Apustuļu Darbi 22
1 “Vīri, brāļi un tēvi, klausiet tagad manu aizbildināšanos jūsu priekšā.
“Ta ishato, ta aawato, taani ha77i hinttew immiya zaaruwa si7ite.”
2 (Bet kad tie dzirdēja, viņu Ebreju valodā tos uzrunājam, tad tie palika vēl klusāki. Un viņš sacīja: )
Phawuloosi enttaw Ibraysxe doonan odeyssa si7idi kaseyssafe aathidi si7i gidosona. I kaallidi,
3 Es esmu Jūdu vīrs, Tarsū, Ķiliķijas zemē, piedzimis, bet šinī pilsētā pie Gamaliēla kājām audzināts, tēvu bauslībā krietni izmācīts, karsts Dieva bauslības aizstāvētājs, tā kā jūs visi šodien esat.
“Taani Kilqiyan de7iya Terseesen yelettada ha kataman diccas. Ta asttamaareykka Gamaaliyale; taani nu aawata higgiya mintha tamaarida, hachchi hintte ubbay haneyssada Xoossaas mishettiya Ayhude asi.
4 Un šim ceļam es esmu pretī turējies līdz nāvei, saistīdams un cietumā nododams vīrus un sievas.
Taani ha ogiya kaalliya maccatanne addeta oykkada qasho keethan yeggashenn entta wodhisana gakkanaw waaye bessida asi.
5 Tā kā arī tas augstais priesteris un viss tas vecaju pulks man liecību dod, no kuriem es arī grāmatas uz tiem brāļiem ņēmis, esmu gājis uz Damasku, arī tos, kas tur, saistītus vest uz Jeruzālemi, ka tie taptu mocīti.
Hessadakka, kahine halaqaynne Shanggo ubbay tabaa markkattanaw dandda7ees. Taani Damasqqon de7iya entta ishatas enttafe dabddaabbiya ekkada yan de7iya asati qashettidi seerettana mela Yerusalaame entta ehanaw yaa bas.
6 Un notikās, kad es biju uz ceļa un tuvu nācu pie Damaskus ap pusdienas laiku, tad piepeši liels gaišums no debess mani apspīdēja visapkārt.
“Taani bada Damasqqo matida wode seeta gallas qopponna saloppe gita poo7oy ta yuushuwan poo7is.
7 Un es kritu pie zemes un dzirdēju balsi uz mani sakām: “Saul, Saul, ko tu Mani vajā?”
Taani sa7an kundda de7ishin, ‘Saa7ola, Saa7ola, tana ays goodday?’ giya qaala si7as.
8 Bet es atbildēju: “Kas Tu esi, Kungs?” Un Viņš uz mani sacīja: “Es esmu Jēzus no Nacaretes, ko tu vajā.”
Taani zaarada, ‘Godaw, neeni oonee?’ yaagas. I zaaridi, ‘Taani, neeni gooddiya Naazirete Yesuusa’ yaagis.
9 Bet tie, kas man bija līdz, gan redzēja to gaišumu un pārbijās, bet to balsi, kas ar mani runāja, to tie nedzirdēja.
Taara de7eyssati poo7uwa be7idosonappe attin taw odeyssa qaala akeekibookkona.
10 Un es sacīju: “Ko man būs darīt, Kungs?” Un Tas Kungs uz mani sacīja: “Celies un ej uz Damasku, un tur tev sacīs visu, kas tev jādara.”
“Taani, ‘Godaw, ta ay ootho?’ yaagas. “Goday taakko, ‘Denddada Damasqqo ba. Neeni oothana mela Xoossay oothanaw qoppidabaa ubbay yan new odettana’ yaagis.
11 Un kad nevarēju redzēt tā spožā gaišuma dēļ tad es no saviem ceļabiedriem pie rokas vests nācu uz Damasku.
He wolqqaama poo7uwa gaason ta ayfey qooqin, taara de7iya asati ta kushiya oykkidi, tana goochchin Damasqqo gakkas.
12 Bet Ananija, dievbijīgs vīrs pēc bauslības, kam laba slava bija no visiem apkārtējiem Jūdiem,
“Damasqqon de7iya Ayhude ubbay daro bonchchiya issi Hananiya giya addey, nu higgiya bonchcheysinne Xoossaa minthi woosseyssi de7ees.
13 Tas pie manis nācis un piestājies sacīja uz mani: “Saul, brāli, skaties uz augšu.” Un es tanī pašā stundā uz viņu skatījos.
Hananey taakko yidi, ta matan eqqidi, ‘Ta ishaw Saa7olaa, xeella’ yaagis. Ellesada taani iya xeella aggas.
14 Un viņš sacīja: “Mūsu tēvu Dievs tevi izvēlējis, Viņa prātu atzīt un To Taisno redzēt un balsi no Viņa mutes dzirdēt.
“I taakko, ‘Nu aawata Xoossay neeni iya sheniya erana mela, iya xillo Na7aa be7ana melanne iya doonappe qaala si7ana mela kasetidi nena dooris.
15 Jo tu Viņam būsi par liecinieku pie visiem cilvēkiem par to, ko tu esi redzējis un dzirdējis.
Neeni be7idabaanne si7idabaa asa ubbaa sinthan iyaw markkattana.
