< Apustuļu Darbi 25 >
1 Tad nu Festus, to zemes valdību uzņēmis, gāja pēc trim dienām no Cezarejas uz Jeruzālemi.
Titia, Festus etu jagate ahise, aru tin din pichete, tai Caesarea pora Jerusalem te jaise.
2 Un tur viņam tas augstais priesteris un tie augstākie no tiem Jūdiem sūdzēja pret Pāvilu un viņu lūdza,
Titia mukhyo purohit khan aru Yehudi laga cholawta khan Festus logot Paul bhirodh te golti lagaise, aru anurodh korise.
3 Želastības prasīdami pret viņu, ka tas viņu uz Jeruzālemi sūtītu, glūnēdami, ka viņu uz ceļa nokautu.
Aru Paul laga bhirodh te ekta upkar Festus ke mangise - ki Festus pora Paul ke Jerusalem te matibo nimite- eneka hoile taike loija-a homoi te kunba khan rasta te rukhai kene taike morai dibole bhabona thakise.
4 Tad Festus atbildēja, ka Pāvils topot sargāts Cezarejā, un ka viņš pats gribot drīz turp aiziet.
Kintu Festus koise Paul to Caesarea te bondhi ase, aru tai nijor bhi joldi ta te jabole ase.
5 Kas nu jūsu starpā to var (tā viņš sacīja), tie lai līdz noiet un to apsūdz, ja kāda vaina ir pie šā vīra.
Tai koise, “Etu karone tumikhan majote kun cholawta ase taikhan moi logote jabole dibi. Jodi etu manu kiba biya kaam korise koile, taikhan taike golti dibole kobi.”
6 Un kad viņš pie tiem vairāk kā desmit dienas bija palicis, tad viņš nāca uz Cezareju un otrā dienā, uz soģa krēsla sēdēdams, viņš pavēlēja, Pāvilu atvest.
Aru tai dos din nisena taikhan logote thaki kene tai Caesarea te ahi jaise, aru dusra din bisar jagate bohi kene Paul ke loi anibole hukum dise.
7 Un kad tas bija atnācis, tad tie no Jeruzālemes nākušie Jūdi apkārt stāvēja, daudz un grūtas vainas pret Pāvilu nesdami, ko tie nevarēja pierādīt.
Aru jitia Paul ahise, Jerusalem pora aha Yehudi khan ahi tai age piche khara hoi kene taike bisi biya golti lagaise jun to taikhan nijor bhi sakhi koribo napare.
8 Jo tas tā aizbildinājās: “Es neko neesmu grēkojis, ne pret Jūdu bauslību, ne pret Dieva namu, ne pret ķeizaru.”
Titia tai nijor kotha koise, “Moi Yehudi khan niyom laga bhirodh, nohoile girja ke bhirodh, nohoile Caesar laga bhirodh te eku bhi golti kora nohoi.”
9 Bet Festus gribēdams tiem Jūdiem pa prātam darīt, atbildēja un uz Pāvilu sacīja: “Vai tu gribi uz Jeruzālemi iet, lai es tevi tur tiesāju par šīm lietām?”
Kintu Festus Yehudi khan ke khushi koribo itcha pora Paul ke koise, “Tumi Jerusalem te jai kene ami laga bisar jaga usorte etu kotha loi bisar korile tumi itcha hobo?”
10 Bet Pāvils sacīja: “Es stāvu priekš ķeizara soģa krēsla, tur man pienākas tapt tiesātam, tiem Jūdiem es nekādu netaisnību neesmu darījis, kā arī tu jo labi zini.
Titia Paul koise, “Moi etiya bhi Caesar bisar jaga usorte khara ase, ami laga bisar yate hobo lage, apuni bhi jani ase, moi Yehudi khan logot eku golti kora nohoi.
11 Bet ja es netaisnību esmu darījis un nāvi kaut kā pelnījis, tad es neliedzos mirt; bet ja tas nav nekas, par ko tie mani apsūdz, tad neviens pēc viņu patikšanas mani viņiem nevar nodot. Es ķeizaru piesaucu.”
Jodi moi golti ase, aru etu nimite moike morai dibole layak ase koile moi morile bhi apatti nai. Kintu ki kotha loi kene moike doshi di ase, jodi ekta bhi hosa nohoi koile, kunbi moike taikhan hathte dibo na paribo, moi Caesar logot anurodh koribo.”
12 Tad Festus ar tiem runas kungiem sarunājies atbildēja: “Ķeizaru tu esi piesaucis, pie ķeizara tev būs noiet.”
Titia Festus pora sabhakhan ke kotha kori kene koise, “Tumi Caesar logote kotha mila bole kori ase. Karone tumi Caesar logote jabo!”
13 Bet kad kādas dienas bija pagājušās, tad ķēniņš Agrippa un Berniķe nāca uz Cezareju, Festu apsveicināt.
Aru olop din juwa pichete Raja Agrippa aru Bernica Caesarea te ahi Festus ke adar dise.
14 Un kad tie kādas dienas tur bija pakavējušies, Festus ķēniņam stāstīja Pāvila lietas sacīdams: “Še ir viens vīrs no Felika atstāts cietumā;
Aru duijon ta te bisi din thaka pichete, Festus Paul laga kotha raja ke koi dise. Tai koise, “Felix pora yate kunba ekjon ke bondh kora jagate rakhi ase.
