚⲀⲨⲦⲰⲂϨ ⲈⲐⲢⲈ ⲠⲒⲈϨⲞⲞⲨ ϢⲰⲠⲒ.
30 Bet kad tie laivinieki meklēja no laivas bēgt un mazo laiviņu nolaida jūrā, melodami, ka no priekšgala enkurus gribot nolaist,
ⲗ̅ⲈⲨⲔⲰϮ ⲆⲈ ⲚϪⲈⲚⲒⲚⲈϤ ⲚⲤⲈⲪⲰⲦ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲀ ⲠⲒϪⲞⲒ ⲀⲨⲬⲰ ⲚϮⲤⲔⲀⲪⲎ ⲈϦⲢⲎⲒ ⲈⲪⲒⲞⲘ ϦⲈⲚⲞⲨⲖⲰⲒϪⲒ ϨⲰⲤ ϪⲈ ⲈⲨⲚⲀϨⲒⲞⲨⲒ ⲚϨⲀⲚⲀⲨϪⲀⲖ ⲈⲂⲞⲖ ⲤⲀⲦϨⲎ.
31 Tad Pāvils uz to kapteini un tiem karavīriem sacīja: “Ja šie nepaliek laivā, tad jūs nevarat izglābties.”
ⲗ̅ⲁ̅ⲠⲈϪⲈ ⲠⲀⲨⲖⲞⲤ ⲘⲠⲒⲈⲔⲀⲦⲞⲚⲦⲀⲢⲬⲞⲤ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲘⲀⲦⲞⲒ ϪⲈ ⲈϢⲰⲠ ⲀⲢⲈϢⲦⲈⲘ ⲚⲀⲒ ⲞϨⲒ ϨⲒ ⲠⲒϪⲞⲒ ⲘⲘⲞⲚ ϢϪⲞⲘ ⲘⲘⲰⲦⲈⲚ ⲈⲚⲞϨⲈⲘ.
32 Tad tie karavīri tās laiviņas virves nocirta un lika tai nokrist.
ⲗ̅ⲃ̅ⲦⲞⲦⲈ ⲚⲒⲘⲀⲦⲞⲒ ⲀⲨⲤⲰⲖⲠ ⲚⲚⲒⲚⲞϨ ⲚⲦⲈϮⲤⲔⲀⲪⲎ ⲀⲨⲬⲀⲤ ⲈⲐⲢⲈⲤϨⲈⲒ.
33 Un kamēr gaisma ausa, Pāvils visus lūdza, lai barības pabauda, sacīdams: “Šodien ir tā četrpadsmitā diena, ka jūs gaidīdami paliekat neēduši un nekā neesat baudījuši.
ⲗ̅ⲅ̅ϢⲀⲦⲈ ⲠⲒⲈϨⲞⲞⲨ ϢⲰⲠⲒ ⲚⲀϤⲐⲰⲦ ⲘⲠⲞⲨϨⲎⲦ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲚϪⲈⲠⲀⲨⲖⲞⲤ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲤⲈϬⲒ ⲚⲞⲨϦⲢⲈ ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲒⲤ ⲒⲆ ⲚⲈϨⲞⲞⲨ ⲀⲢⲈⲦⲈⲚϪⲞⲔⲞⲨ ⲈⲂⲞⲖ ⲈⲢⲈⲦⲈⲚⲤⲞⲘⲤ ⲈⲂⲞⲖ ⲘⲠⲈⲦⲈⲚⲞⲨⲈⲘ ϨⲖⲒ.
34 Tādēļ es jūs pamācu, barību ņemt; jo tas jums pašiem būs par labu; jo nevienam no jums ne mats no galvas nekritīs.”
ⲗ̅ⲇ̅ⲈⲐⲂⲈⲪⲀⲒ ϮⲦⲰⲂϨ ⲘⲘⲰⲦⲈⲚ ⲈⲐⲢⲈⲦⲈⲦⲈⲚϬ ⲒⲚⲦⲈⲦⲈⲚϦⲢⲈ ⲪⲀⲒ ⲄⲀⲢ ϤϢⲞⲠ ⲚϢⲞⲢⲠ ⲈⲠⲈⲦⲈⲚⲞⲨϪⲀⲒ ⲞⲨϤⲰⲒ ⲄⲀⲢ ⲚⲦⲈⲦⲀⲪⲈ ⲚⲞⲨⲀⲒ ⲘⲘⲰⲦⲈⲚ ϤⲚⲀⲦⲀⲔⲞ ⲀⲚ.
