Apustuļu Darbi 24
1 Un pēc piecām dienām tas augstais priesteris Ananija nonāca ar tiem vecajiem un ar kādu runātāju Tertullu; šie pie tā zemes valdītāja savu sūdzību pret Pāvilu pienesa.
A MURIN ran limau samero lapalap Ananias kotido iangaki saumas akai, o saunlokaia men, me ad a Tertulus; irail weiweiloke Paulus ren kopina.
2 Un kad viņš tapa saukts, Tertullus iesāka viņu apsūdzēt sacīdams:
A lao wisikedo, Tertulus ap pikikidi weiweiloke i indada:
3 “Ka mēs caur tevi lielu mieru esam dabūjuši, un ka caur tavu uzraudzību daudz teicamas lietas šai tautai notiek, to mēs, viscienīgais Feliks, visādi un visās malās ar visu pateikšanu saņemam.
Kit asaer duen muein popol re omui o duen kamau toto kan ong toun wei wet, pweki omui kalangan maing Peliks. O i me se kapikapinga kin komui ansau o wasa karos.
4 Bet lai es tevi pārāk ilgi nekavēju, lūdzos, ka tu pēc tavas laipnības kādus īsus vārdus no mums klausītos.
A i sota men kapangai komui, iet eta me i poeki re omui: Komui en kotin mangi kit duen omui kalangan.
5 Jo mēs esam atraduši, ka šis vīrs ir mēris un trokšņa cēlējs starp visiem Jūdiem visā pasaulē un ka viņš ir tās Nacareju draudzes priekšnieks,
Pwe se diaradar, me ol men et me morsued o me kin kapeida Sus akan karos, me mi sappa, o i me saumas en pwin likam en Nasaret,
6 Kas arī apņēmies, Dieva namu apgānīt; to mēs tad arī esam grābuši un pēc savas bauslības gribējuši tiesāt.
Me pil song kasaminela im en kaudok o, i me se koledi i, pwen kadeikada, duen at kapung o.
7 Bet Lizijs, tas virsnieks, pienācis klāt, viņu ar lielu varu no mūsu rokām ir aizvedis.
A monsap Lisias kotin pwarado, kotiki sang i nan pa at ki a manaman lapalap,
8 Un viņa sūdzētājiem pavēlējis, pie tevis nākt; no tā tu pats visas lietas izklausinādams vari noprast, par ko mēs viņu apsūdzam.”
Masani ong me weiweiloke i, en poto dong re omui, a komui lao kalekalelapok re irail, kom pan pein mangi duen meakan, me se pang kila i.
9 Bet tie Jūdi arīdzan runāja līdz, sacīdami, ka tas tā esot.
A Sus oko pil weiweiloke Paulus indada: Mepukat melel!
10 Bet Pāvils, kad tas zemes valdītājs viņam ar roku bija metis, lai runā, atbildēja: “Tāpēc ka es zinu, tevi jau daudz gadus esam ieceltu par soģi pār šo tautu, tad es jo droši savu lietu aizbildināšu.
A kopina lao olol ong Paulus, en kaparok, a ap kotin sapeng masani: Ni ai asaer, me komui saunkapung pan toun wei wet saunpar toto, i peren kida, ai pan indinda duen pein ngai.
11 Tu vari dabūt zināt, ka nav vairāk nekā divpadsmit dienas, kamēr es uz Jeruzālemi esmu nācis, Dievu lūgt.
Pwe komui pan mangi, me pong ngaul ria pong eta, me i kodalang Ierusalem pwen kaudok.
12 Un tie mani nav atraduši nedz Dieva namā uz kādu runājam, nedz baznīcās, nedz pilsētā troksni ceļam.
A irail sota diar ia da lokaia ong amen nan im en kaudok, de kapeida aramas oko nan sinakoke kan de nan kanim o.
13 Tie arī nevar pierādīt, par ko tie tagad mani apsūdz.
O re pil sota kak kadede, me re pang kin ia la met.
14 Bet to es tev droši saku, ka es savu tēvu Dievam kalpoju pēc tā ceļa, ko tie sauc par atkāpēju ticību, ticēdams visu, kas bauslībā un praviešos rakstīts;
A iet eta, me i men kadede ong komui, ni ai kin kamelele karos, me intingidier nan saukop akan o kapung o, i kin kaudoki ong Kot en sam ai kan duen tiak en ir, me re kaadaneki pwin likam.
