Apustuļu Darbi 23
1 Un Pāvils, acis uz to tiesu metis, sacīja: “Vīri, brāļi, es ar visai labu zināmu sirdi Dieva priekšā esmu dzīvojis līdz šai pašai dienai.”
Bolo da moloiwane Gasolo dunu ba: i. E amane sia: i, “Na fi dunu! Isala: ili dunu! Na dogo ganodini ni fofada: beba: le, amo na eso huluane esalebe Gode da hahawane ba: ma: ne na hamonanu na dawa:”
2 Bet tas augstais priesteris Ananija pavēlēja tiem, kas pie viņa stāvēja, viņam par muti sist.
Gobele salasu Ouligisu dunu ea dio amo A: nanaia: se da dunu ilia da Bolo gadenene lela, ilima Bolo ea lafi loboga fama: ne sia: i.
3 Tad Pāvils uz to sacīja: “Dievs tevi sitīs, tu nobaltēta siena! Tu še sēdi, mani tiesāt pēc bauslības, un tu pavēli, mani sist pret bauslību!”
Bolo da ema amane sia: , “Gode da di famu! Di da dobea amo dabuagado ahea: ya: i amoga legei agoane. Di da Sema amo defele nama fofada: musa: fisa. Be dia amo dunuma na fama: ne sia: beba: le, dia da Sema wadela: sa!”
4 Un tie, kas tur klāt stāvēja, sacīja: “Vai tu to augsto Dieva priesteri lamā?”
Dunu amo da Bolo gadenenewane lelu da ema amane sia: i, “Di da Gode Ea gobele salasu Ouligisu dunuma lasogole sia: sa!”
5 Un Pāvils sacīja: “Es nezināju, brāļi, viņu esam augsto priesteri, jo ir rakstīts: pret savu ļaužu virsnieku tev nebūs ļaunu runāt.”
Bolo da bu adole i, “Na fi Isala: ili dunu! E da Gobele salasu Ouligisu dunu amo na da hame dawa: i. Gode Sia: da amane dedei diala, ‘Dilia fi ouligisu dunuma mae lasogole sia: ma!’”
6 Bet Pāvils zinādams, ka citi bija no saducejiem, citi no farizejiem, sauca augstās tiesas priekšā: “Vīri, brāļi, es esmu farizeja dēls, es topu tiesāts par to cerību, ka miroņi augšām celsies.”
Bolo da amo dunu gilisi, mogili da Sa: diusi amola mogili da Fa: lisi, amo ba: beba: le, e gilisisu amo ganodini amane wei, “Na fi Isala: ili dunu! Na da Fa: lisi dunu. Na ada amola na ame, da Fa: lisi. Bogoi dunu ilia wa: legadole, Fifi Ahoanusu lamu, amo na dafawaneyale dawa: beba: le, eno dunu da nama guiguda: fofada: nana.”
7 Kad viņš to bija runājis, tad troksnis cēlās starp tiem farizejiem un saducejiem, un tas pulks šķīrās.
Amo sia: beba: le, Fa: lisi dunu amola Sa: diusi dunu, amo gilisisu ganodini esalu da mogili, sia: ga gegei.
8 Jo tie saduceji saka: augšāmcelšanās neesot, un neesot nedz eņģeļa, nedz gara; bet tie farizeji visu to apliecina.
(Sa: diusi da bogoi dunu da hame wa: legadomu amo dafawaneyale dawa: sa. A: igele amola a: silibu da hamedafa ilia dafawaneyale dawa: sa. Be Fa: lisi da bogoi wa: legadosu amola a: igele amola a: silibu da esala amo dafawaneyale dawa: sa. Amaiba: le, ela mogili, sia: ga gegei.)
9 Un tur liela brēkšana sākās, un tie rakstu mācītāji no tās farizeju puses cēlās un tiepās sacīdami: “Mēs pie šā cilvēka nekā ļauna neatrodam; un ja kāds gars ar viņu ir runājis, vai kāds eņģelis, tad lai nekarojam pret Dievu.”
Sia: ga halasu da bagadewane heda: i. Amalalu, Fa: lisi Sema olelesu dunu eno da wa: legadole, gasa bagadewane sia: i, “Amo dunu ea wadela: i hamoi ninia hamedafa ba: sa. Amabela: ? A: igele o a: silibu da ema dafawane sia: bela: ?”
10 Bet kad tas troksnis vairojās, tad tam virsniekam rūpēja, ka Pāvils no tiem netaptu saplēsts, un viņš tiem karavīriem pavēlēja noiet, to no viņu vidus izraut un novest uz lēģeri.
Sia: ga gegesu da gasa bagadewane heda: beba: le, dadi gagui ouligisu da beda: i galu. Yu dunu ilia Bolo ea da: i gadelasa: besa: le, e beda: i. Amaiba: le, ea dadi gagui dunu ilia gilisisu amo ganodini asili, Bolo lale, gagili sali diasu amo ganodini oule masa: ne sia: i.
11 Un nākošā naktī Tas Kungs viņam piestājās sacīdams: “Turi drošu prātu, Pāvil; jo itin tā, kā tu par Mani liecību esi devis Jeruzālemē, tāpat tev būs arī Romā liecināt.”