35 Un to sacījis un maizi ņēmis, viņš Dievam pateicās visu priekšā un to pārlauzis iesāka ēst.
ⲗ̅ⲉ̅ⲚⲀⲒ ⲆⲈ ⲈⲦⲀϤϪⲞⲦⲞⲨ ⲀϤϬⲒ ⲚⲞⲨⲰⲒⲔ ⲀϤϢⲈⲠϨⲘⲞⲦ ⲚⲦⲈⲚ ⲪⲚⲞⲨϮ ⲘⲠⲈⲘⲐⲞ ⲚⲞⲨⲞⲚ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲪⲀϢϤ ⲀϤⲈⲢϨⲎⲦⲤ ⲚⲞⲨⲰⲘ.
36 Un visi iedrošināti ņēma arī barību.
ⲗ̅ⲋ̅ⲈⲦⲀ ⲠⲞⲨϨⲎⲦ ⲆⲈ ⲞⲨⲚⲞϤ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲚⲐⲰⲞⲨ ϨⲰⲞⲨ ⲀⲨϬⲒ ⲚⲦⲞⲨϦⲢⲈ.
37 Un mēs tanī laivā pavisam bijām divsimt un septiņdesmit un sešas dvēseles.
ⲗ̅ⲍ̅ⲚⲒⲮⲨⲬⲎ ⲆⲈ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲈⲚⲀⲨϨⲒ ⲠⲒϪⲞⲒ ⲚⲀⲨⲈⲢ ⲤⲞ ⲠⲈ.
38 Un paēduši tie laivu atviegloja, labību jūrā izmezdami.
ⲗ̅ⲏ̅ⲈⲦⲀⲨⲤⲒ ⲆⲈ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚϮϦⲢⲈ ⲚⲀⲨⲐⲢⲞ ⲘⲠⲒϪⲞⲒ ⲈⲀⲤⲒⲀⲒ ⲠⲈ ⲈⲨⲤⲒϮ ⲘⲠⲒⲤⲞⲨⲞ ⲈⲪⲒⲞⲘ.
39 Un kad gaisma ausa, tie to zemi nepazina, bet ieraudzīja vienu jūras līci, kura malā tie laivu gribēja pielaist, ja tik varētu.
ⲗ̅ⲑ̅ϨⲞⲦⲈ ⲆⲈ ⲈⲦⲀ ⲠⲒⲈϨⲞⲞⲨ ϢⲰⲠⲒ ⲘⲠⲞⲨⲤⲞⲨⲈⲚ ⲠⲒⲔⲀϨⲒ ⲚⲀⲨϮ ⲆⲈ ⲚϨⲐⲎⲞⲨ ⲚⲞⲨⲔⲞⲖⲠⲤ ⲈⲞⲨⲞⲚ ⲞⲨⲬⲢⲞ ⲚϦⲎⲦϤ ⲚⲀⲨⲤⲞϬⲚⲒ ⲆⲈ ϪⲈ ⲀⲢⲎⲞⲨ ⲤⲈⲚⲀϢⲚⲞϨⲈⲘ ⲘⲠⲒϪⲞⲒ ⲈⲘⲀⲨ.
40 Un tie enkurus nocirtuši palaida jūrā un turklāt stūra saites atraisījuši un zēģeli pa vējam pacēluši dzinās pie malas.
ⲙ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲨϤⲒ ⲚⲚⲒⲀⲨϪⲀⲖ ⲚⲀⲨⲬⲰ ⲘⲘⲰⲞⲨ ⲈϦⲢⲎⲒ ⲈⲪⲒⲞⲘ ⲀⲘⲀ ⲆⲈ ⲀⲨⲬⲀ ϪⲰⲞⲨ ⲚⲚⲒϨⲒⲎⲞⲨ ⲈⲂⲞⲖ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲨⲤⲞⲤⲒ ⲘⲠⲒⲀⲢⲦⲈⲘⲰⲚ ⲘⲠⲒⲐⲎⲞⲨ ⲈⲐⲚⲒϤⲒ ⲀⲨⲘⲞⲚⲒ ⲈⲠⲒⲬⲢⲞ.
