Apustuļu Darbi 24
1 Un pēc piecām dienām tas augstais priesteris Ananija nonāca ar tiem vecajiem un ar kādu runātāju Tertullu; šie pie tā zemes valdītāja savu sūdzību pret Pāvilu pienesa.
Alu longu kochingbv Nyibu Butv Ananias nyigagatv vdwlo meegonyi okv Pvbv chinv ako Tertullus minam lvkobv Kaisaria bv vngla. Bunu Peliksnyi kaarwk chotola okv bunu Paulnyi gungnying milwk toku.
2 Un kad viņš tapa saukts, Tertullus iesāka viņu apsūdzēt sacīdams:
Vbvrikunamv, Paulnyi goklwk toku, okv Tertullus hvbv gungnying lwkrap toku: “Mvngdvnam nyigam! Noogv chinampanam lokv ngonua rigvla rinamv awgo sarsopoyo toku, okv ngonugv diringmooku gv dinchinam risvvngsv nga alvrungbv ridinvngdin gvpvku.
3 “Ka mēs caur tevi lielu mieru esam dabūjuši, un ka caur tavu uzraudzību daudz teicamas lietas šai tautai notiek, to mēs, viscienīgais Feliks, visādi un visās malās ar visu pateikšanu saņemam.
Ngonu so ogumvnwng nga okv ho dw mvnwnglo alvbv tulwk minggv dvnv, okv ngonu mvnwng ngv nam alvrungbv mvngyum doonv.
4 Bet lai es tevi pārāk ilgi nekavēju, lūdzos, ka tu pēc tavas laipnības kādus īsus vārdus no mums klausītos.
Ngo noogv dw nga kaibv ngemu jinwngma, ogubvrijvka, ngo nam kumdunv aya gvrila ngonugv minam achuk am tvvria jilabv.
5 Jo mēs esam atraduši, ka šis vīrs ir mēris un trokšņa cēlējs starp visiem Jūdiem visā pasaulē un ka viņš ir tās Nacareju draudzes priekšnieks,
Ngonu so nyi sum maatarbv alvmanv gobv kaadu; hv mooku mvngnwnglo Jius vdwa yalungyachung duki nvgo okv Najareth gv nyipam vdwa rigvnvgo.
6 Kas arī apņēmies, Dieva namu apgānīt; to mēs tad arī esam grābuši un pēc savas bauslības gribējuši tiesāt.
Hv Pwknvyarnvnaam ngaka yarboryache dubv gwngkw nvgo, okv ngonu ninyia nyum naatoku, ngonu ninyia ngonugv Pvbv lokv jwngkadaka dubv mvngto,
7 Bet Lizijs, tas virsnieks, pienācis klāt, viņu ar lielu varu no mūsu rokām ir aizvedis.
vbvritola kamandar Laisias aala, okv lvkobv ninyia twkbwng tola ngonugv lokv dvrit linto.
8 Un viņa sūdzētājiem pavēlējis, pie tevis nākt; no tā tu pats visas lietas izklausinādams vari noprast, par ko mēs viņu apsūdzam.”
Vbvrikunamv Laisias orto go jilin toku ninyia gungnying lwknv vdwv noogv kaagialo dakdubv. So nyi sum no tvvkabolo, hv gvlo ogumvnwng nga no atubongv chinsure ho ngonu mvnwng ninyia yalungyachung bv rila gungnying lwknama.”
9 Bet tie Jūdi arīdzan runāja līdz, sacīdami, ka tas tā esot.
Jius vdwv gungnying lwknama tulwk minggvto okv minto so mvnwng si jvjv ngv.
10 Bet Pāvils, kad tas zemes valdītājs viņam ar roku bija metis, lai runā, atbildēja: “Tāpēc ka es zinu, tevi jau daudz gadus esam ieceltu par soģi pār šo tautu, tad es jo droši savu lietu aizbildināšu.
Vbvrikunamv, gobunor Paulnyi mincho moto, okv Paul minto, “So diringmooku mvnwng nga no kaadar yala anying mvngchigo rigvnvnga ngo chindo, okv vkvlvgabv ngo himpudo atubonga no kaagialo mindar chodubv.
11 Tu vari dabūt zināt, ka nav vairāk nekā divpadsmit dienas, kamēr es uz Jeruzālemi esmu nācis, Dievu lūgt.
No atubongv ka chinsu toka, so si alu loring gola lonyi gubvka ritvmadv ho ngo Jerusalem bv kumbv vngto.
12 Un tie mani nav atraduši nedz Dieva namā uz kādu runājam, nedz baznīcās, nedz pilsētā troksni ceļam.
Jius vdwv chimpama nga Pwknvyarnvnaam lo yvvnyika larmisidubv, ho majvka bunu nga Jius kumkunaamlo vmalo pamtv kvvbi loka nyi vdwa charkar dubv kaanv kaama.
13 Tie arī nevar pierādīt, par ko tie tagad mani apsūdz.
Hv maloka bunugv vjak nga gungnying lwkla bvnglwk nama nam jvjv gorung vla kaalin modubv rinyumare.
14 Bet to es tev droši saku, ka es savu tēvu Dievam kalpoju pēc tā ceļa, ko tie sauc par atkāpēju ticību, ticēdams visu, kas bauslībā un praviešos rakstīts;
Ngooka vjak sum no gvlo tulwk jidunv: Ngooka riming gvvdunv abuapa vdwgv Pwknvyarnv kumnamjonam Lamtv lo bunugv mvvdunv vnam sum. Vbvritola ngooka Moses gv Pvbv okv nyijwk vdwgv kitap vdwlo lvknam mvnwng nga mvngjwng dunv.