Amo gasia, Hina Gode da Boloma dafulili lelu. E da Boloma amane sia: i, “Mae beda: ma! Di da Yelusaleme moilai bai bagade amoga Na hou di ba: su, amo di olelei dagoi. Di da Louma moilai amo ganodini amola amo hou defele hamomu!”
12 Un kad gaisma bija aususi, tad tie Jūdi sapulcējās un sazvērējās kopā sacīdami: “Mēs negribam ne ēst ne dzert, tiekams Pāvilu būsim nokāvuši.”
Golale hahabe, eno Yu dunu da gilisili, Bolo medomusa: ilegei. Ilia gasa bagade ilia da ha: i amola hano hame manu, ilia Bolo medole legei dagoiba: le fawane bu ha: i manusa: ilegei dagoi.
13 Un to bija vairāk nekā četrdesmit, kas tā bija sazvērējušies.
Dunu 40 baligi amo idi da amo hou gilisili hamomusa: dawa: i galu.
14 Šie nāca pie tiem augstiem priesteriem un vecajiem un sacīja: “Mēs svēti esam nodievojušies, nekā nebaudīt, kamēr Pāvilu būsim nokāvuši.
Ilia gobele salasu Hina dunu amola asigilai dunu, ilima asili, ilima amane sia: i, “Ninia Gode ba: ma: ne gasa bagade ilegele sia: i dagoi. Ninia ha: i hame manu. Ninia Bolo medole legei dagoiba: le fawane, ha: i bu manu.
15 Tad nu dodiet ziņu tam virsniekam un tai augstai tiesai, lai to rītā pie jums atved, tā kā jūs viņa lietu gribētu labāki izklausināt; bet mēs esam gatavi to nokaut, pirms tas atnāk.”
Amaiba: le, wali dilia amola Gasolo dunu, Louma dadi gagui ouligisu dunuma sia: adosima. E da Bolo dilima oule misa: ne sia: ma. Dilia da ema bu adole ba: ma: ne, e oule misa: ne sia: ma. Be ninia wamoaligili, logoga medole legemusa: ouesalumu.”
16 Bet Pāvila māsas dēls šo viltu dzirdējis, atnāca un iegāja lēģerī un Pāvilam to pasludināja.
Be Bolo ea aba egefe da amo sia: nababeba: le, e da gagili sali diasuga asili, Boloma olelei.
17 Un Pāvils vienu no tiem kapteiņiem pasauca un sacīja: “Noved šo jaunekli pie virsnieka, jo viņam ir priekš tā kāda ziņa.”
Amalalu, Bolo da dadi gagui dunu ouligisu afae ema misa: ne sia: beba: le, ema amane sia: i, “Di amo goi, dadi gagui ouligisudafa dunuma oule masa. E da ema sia: mu galebe.”
18 Tad nu šis to ņēma un noveda pie tā virsnieka un sacīja: “Tas saistītais Pāvils mani sauca un lūdza, šo jaunekli pie tevis atvest, jo viņam ar tevi kas jārunā.”
Amalalu, amo ouligisu dunu da goi ouligisudafa dunuma oule asili, ema amane sia: i, “Se dabe iasu diasu sali dunu Bolo da nama misa: ne sia: i. Amo goi da dima sia: mu gala. Amaiba: le, na da amo goi dima oule misi.”
19 Un tas virsnieks to pie rokas ņēma un savrup aizgājis vaicāja: “Kas tev ir, ko man teikt?”
Dadi gagui ouligisu dunu da goi lobolele, la: ididili oule asili, ema adole ba: i, “Di da nama adi sia: ma: bela: ?”
20 Un tas sacīja: “Tie Jūdi saderējušies tevi lūgt, ka tu rītā Pāvilu liktu vest priekš augstās tiesas, tā kā tie gribētu viņu jo skaidri izklausināt.
Goi da bu adole i, “Yu ouligisu dunu da gilisili fofada: nanu, ilia aya dima di Bolo amo ilia Gasolo dunu fofada: ma: ne oule masa: ne sia: mu. Ilia da Boloma moloi hou adole ba: ma: ne, ogogole agoane sia: mu galebe.
21 Tad nu tu neļaujies no tiem pārrunāties; jo vairāk nekā četrdesmit vīri no tiem uz viņu glūn un paši nodievojušies, nekā ne ēst ne dzert, kamēr viņu būšot nokāvuši, un nu tie ir gatavi, gaidīdami no tevis to solīšanu.”
Be ilia sia: dia mae nabima. Dunu 40 amo idi baligi, ilia da logoga wamoaligili, Bolo medole legemusa: ouesalumu. Ilia gasa bagadewane ha: i amola hano, mae nawane, Bolo bogoma: ne medoi dagosea fawane bu manusa: ilegei dagoi. Ilia wali amo hou hamoma: ne, dia sia: nabimusa: , ouesala.”