15 Un man ir uz Dievu tā cerība, uz ko šie arīdzan gaida, ka miroņi augšāmcelsies, gan taisniem, gan netaisniem.
O i kaporoporeki Kot me irail pil kamelele me melar akan pan maureda, me pung o me sapung kan.
16 Un tāpēc es pats dzenos, vienmēr paturēt bezvainīgu zināmu sirdi Dieva un cilvēku priekšā.
A i me i kin sosongki pein ngai, pwe lol i en pung mon Kot o aramas akan.
17 Bet pēc kādiem gadiem es esmu nācis, mīlestības dāvanas savai tautai dot un upurus.
A murin par toto i kodon wa dong toun sap wet kisakis eu o wiadar mairong.
18 Pie tam, kad es Dieva namā šķīstījos, kādi Jūdi no Āzijas mani atrada, bez drūzmas un bez trokšņa.
I ansau, me re diar ia makelekeladar nan im en kaudok o sota weriwer de moromorong.
19 Tiem būtu pienācies tavā priekšā būt un sūdzēt, ja tiem kas būtu pret mani.
A ir pukat Sus akai nan Asien menda re sota mi met mo’mui, kadede ngai, ma re diar me sued kot re i?
20 Jeb lai šie paši saka, kādu netaisnību tie pie manis ir atraduši, kad es stāvēju augstās tiesas priekšā?
De mepukat en pein kasansaleda sapung da, me re diar re i ni ai mi mon kapung o.
21 Ja ne šā vienīga vārda dēļ, ka es priekš tiem stāvēdams saucu: miroņu augšāmcelšanās dēļ es šodien no jums topu tiesāts.”
A iet eta lepen lokaia, me i kida ni ai udar nan pung ar indada: En me melar akan ar pan maureda, i pan pakadeikki ran wet re omail.
22 Un kad Feliks to dzirdēja, tad viņš to spriedumu pavilcināja, šo mācību jo labi zinādams, un sacīja: “Kad Lizijs, tas virsnieks, atnāks, tad es jūsu lietu izklausināšu.”
A Peliks lao ereki mepukat, pwe a mangi mau duen al pot et, ap kasau ir wei masani: Kaun Lisias lao kotido, i ap pan kaimwisokela omail kapung.
23 Un viņš tam kapteinim pavēlēja, Pāvilu sargāt un viņam atvieglošanu vēlēt un nevienam no viņa piederīgiem neliegt, viņam kalpot un pie viņa nākt.
I ap masani ong kaun en kolekol Paulus o kasaladokela i, o ender inapwiedi iang a kan, en kodon papa i.
24 Un pēc kādām dienām Feliks atnāca ar Druzillu, savu sievu, kas bija no Jūdu cilts, un sūtīja pēc Pāvila un klausījās viņa mācību par ticību uz Kristu.
A murin ran akai Peliks pwarado, a paud Drusila iang i, iei li en Sus amen, ap molipedo Paulus o karonge i duen lamalam en Kristus.
25 Un kad viņš runāja par taisnību un šķīstību un nākamo sodību, tad Feliks pārbijās un atbildēja: “Šo reiz tu vari iet; kad man atkal būs vaļas, tad es tevi aicināšu.”
A ni a kapakaparok duen pung, o makelekel, o kadeik, me pan wiaui, Peliks ap masapwekadar o sapeng: U kowei ansau wet, i lao pisokalar, i pan eker uk do.
26 Bet tas turklāt arī cerēja, ka tam nauda no Pāvila taps dota, lai viņu atlaistu. Tādēļ tas arī dažreiz pēc viņa sūtīja un ar viņu runāja.
A pil kaporoporeki, me Paulus pan kotiki ong i moni, pwen lapwada i; i me a purepure ekeker kido i o kasokasoi ong i.
27 Un kad divi gadi bija pagājuši, tad Porcius Festus nāca Felika vietā, un Feliks gribēdams tiem Jūdiem ko pa prātam darīt, Pāvilu pameta cietumā.
A murin par riau Porsius Pestus sapwiladar wiliandi Peliks. A Pelisk men konekon ren Sus oko, ap sota lapwada Paulus.