15 Un man ir uz Dievu tā cerība, uz ko šie arīdzan gaida, ka miroņi augšāmcelsies, gan taisniem, gan netaisniem.
Bunugv akinbv ngooka vbv mvngtin minggv dunv Pwknvyarnv gvlo nyi mvnwng ngv alv nvngvla alvmanv ngv sinam lokv turkur riku vla.
16 Un tāpēc es pats dzenos, vienmēr paturēt bezvainīgu zināmu sirdi Dieva un cilvēku priekšā.
Okv vkvlvgabv ngo vdwgo rinyupvdw Pwknvyarnv gvla nyi gv kaagialo lokia alvbv ridu mindubv vla mvngdunv.
17 Bet pēc kādiem gadiem es esmu nācis, mīlestības dāvanas savai tautai dot un upurus.
“Jerusalem am anying awgo riro kochingbv ngo hoka ngo atubogv nyi vdwgv lvgabv morko naadubv okv erinpeelwk jidubv vngto.
18 Pie tam, kad es Dieva namā šķīstījos, kādi Jūdi no Āzijas mani atrada, bez drūzmas un bez trokšņa.
Ngoogv vbvrila doori hoka bunu nga kaapato Pwknvyarnvnaam lo ngoogv kumkakjokak ridung nga riro kochingbv. Hoka nga nyitwng lvkobv ribamnam kaama okv ayak achaknam kaama.
19 Tiem būtu pienācies tavā priekšā būt un sūdzēt, ja tiem kas būtu pret mani.
Vbvritola Asia mooku lokv Jius meego hoka dooto; bunu atuv nga rikin nvnv ogugo dubolo no kaagialo aala gungnying lwkdubv.
20 Jeb lai šie paši saka, kādu netaisnību tie pie manis ir atraduši, kad es stāvēju augstās tiesas priekšā?
Vmalo so nyi vdwa milin moto vdwlo ngo kvba lo dakri hoka ogu rimur go bunu nga kaapa pv—
21 Ja ne šā vienīga vārda dēļ, ka es priekš tiem stāvēdams saucu: miroņu augšāmcelšanās dēļ es šodien no jums topu tiesāts.”
gamkin gumwng ngoogv gokla minamv vdwlo bunugv kaagialo dakri hoka: ‘Silu gv noogv jwngkadaka gvdunam si sinv ngv turkur riku vla mvngjwng nama.’”
22 Un kad Feliks to dzirdēja, tad viņš to spriedumu pavilcināja, šo mācību jo labi zinādams, un sacīja: “Kad Lizijs, tas virsnieks, atnāks, tad es jūsu lietu izklausināšu.”
Vbvrikunamv Peliks ho lamtv nga alv rungbv chinto kula tvvka kapak svnga mintor toku. “Orto jinv Laisias vdwlo aachi tokudw,” hv bunua minto, “Ngo nonugv kvba nga japjub jiriku.”
23 Un viņš tam kapteinim pavēlēja, Pāvilu sargāt un viņam atvieglošanu vēlēt un nevienam no viņa piederīgiem neliegt, viņam kalpot un pie viņa nākt.
Hv Paulnyi kaarianv nyigam am orto jitoku ninyia arwng lo vpv dubv, vbvritola aar dubv vpvlaka okv ninyigv ajin vdwaka ninyigv mvngnam am naaji molaka vto.
24 Un pēc kādām dienām Feliks atnāca ar Druzillu, savu sievu, kas bija no Jūdu cilts, un sūtīja pēc Pāvila un klausījās viņa mācību par ticību uz Kristu.
Alu meegonv kochingso Peliks ninyigv nywng Jius nyimv, Drusilanyi lvkobv aato. Hv Paulnyi harmu la okv Jisunyi ninyigv mvngjwng namgv lvkwng bv raadung nama tvvriato.
25 Un kad viņš runāja par taisnību un šķīstību un nākamo sodību, tad Feliks pārbijās un atbildēja: “Šo reiz tu vari iet; kad man atkal būs vaļas, tad es tevi aicināšu.”
Vbvritola Paul japdungto alvnam gv lvkwngbv, atuv himv sunam gv lvkwng bv, aarinv tlo jwngkadaka namgv lvkwnglo, Peliks um tvvto kula busu toku okv minto, “No vjak vngla riku okv vdwlo ngo dw paarikudw ngo nam gokkur riku.”
26 Bet tas turklāt arī cerēja, ka tam nauda no Pāvila taps dota, lai viņu atlaistu. Tādēļ tas arī dažreiz pēc viņa sūtīja un ar viņu runāja.
Ho dw akin hoka hv mvngtin tindungto Paulnyi morko lo meego jiri nvpv vla; ho lvkwngbv hv Paulnyi vngdv mola okv lvkobv japdv japdvto.
27 Un kad divi gadi bija pagājuši, tad Porcius Festus nāca Felika vietā, un Feliks gribēdams tiem Jūdiem ko pa prātam darīt, Pāvilu pameta cietumā.
Anying nyingnyi vngro kochingso Peliks gv gobunor ritungnga Porsius Pestas ritoku. Peliks Jius vdwa alvbv mvngkiam dubv vla mvngnvgo vkvlvgabv hv Paulnyi patwk lo doomu tvla vngyu toku.
