Apustuļu Darbi 25
1 Tad nu Festus, to zemes valdību uzņēmis, gāja pēc trim dienām no Cezarejas uz Jeruzālemi.
Vuu ufesto ainghile mukhilungha khila watmile ifigono fidatu pwakhaluta khu kaisali akhafika khu yelusalemu.
2 Un tur viņam tas augstais priesteris un tie augstākie no tiem Jūdiem sūdzēja pret Pāvilu un viņu lūdza,
Untwa umbaha uva va yahudi undwanchiwa vakhang'elikhila inongwa iya pavuli khwa festo, pwu vakhanchova vakholehencha nchoninamakha khwa festo.
3 Želastības prasīdami pret viņu, ka tas viņu uz Jeruzālemi sūtītu, glūnēdami, ka viņu uz ceļa nokautu.
Vakhandoova ufesto nikhisa khu mamenyu agha pavuli ukhuta amwielange khu yelusalemu ukhuva vinogwa ukhumbuuda upavuli munjiela.
4 Tad Festus atbildēja, ka Pāvils topot sargāts Cezarejā, un ka viņš pats gribot drīz turp aiziet.
U Festo akhavavula akhata upavuli akhungiwe mukaisari, nukhuta navope ayivuya khukhukwa imbieve.
5 Kas nu jūsu starpā to var (tā viņš sacīja), tie lai līdz noiet un to apsūdz, ja kāda vaina ir pie šā vīra.
Anchovile “ulwakhuva, vala aviwesya, ukhuluta ukwa nufwe. inave khukhile ikhinu ikhivivi khumunu uyuu, mlondiwa ukhung'iega.”
6 Un kad viņš pie tiem vairāk kā desmit dienas bija palicis, tad viņš nāca uz Cezareju un otrā dienā, uz soģa krēsla sēdēdams, viņš pavēlēja, Pāvilu atvest.
Vuvatamile ifighono nane nukhulutila, akavuya ukaisari. ikhighono ikyankongile akhatama pakhighoda ikyavuhieghi nukhulamula ukhuta vandete upavuli khumwene.
7 Un kad tas bija atnācis, tad tie no Jeruzālemes nākušie Jūdi apkārt stāvēja, daudz un grūtas vainas pret Pāvilu nesdami, ko tie nevarēja pierādīt.
Avile afikhe avayahudi ukhuhuma khu yelusalemu vakhima pawipi, pwu vakhanchova imbombo inongw inchieluteilile inchakhumbikha mbuhiegi vvuvivi nchimanyile.
8 Jo tas tā aizbildinājās: “Es neko neesmu grēkojis, ne pret Jūdu bauslību, ne pret Dieva namu, ne pret ķeizaru.”
Upavuli akhabela akhanchova, sanchakhulitawa ilya vayahudi, sanchakesari, nivombile imbivi.'
9 Bet Festus gribēdams tiem Jūdiem pa prātam darīt, atbildēja un uz Pāvilu sacīja: “Vai tu gribi uz Jeruzālemi iet, lai es tevi tur tiesāju par šīm lietām?”
Ulwakhuva ufesto anogwagwa ukhuta avoneeke inonu kuvayahudi, pwu akhamwanda upavuli akhata, nawigwa ukhuluta kuyelusalemu khuhiegiwa nune khumbombo inchi?
10 Bet Pāvils sacīja: “Es stāvu priekš ķeizara soģa krēsla, tur man pienākas tapt tiesātam, tiem Jūdiem es nekādu netaisnību neesmu darījis, kā arī tu jo labi zini.
Upavuli akhanda akhanchova, “nikwiema pavulongolo pakhigoda ikyavuhieghi ikya kaisari upwupilondiwa une ukhuhighiwa. sanievakhosehinche avayahudi nduvulumanyile.
11 Bet ja es netaisnību esmu darījis un nāvi kaut kā pelnījis, tad es neliedzos mirt; bet ja tas nav nekas, par ko tie mani apsūdz, tad neviens pēc viņu patikšanas mani viņiem nevar nodot. Es ķeizaru piesaucu.”
Inave nielininongwa pwu ienghave nivombile nilondiwa ukhuhigiwa ukhufwa, sanibela ukhufwa. ulwakhuva uvuhieghi wa veine khulyune vusikhuli, asikhuli umunu uviwesya unkhunglielikakhuvene. nikhundova ukaisali.
12 Tad Festus ar tiem runas kungiem sarunājies atbildēja: “Ķeizaru tu esi piesaucis, pie ķeizara tev būs noiet.”
Ufesto wa nchovile navahiegi akhamula, “vukhundova ukaisali, uyuwiluta khwa kaisari.”
13 Bet kad kādas dienas bija pagājušās, tad ķēniņš Agrippa un Berniķe nāca uz Cezareju, Festu apsveicināt.
Vufilutile ifigoono, untwa uaglipa nu belnike vakhincha kukaisalia, ukhugeendela ufesto.
14 Un kad tie kādas dienas tur bija pakavējušies, Festus ķēniņam stāstīja Pāvila lietas sacīdams: “Še ir viens vīrs no Felika atstāts cietumā;
Vuvatamile apo ifigono fingi, ufesto akhahilikha inongwa ya pavuli khu ntwa, akhata, “umunu yuoma vakhandekhile apha pha feliki ndumunu uvakhungiwe.