22 Tad tas virsnieks to jaunekli atlaida pavēlēdams: “Nesaki to nevienam, ka tu to man esi zināmu darījis.”
Dadi gagui ouligisu dunu da amane sia: i, “Di da amo sia: nama olelei, amo eno dunuma mae adoma!” Amalalu, e da goi dunu ea diasuga asunasi.
23 Un tas, divus no tiem kapteiņiem ataicinājis, sacīja: “Sataisiet divsimt karavīrus, ka tie iet uz Cezareju, un septiņdesmit jātniekus un divsimt strēlniekus ap to trešo stundu naktī.”
Amalalu, dadi gagui ouligisu dunu da ea fidisu dunu aduna elama misa: ne sia: i. E da elama amane sia: i, “Alia dadi gagui dunu 200 agoane amola hosiga fila heda: su dunu 70 agoane, amo huluane gilisili, Sesalia moilaiga masusa: , wali gasia 9ougologowane masa: ne momagema!
24 Viņš arī lika jājamus lopus parīkot, ka Pāvilu virsū sēdinātu un veselu novestu pie tā valdītāja Felika.
Bolo da hosi amoga fila heda: ma: ne, hosi lama. E da enoga mae fane, hahawane ouligisu Filigisima doaga: ma: ne, alia ouligima!”
25 Un viņš grāmatu rakstīja ar šiem vārdiem:
Amalalu, dadi gagui ouligisu da Filigisima meloa amane dedei, “Na da Galodiase Lisia: se. Na da di, ada Hina Filigisi, dima meloa dedesa. Dima asigisa. Yu dunu da amo dunu gasawane gaguli medole legemusa: dawa: i galu. Na da amo dunu da Louma dunudafa nababeba: le, na da na dadi gagui dunu oule asili, amo dunu gaga: i. Na da Yu dunu ilia ema halasu bai dawa: ma: ne, ilia Gasolo ilima fofada: musa: e oule asi. Be ema se imunusa: fofada: su amola se dabe iasu diasu hawa: hamoma: ne fofada: su bai na da hamedafa ba: i. Ilia ema fofada: su da ilisu ili sema amo ganodini giadofasu gala. Be ili da logoga wamoaligili, Bolo medole legemusa: dawa: i, amo na nababeba: le, na da hedolowane dima asunasimusa: dawa: i. Na da ema ha lasu dunu ilima, ilia dima ea wadela: i hou olelema: ne sia: i.”
26 “Klaudijs Lizijs tam viscienīgam valdītājam Felikam prieku!
27 Šo vīru, kas no tiem Jūdiem sagrābts un no tiem tik nenokauts, es, ar tiem karavīriem pienācis, esmu izrāvis, dzirdēdams, ka viņš Romietis
28 Un gribēdams to vainu zināt, kādēļ tie viņu apsūdzēja, es viņu esmu vedis priekš viņu augstās tiesas.
29 Un es viņu atradu apsūdzētu par viņu bauslības jautāšanām, bet viņš par neko netapa apsūdzēts, ar ko nāvi vai saites būtu pelnījis.
30 Un kad man tas padoms tapa zināms, kas tiem Jūdiem bija pret šo vīru, tad es tūdaļ viņu pie tevis esmu sūtījis un tiem sūdzētājiem pavēlējis, tavā priekšā izteikt, kas tiem ir pret viņu. Dzīvo vesels!”
31 Tad nu tie karavīri, tā kā tiem bija pavēlēts, Pāvilu ņēma un pa nakti noveda uz Antipatridu.
Dadi gagui dunu da ilima adoi liligi huluane hamoi. Ilia Bolo lale, gasia oule asili, A:nadibadalisi moilaiga doaga: i.
32 Un otrā dienā tie viņu atstāja tiem jātniekiem, ar viņu tālāk iet, un paši griezās atpakaļ uz lēģeri.
Golale hahabe, emoga asi dadi gagui dunu da yolesili asili, gagili sali diasuga buhagi. Hosiga fila heda: i dunu ilisu da Bolo oule asi.
33 Viņi nu uz Cezareju nākuši un to grāmatu tam zemes valdītājam atdevuši, arī Pāvilu viņam nodeva.
Ilia Bolo oule asili, Sesalia moilaiga doaga: le, meloa dedei gamane ouligisu dunuma sagole, amola gamane ouligisu ouligima: ne, ilia Bolo ema i.
34 Un tas zemes valdītājs to grāmatu lasījis vaicāja, no kuras zemes tiesas viņš esot? Un dzirdējis, ka viņš no Ķiliķijas,
Gamane ouligisu dunu da meloa dedei idili, Boloma amane adole ba: i, “Di da adi soge dunula: ?” Bolo da bu adole i, “Na da Silisia soge dunu!”
35 Tas sacīja: “Es tevi izklausināšu, kad arī tavi sūdzētāji atnāks,” un pavēlēja, viņu Hērodus pilī apsargāt.
Amalalu, Gamane ouligisu da amane sia: i, “Dima fofada: su dunu da doaga: sea, na da dia sia: nabimu.” Amalalu, ea dadi gagui dunuma ilia da Bolo, Helode ea hina bagade diasu amo ganodini ouligima: ne sia: i.
