Apustuļu Darbi 24
1 Un pēc piecām dienām tas augstais priesteris Ananija nonāca ar tiem vecajiem un ar kādu runātāju Tertullu; šie pie tā zemes valdītāja savu sūdzību pret Pāvilu pienesa.
And after five days Ananias the high priest with certain elders, and a certain orator Tertyllus, came down, who appeared before the governor against Paul.
2 Un kad viņš tapa saukts, Tertullus iesāka viņu apsūdzēt sacīdams:
And he having been called, Tertyllus began to accuse him, saying,
3 “Ka mēs caur tevi lielu mieru esam dabūjuši, un ka caur tavu uzraudzību daudz teicamas lietas šai tautai notiek, to mēs, viscienīgais Feliks, visādi un visās malās ar visu pateikšanu saņemam.
Receiving great peace through thee, and prosperity accruing to this nation through thy wisdom, we receive with all gratitude, both always, and everywhere, O most noble Felix.
4 Bet lai es tevi pārāk ilgi nekavēju, lūdzos, ka tu pēc tavas laipnības kādus īsus vārdus no mums klausītos.
But in order that I may not weary you excessively, I exhort you to hear us patiently according to your clemency.
5 Jo mēs esam atraduši, ka šis vīrs ir mēris un trokšņa cēlējs starp visiem Jūdiem visā pasaulē un ka viņš ir tās Nacareju draudzes priekšnieks,
For having found this man pestilential, and stirring up seditions to all the Jews who are throughout the world, and a ringleader of the sect of the Nazarenes:
6 Kas arī apņēmies, Dieva namu apgānīt; to mēs tad arī esam grābuši un pēc savas bauslības gribējuši tiesāt.
who also endeavored to pollute the temple: whom we indeed arrested,
7 Bet Lizijs, tas virsnieks, pienācis klāt, viņu ar lielu varu no mūsu rokām ir aizvedis.
8 Un viņa sūdzētājiem pavēlējis, pie tevis nākt; no tā tu pats visas lietas izklausinādams vari noprast, par ko mēs viņu apsūdzam.”
with whom you yourself, having made inquiry, are able to know concerning all these things of which we accuse him.
9 Bet tie Jūdi arīdzan runāja līdz, sacīdami, ka tas tā esot.
And the Jews were consenting, saying, Truly these things are so.
10 Bet Pāvils, kad tas zemes valdītājs viņam ar roku bija metis, lai runā, atbildēja: “Tāpēc ka es zinu, tevi jau daudz gadus esam ieceltu par soģi pār šo tautu, tad es jo droši savu lietu aizbildināšu.
And Paul responded, the governor beckoning to him to speak; Knowing you to be a judge to this nation from many years, I cheerfully apologize as to the things concerning myself:
11 Tu vari dabūt zināt, ka nav vairāk nekā divpadsmit dienas, kamēr es uz Jeruzālemi esmu nācis, Dievu lūgt.
you being able to know, that there are not more than twelve days to me since I came up to Jerusalem to worship.
12 Un tie mani nav atraduši nedz Dieva namā uz kādu runājam, nedz baznīcās, nedz pilsētā troksni ceļam.
Neither did they find me in the temple disputing with any one, or causing an excitement of the multitude, neither in the synagogues, nor throughout the city:
13 Tie arī nevar pierādīt, par ko tie tagad mani apsūdz.
neither are they able to prove before you the things which they are now accusing me.
14 Bet to es tev droši saku, ka es savu tēvu Dievam kalpoju pēc tā ceļa, ko tie sauc par atkāpēju ticību, ticēdams visu, kas bauslībā un praviešos rakstīts;
But I confess this to you, that according to the way which they call heresy, so worship I the God of our fathers, believing all things which have been written in the law and in the prophets:
15 Un man ir uz Dievu tā cerība, uz ko šie arīdzan gaida, ka miroņi augšāmcelsies, gan taisniem, gan netaisniem.
having hope towards God, which they themselves also receive, that there is going to be a resurrection, both of the just and unjust.
16 Un tāpēc es pats dzenos, vienmēr paturēt bezvainīgu zināmu sirdi Dieva un cilvēku priekšā.
In this I also exercise, to always have a conscience void of offense toward God and men.
17 Bet pēc kādiem gadiem es esmu nācis, mīlestības dāvanas savai tautai dot un upurus.
And after many years I came to do alms and offerings to my race;
18 Pie tam, kad es Dieva namā šķīstījos, kādi Jūdi no Āzijas mani atrada, bez drūzmas un bez trokšņa.
in which they found me having been purified in the temple, not with rabble, nor with an uproar; and were certain Jews from Asia,
19 Tiem būtu pienācies tavā priekšā būt un sūdzēt, ja tiem kas būtu pret mani.
whom it behooves to be present before me, and accuse me, if they should have anything against me.
20 Jeb lai šie paši saka, kādu netaisnību tie pie manis ir atraduši, kad es stāvēju augstās tiesas priekšā?
Or let them tell what injustice they found, while I was standing before the sanhedrim,
21 Ja ne šā vienīga vārda dēļ, ka es priekš tiem stāvēdams saucu: miroņu augšāmcelšanās dēļ es šodien no jums topu tiesāts.”
except concerning this one voice, which I cried out standing in their midst, that concerning the resurrection of the dead I am judged before you this day.
22 Un kad Feliks to dzirdēja, tad viņš to spriedumu pavilcināja, šo mācību jo labi zinādams, un sacīja: “Kad Lizijs, tas virsnieks, atnāks, tad es jūsu lietu izklausināšu.”
And Felix having learned more thoroughly the things concerning the way, deferred them, saying, When Lysias the chiliarch may come down, I will diagnose the things appertaining to you:
23 Un viņš tam kapteinim pavēlēja, Pāvilu sargāt un viņam atvieglošanu vēlēt un nevienam no viņa piederīgiem neliegt, viņam kalpot un pie viņa nākt.
having commanded the centurion to keep him, and let him have liberty, and prohibit no one of his friends from ministering unto him.
24 Un pēc kādām dienām Feliks atnāca ar Druzillu, savu sievu, kas bija no Jūdu cilts, un sūtīja pēc Pāvila un klausījās viņa mācību par ticību uz Kristu.
And after certain day, Felix with Drusilla his wife, being a Jewess, coming, sent for Paul, and heard him concerning the faith which is towards Christ Jesus.
25 Un kad viņš runāja par taisnību un šķīstību un nākamo sodību, tad Feliks pārbijās un atbildēja: “Šo reiz tu vari iet; kad man atkal būs vaļas, tad es tevi aicināšu.”
And he reasoning concerning righteousness and temperance and the coming judgment, Felix, being alarmed, responded, Go thy way for this time; and having received an opportunity, I will call for thee:
26 Bet tas turklāt arī cerēja, ka tam nauda no Pāvila taps dota, lai viņu atlaistu. Tādēļ tas arī dažreiz pēc viņa sūtīja un ar viņu runāja.
at the same time also hoping that money will be given to him by Paul; therefore indeed the more frequently sending for him, he conversed with him.
27 Un kad divi gadi bija pagājuši, tad Porcius Festus nāca Felika vietā, un Feliks gribēdams tiem Jūdiem ko pa prātam darīt, Pāvilu pameta cietumā.
But two years having passed away Felix received Porcius Festus as his successor: and Felix, wishing to confer on the Jews a favor, left Paul bound.