15 Par to, kad es biju Jeruzālemē, tie augstie priesteri un Jūdu vecaji pienesa sūdzību un lūdza spriedumu pret viņu;
Aru jitia moi Jerusalem te jaise, Yehudi khan laga mukhyo purohit khan aru bura khan tai bhirodh te golti kotha moike koise, bisar kori taike saja dibole.
16 Tiem es atbildēju: Romiešiem nav ieradums, kādu cilvēku nodot uz nomaitāšanu, pirms tas, kas apsūdzēts, tos sūdzētājus nav redzējis savā priekšā un nav vaļu dabūjis par to sūdzību aizbildināties.
Kintu moi taikhan ke koise, Rome laga niyom te to hoile, kunke golti lagai ase, taike bisar kora dinte taike golti lagai diya khan usor nijor sob kotha kobole homoi nadi kene taike saja diya niyom nai.
17 Kad nu tie šeitan bija sanākuši, tad es bez nekādas kavēšanās otrā dienā uz soģa krēsla sēdēdams pavēlēju, to vīru atvest;
Karone jitia taikhan yate ahi kene joma hoise, moi deri nakori kene dusra din, bisar jagate bohi kene utu manu ke loi anibole hukum dise.
18 Pret to tie sūdzētāji stāvēdami nekādu lietu nav pienesuši, ko es par ļaunu būtu uzskatījis.
Jitia taike golti diya manu khan khara koi kene tai laga golti koise, taikhan eku biya golti dibo para nai, jineka moi bhabise tineka huwa nai.
19 Bet tiem bija kādas apjautāšanas pret viņu par savu pašu māņu ticību un par kādu Jēzu, kas esot nomiris, par ko Pāvils sacīja, Viņu esam dzīvu.
Kintu taikhan nijor dhorom kotha aru mori juwa Jisu koi kene ekjon asele, Paul koi utu jinda ase, etu kotha loi kotha namila he ase.
20 Un šo strīdus lietu labi nesaprazdams, es sacīju: vai tas gribot uz Jeruzālemi iet un tur par šīm lietām likties tiesāties.
Aru etu laga motlob moi bhal pora bujhi bole para nai, karone moi taike hudise jodi tai etu kotha ke bisar kori bole Jerusalem te jabole mon kore na nai.
21 Bet kad Pāvils prasīja, lai uz paša ķeizara spriedumu taptu sargāts; tad es pavēlēju to sargāt, tiekams es viņu pie ķeizara sūtīšu.”
Kintu Paul koise tai Caesar logote anurodh koribo, etu karone moi taike Caesar logot pathai nadiya tak taike bondh kora jagate thaki bole hukum dise.”
22 Un Agrippa sacīja uz Festu: “Es pats arīdzan šo cilvēku gribētu dzirdēt;” un viņš sacīja: “Rīt tu to dzirdēsi.”
Titia Agrippa pora Festus ke koise, “Moi nijor utu manu laga kotha hunibo itcha ase. Festus jawab dise, “Kali apuni tai kotha huni bole pabo.”
23 Tad nu otrā dienā, kad Agrippa un Berniķe ar lielu greznību nāca un ar tiem virsniekiem un tās pilsētas augstiem vīriem iegāja tiesas namā, Pāvils pēc Festus pavēles tapa atvests.
Karone dusra din Agrippa aru Bernica duijon dhum-dham pora bhal kapra lagai kene aru sheher laga daruga khan aru dusra cholawta logote sabha te ahise. Aru jitia Festus hukum dise, titia Paul ke loi anise.
24 Un Festus sacīja: “Agrippa ķēniņ un visi jūs vīri, kas klāt esat, jūs šo redzat, par ko visa Jūdu draudze tā Jeruzālemē kā arī šeitan mani ir piesaukusi un brēc, ka tam nebūs vairs dzīvot.
Festus koise, “Raja Agrippa aru jun yate ahi bohi ase, apnikhan bhi etu manu ke dikhi ase, etu manu nimite yate thaka Yehudi khan sob aru Jerusalem te thaka sob moi logote binti korise tai jinda thaki bole nalage koise.
25 Bet es esmu atradis, ka tas neko nav darījis, ar ko nāvi būtu pelnījis; un tādēļ, ka tas pats ķeizaru ir piesaucis, tad es esmu spriedis, viņu sūtīt.
Kintu tai moribo lage eneka eku kaam kora moi pa-a nai, aru tai nijor moi Caesar logot anurodh koribo koise, to moi taike pathai dibole faisla kori loise.
26 Bet man par šo nav nekādas skaidrības, ko Tam Kungam lai rakstu. Tādēļ es jums to esmu priekšā vedis un visvairāk tev, ķēniņ Agrippa, lai es pēc notikušas izklausīšanas zinu, kas jāraksta.
Kintu tai laga kotha ami Caesar logot kineka likhibo thik napai-a karone, moi taike apnikhan aru khaas pora Raja Agrippa apuni usorte loi anise, pichete kiba likhi bole pabo bhabona kori kene.
27 Jo man šķiet, aplamu lietu esam, vienu saistītu sūtīt un tās vainas pret to neuzrādīt.”
Kelemane ekjon manu ke ki nimite bondhi nisena pathai ase etu thik pora nalikhile, etu to moi hisab te thik nohobo.”