15 Par to, kad es biju Jeruzālemē, tie augstie priesteri un Jūdu vecaji pienesa sūdzību un lūdza spriedumu pret viņu;
Upwunikale khuyelusalemu avantwa avavaha na avaghogholo avakivu vayahudi vakhaleta inongwa incha munu ouyu khulyune, navene pwuvaliekhuvuncha ukhuhigiwa khumuuyu umuvahigiele.
16 Tiem es atbildēju: Romiešiem nav ieradums, kādu cilvēku nodot uz nomaitāšanu, pirms tas, kas apsūdzēts, tos sūdzētājus nav redzējis savā priekšā un nav vaļu dabūjis par to sūdzību aizbildināties.
Une nikhavamula nikhata salulaghilelo ulya valoma ukhung'umya umunu vusapanogilele ukhung'umya.
17 Kad nu tie šeitan bija sanākuši, tad es bez nekādas kavēšanās otrā dienā uz soģa krēsla sēdēdams pavēlēju, to vīru atvest;
Pwu vavile vinchile apa pupaninie, saniekhawesye ukhupulikiela, apange ikhigono ikhikhankongile nikhatama pakhigoda ikyavuhiegi nukhulamula ukhuta umunu uywa vagheighe mughati.
18 Pret to tie sūdzētāji stāvēdami nekādu lietu nav pienesuši, ko es par ļaunu būtu uzskatījis.
Unsiekhi avansitakhagha vuviemile nukhunchova, nikhasaga nikhata nchisikhuli inongwa imbaha inchakungliegha nchincho valetiele inchakhung'ega umunu uyu.
19 Bet tiem bija kādas apjautāšanas pret viņu par savu pašu māņu ticību un par kādu Jēzu, kas esot nomiris, par ko Pāvils sacīja, Viņu esam dzīvu.
Puvakava, nukhubenchana numwene khulwiedikho ulwavene ulwa yesu uviafwile, hange upavuli akhavavula ukhuta mwumi.
20 Un šo strīdus lietu labi nesaprazdams, es sacīju: vai tas gribot uz Jeruzālemi iet un tur par šīm lietām likties tiesāties.
Niekhale ninisisilile ukhunchinghahiencha ienongwa ieyi, nikhambuncha iengave ayiluta khu yelusalemu khuhiegiwa khunongwa inchi.
21 Bet kad Pāvils prasīja, lai uz paša ķeizara spriedumu taptu sargāts; tad es pavēlēju to sargāt, tiekams es viņu pie ķeizara sūtīšu.”
Upavuli vuielangiwa ukhuva vambikhe pavuloleili vuvipulikhila uvulamunchi wa ntwa.
22 Un Agrippa sacīja uz Festu: “Es pats arīdzan šo cilvēku gribētu dzirdēt;” un viņš sacīja: “Rīt tu to dzirdēsi.”
Uaglipa akhanchova nu Festo “nikhanogilwa ukhumpulihiencha umunu uyu” ufesto akanchova, akhata “khilavo uyuvukhumulihincha”.
23 Tad nu otrā dienā, kad Agrippa un Berniķe ar lielu greznību nāca un ar tiem virsniekiem un tās pilsētas augstiem vīriem iegāja tiesas namā, Pāvils pēc Festus pavēles tapa atvests.
pwu intondo, uaglipa nu belnike vakhincha nuluhekhelo lwingi; vakhafika khuliboma ilyavavaha avasikali avaligoha, na vanu avanyamakha pakhiluga. nu ufesto wahuminche ululagielo, ulwakhundeta upavuli khuvene.
24 Un Festus sacīja: “Agrippa ķēniņ un visi jūs vīri, kas klāt esat, jūs šo redzat, par ko visa Jūdu draudze tā Jeruzālemē kā arī šeitan mani ir piesaukusi un brēc, ka tam nebūs vairs dzīvot.
Ufesto akhanchova, “untwa uaglipa, na vanu voni vavo pwuvale apa pwupaninie nufwe, mukhumbona umunu uyu; ululundamano lwoni ulwa vayahudi ulya khu yelusalemu napa vanogile ukhuta nivatange, na vene pwu vakhatoncha ilimenyu ukhuta umunu uyu vakhufwa.
25 Bet es esmu atradis, ka tas neko nav darījis, ar ko nāvi būtu pelnījis; un tādēļ, ka tas pats ķeizaru ir piesaucis, tad es esmu spriedis, viņu sūtīt.
nikhavona sakhavombe khinu ikyakhunanga ukhuta nifwe; ulwakhuva amwilangi untwa, nikhalamwile ukhumbika khumwene.
26 Bet man par šo nav nekādas skaidrības, ko Tam Kungam lai rakstu. Tādēļ es jums to esmu priekšā vedis un visvairāk tev, ķēniņ Agrippa, lai es pēc notikušas izklausīšanas zinu, kas jāraksta.
Nilivuvule khitu ikyakwandika khuntwa. ulwakhuva une niendetile khulyuve uve, vintwa viegbipa, ukhuva nive nikhinu ikyakhusimba khunongwa ieyi.
27 Jo man šķiet, aplamu lietu esam, vienu saistītu sūtīt un tās vainas pret to neuzrādīt.”
Ulwakhuva nilola nivona sakhulikhinu ikyakhuhilika unkungwa walivuvule inchakhung'iega ukhuhiegiwa.