16 Un nu, ko tu gaidi? Celies un liecies kristīties un liec nomazgāt savus grēkus, Tā Kunga vārdu piesaukdams.”
Ha77i ays gam77ay? Denddada xammaqetta; iya sunthaa xeegada ne nagaraappe meecetta’ yaagis.
17 Un notikās, kad es uz Jeruzālemi biju atpakaļ griezies un Dieva namā Dievu pielūdzu, tad garā tapu aizgrābts,
“Taani guye Yerusalaame simmada Xoossa Keethan woossishin, taw qonccethi benttis.
18 Un es Viņu redzēju, un Tas man sacīja: “Steidzies un izej čakli no Jeruzālemes, jo tie nepieņems tavu liecību par Mani.”
Qonccethan Goday taakko, ‘Ne taw markkattiya markkatethaa asay ekkonna gisho ellesada Yerusalaameppe keya’ yaagishin taani be7as.
19 Un es sacīju: “Kungs, tie zina, ka es Tavus ticīgos cietumā iemetu un pa baznīcām šaustu,
“Taani, ‘Godaw, Ayhude Woosa Keetha ubban nena ammaneyssata oykkada wadhdhidayssanne qasho keethan yeggidayssa entti eroosona.
20 Un kad Stefana, Tava liecinieka asinis tapa izlietas, ka es tur arī stāvēju klāt, un tas man patika, un es tās drēbes tiem glabāju, kas viņu nonāvēja.”
Entti ne markka Isxifaanose wodhiya wode taani he odan issifas. Qassi entta matan eqqada iya wodheyssata ma7uwa naagays’ yaagis.
21 Un Viņš uz mani sacīja: “Ej! Jo Es tevi izsūtīšu tālu pie pagāniem.””
“Goday taakko, ‘Taani nena Ayhude gidonna asaakko haahoso kiittiya gisho denddada ba’” yaagis.
22 Un tie viņu klausījās līdz šiem vārdiem un savas balsis pacēla, sacīdami: “Nost no zemes virsas ar šo tādu, jo tam nebūs dzīvot.”
Phawuloosi he qaala odidi ongana gakkanaw asay I geyssa si7oosona. Hessafe guye, bantta qaala dhoqqu oothidi, “Hayssa biittafe dhayssa! I daanaw bessenna” yaagidosona.
23 Un kad tie brēca un savas drēbes nosvieda un pīšļus gaisā meta,
Entti wocamishin, bantta ma7uwa bolla holishininne baana bolla laallishin;
24 Tad tas virsnieks pavēlēja, viņu novest uz lēģeri, un sacīja, lai viņu ar sitieniem izvaicā, ka dabūtu zināt, kādēļ tie tā par viņu brēca.
Shaalaqay be7idi wotaaddareti Phawuloosa bantta de7iyasuwa efana mela kiittis. Qassi asay ays hessada wocamidaakko eranaw koyidi Phawuloosa lisson garaafidi pilggana mela entta kiittis.
25 Un kad viņu ar siksnām piesēja, tad Pāvils sacīja uz to kapteini, kas tur stāvēja: “Vai jums brīv, vienu Romieti un vēl bez tiesas šaust?”
Shin wotaaddareti Phawuloosa dafon minthi qachchidi garaafana haniya wode Phawuloosi ba matan eqqida mato halaqaakko, “Roome asi pirddi baynna garaafeyssi hinttew wogee?” yaagis.
26 Un tas kapteinis to dzirdējis gāja un tam virsniekam to teica sacīdams: “Ko tu gribi darīt? Jo šis cilvēks ir Romietis.”
Mato halaqay hessa si7ida wode shaalaqaakko bidi, “Ha addey Roome asi. Neeni ay oothanaw qoppay?” yaagidi oychchis.
27 Tad tas virsnieks piegāja un uz viņu sacīja: “Saki man, vai tu esi Romietis?” Un tas sacīja: “Esmu gan.”
Shaalaqay Phawuloosakko shiiqidi, “Neeni Roome ase? Ane taw oda” yaagis. Phawuloosi, “Ee” yaagis.
28 Un tas virsnieks atbildēja: “Es par lielu maksu šo pilsētnieka tiesu esmu iedabūjis.” Bet Pāvils sacīja: “Bet es tāds jau esmu piedzimis.”
Shaalaqay zaaridi, “Taani ha gadetethaa daro miishen shammas” yaagis. Shin Phawuloosi, “Ta he gadetethaa yeletethan demma ekkas” yaagis.
29 Un tūdaļ tie no viņa atkāpās, kas viņu gribēja izvaicāt. Un tas virsnieks bijās, ka dabūjis zināt, viņu esam Romieti, un ka viņu bija sējis.
Hessa gisho, Phawuloosa pilgganaw qoppidayssati iira iyappe shaakettidosona. Shaalaqay Roome asi santhalaatan qachchidayssa erida wode yayyis.
30 Bet kad otrā dienā to gribēja skaidri zināt, kādēļ viņš no tiem Jūdiem apsūdzēts, tad viņš to atraisīja un pavēlēja, ka tie augstie priesteri un visa viņu augstā tiesa nāktu kopā, un Pāvilu novedis, viņš tiem to stādīja priekšā.
Wonttetha gallas Shaalaqay, Ayhudeti Phawuloosa ays mootidaakko geeshshi eranaw koyis. Kahine halaqatinne shanggoy ubbay shiiqana mela kiittis; qassi Phawuloosa qashoppe bilisidi entta sinthan essis.