41 Bet tie noklīda tādā vietā, kur uz abējām pusēm bija jūra, un laiva dauzījās, un priekšgals uzgāja uz sēkli un palika nekustināms, un pakaļgals tapa sadauzīts no viļņu varas.
ⲙ̅ⲁ̅ⲈⲦⲀⲨϨⲈⲒ ⲆⲈ ⲈⲞⲨⲘⲀ ⲈϤⲞⲒ ⲚⲐⲀⲖⲀⲤⲤⲀ ⲤⲚⲞⲨϮ ⲀⲨϨⲈⲢϢ ⲠⲒϪⲞⲒ ⲈⲘⲀⲨ ⲞⲨⲞϨ ϨⲒⲦϨⲎ ⲘⲈⲚ ⲘⲘⲞϤ ⲀϤⲦⲀϪⲢⲞ ⲀϤⲞϨⲒ ⲚϤⲔⲒⲘ ⲀⲚ ⲪⲀϨⲞⲨ ⲆⲈ ⲘⲘⲞϤ ⲀϤⲂⲰⲖ ⲈⲂⲞⲖ ⲚⲦⲈⲚ ⲠϬⲒⲚϪⲞⲚⲤ ⲚⲦⲈⲚⲒϨⲰⲒⲘⲒ.
42 Tad to karavīru padoms bija, tos saistītos nokaut, lai neviens izpeldēdams neizbēgtu.
ⲙ̅ⲃ̅ⲀⲨⲒⲢⲒ ⲆⲈ ⲚⲞⲨⲤⲞϬⲚⲒ ⲚϪⲈⲚⲒⲘⲀⲦⲞⲒ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲤⲈϦⲰⲦⲈⲂ ⲚⲚⲎ ⲈⲦⲤⲞⲚϨ ⲘⲎⲠⲰⲤ ⲚⲦⲈⲞⲨⲀⲒ ⲚⲎⲂⲒ ⲚⲦⲈϤⲪⲰⲦ.
43 Bet tas kapteinis, gribēdams Pāvilu izglābt, viņu padomam turējās pretī un pavēlēja tiem, kas varēja peldēt, papriekš ūdenī ielaisties un malā iet,
ⲙ̅ⲅ̅ⲠⲒⲈⲔⲀⲦⲞⲚⲦⲀⲢⲬⲞⲤ ⲆⲈ ⲈϤⲞⲨⲰϢ ⲈⲚⲞϨⲈⲘ ⲘⲠⲀⲨⲖⲞⲤ ⲀϤϢⲀϢⲦⲞⲨ ⲈϢⲦⲈⲘⲒⲢⲒ ⲘⲠⲞⲨⲤⲞϬⲚⲒ ⲀϤⲞⲨⲀϨⲤⲀϨⲚⲒ ⲆⲈ ⲚⲚⲎ ⲈⲦⲈ ⲞⲨⲞⲚ ϢϪⲞⲘ ⲘⲘⲰⲞⲨ ⲚⲤⲈϤⲒⲦⲞⲨ ⲈⲪⲒⲞⲘ ⲚⲤⲈⲚⲎⲂⲒ ⲚϢⲞⲢⲠ ⲈⲠⲒⲬⲢⲞ.
44 Un tiem citiem, vai uz galdiem, vai uz kādiem laivas gabaliem; un tā notika, ka visi izglābās un tika malā.
ⲙ̅ⲇ̅ⲞⲨⲞϨ ⲠⲔⲈⲤⲰϪⲠ ϨⲀⲚⲞⲨⲞⲚ ⲘⲈⲚ ϨⲒ ϨⲀⲚⲤⲀⲚⲒⲤ ϨⲀⲚⲔⲈⲬⲰⲞⲨⲚⲒ ⲆⲈ ϨⲒ ϨⲀⲚⲔⲈⲈⲚⲬ ⲀⲒ ⲚⲦⲈⲠⲒϪⲞⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲠⲀⲒⲢⲎϮ ⲀⲤϢⲰⲠⲒ ⲈⲐⲢⲈⲚⲚⲞϨⲈⲘ ⲦⲎⲢⲈⲚ ⲈⲠⲒⲬⲢⲞ.
