Apustuļu Darbi 22
1 “Vīri, brāļi un tēvi, klausiet tagad manu aizbildināšanos jūsu priekšā.
Britheren and fadris, here ye what resoun Y yelde now to you.
2 (Bet kad tie dzirdēja, viņu Ebreju valodā tos uzrunājam, tad tie palika vēl klusāki. Un viņš sacīja: )
And whanne sum herden that in Ebrew tunge he spak to hem, thei yauen the more silence.
3 Es esmu Jūdu vīrs, Tarsū, Ķiliķijas zemē, piedzimis, bet šinī pilsētā pie Gamaliēla kājām audzināts, tēvu bauslībā krietni izmācīts, karsts Dieva bauslības aizstāvētājs, tā kā jūs visi šodien esat.
And he seide, Y am a man a Jew, borun at Tharse of Cilicie, nurischid and in this citee bisidis the feet of Gamaliel, tauyt bi the treuthe of fadris lawe, a louyere of the lawe, as also ye alle ben to dai.
4 Un šim ceļam es esmu pretī turējies līdz nāvei, saistīdams un cietumā nododams vīrus un sievas.
And Y pursuede this weie til to the deth, byndynge and bitakinge `in to holdis men and wymmen,
5 Tā kā arī tas augstais priesteris un viss tas vecaju pulks man liecību dod, no kuriem es arī grāmatas uz tiem brāļiem ņēmis, esmu gājis uz Damasku, arī tos, kas tur, saistītus vest uz Jeruzālemi, ka tie taptu mocīti.
as the prince of prestis yeldith witnessyng to me, and alle the grettest in birth. Of whom also Y took pistlis to britheren, and wente to Damask, to bring fro thennys men boundun in to Jerusalem, that thei schulden be peyned.
6 Un notikās, kad es biju uz ceļa un tuvu nācu pie Damaskus ap pusdienas laiku, tad piepeši liels gaišums no debess mani apspīdēja visapkārt.
And it was don, while Y yede, and neiyede to Damask, at myddai sudeynli fro heuene a greet plente of liyt schoon aboute me.
7 Un es kritu pie zemes un dzirdēju balsi uz mani sakām: “Saul, Saul, ko tu Mani vajā?”
And Y felde doun to the erthe, and herde a voice fro heuene, seiynge to me, Saul, Saul, what pursuest thou me? It is hard to thee to kike ayens the pricke.
8 Bet es atbildēju: “Kas Tu esi, Kungs?” Un Viņš uz mani sacīja: “Es esmu Jēzus no Nacaretes, ko tu vajā.”
And Y answeride, Who art thou, Lord? And he seide to me, Y am Jhesu of Nazareth, whom thou pursuest.
9 Bet tie, kas man bija līdz, gan redzēja to gaišumu un pārbijās, bet to balsi, kas ar mani runāja, to tie nedzirdēja.
And thei that weren with me sien but the liyt, but thei herden not the vois of hym, that spak with me.
10 Un es sacīju: “Ko man būs darīt, Kungs?” Un Tas Kungs uz mani sacīja: “Celies un ej uz Damasku, un tur tev sacīs visu, kas tev jādara.”
And Y seide, Lord, what schal Y do? And the Lord seide to me, Rise thou, and go to Damask; and there it schal be seid to thee, of alle thingis which it bihoueth thee to do.
11 Un kad nevarēju redzēt tā spožā gaišuma dēļ tad es no saviem ceļabiedriem pie rokas vests nācu uz Damasku.
And whanne Y saye not, for the clerete of that liyt, Y was led bi the hond of felowis, and Y cam to Damask.
12 Bet Ananija, dievbijīgs vīrs pēc bauslības, kam laba slava bija no visiem apkārtējiem Jūdiem,
And a man, Ananye, that bi the lawe hadde wytnessyng of alle Jewis dwellinge in Damask,
13 Tas pie manis nācis un piestājies sacīja uz mani: “Saul, brāli, skaties uz augšu.” Un es tanī pašā stundā uz viņu skatījos.
cam to me, and stood niy, and seide to me, Saul, brother, biholde. And Y in the same our biheelde in to hym.
14 Un viņš sacīja: “Mūsu tēvu Dievs tevi izvēlējis, Viņa prātu atzīt un To Taisno redzēt un balsi no Viņa mutes dzirdēt.
And he seide, God of oure fadris hath bifor ordeyned thee, that thou schuldist knowe the wille of him, and schuldist se the riytful man, and here the vois of his mouth.
15 Jo tu Viņam būsi par liecinieku pie visiem cilvēkiem par to, ko tu esi redzējis un dzirdējis.
For thou schalt be his witnesse to alle men, of tho thingis that thou hast seyn and herd.
16 Un nu, ko tu gaidi? Celies un liecies kristīties un liec nomazgāt savus grēkus, Tā Kunga vārdu piesaukdams.”
And now, what dwellist thou? Rise vp, and be baptisid, and waische awei thi synnes, bi the name of hym clepid to help.
17 Un notikās, kad es uz Jeruzālemi biju atpakaļ griezies un Dieva namā Dievu pielūdzu, tad garā tapu aizgrābts,
And it was don to me, as Y turnede ayen in to Jerusalem, and preyede in the temple, that Y was maad in rauysching of soule,
18 Un es Viņu redzēju, un Tas man sacīja: “Steidzies un izej čakli no Jeruzālemes, jo tie nepieņems tavu liecību par Mani.”
and Y siy him seiynge to me, Hiye thou, and go out faste of Jerusalem, for thei schulen not resseyue thi witnessing of me.
19 Un es sacīju: “Kungs, tie zina, ka es Tavus ticīgos cietumā iemetu un pa baznīcām šaustu,
And Y seide, Lord, thei witen, that Y was closing togidir `in to prisoun, and betinge bi synagogis hem that bileueden `in to thee.
20 Un kad Stefana, Tava liecinieka asinis tapa izlietas, ka es tur arī stāvēju klāt, un tas man patika, un es tās drēbes tiem glabāju, kas viņu nonāvēja.”
And whanne the blood of Steuene, thi witnesse, was sched out, Y stood niy, and consentide, and kept the clothis of men that slowen hym.
21 Un Viņš uz mani sacīja: “Ej! Jo Es tevi izsūtīšu tālu pie pagāniem.””
And he seide to me, Go thou, for Y schal sende thee fer to naciouns.
22 Un tie viņu klausījās līdz šiem vārdiem un savas balsis pacēla, sacīdami: “Nost no zemes virsas ar šo tādu, jo tam nebūs dzīvot.”
And thei herden him til this word; and thei reiseden her vois, and seiden, Take awei fro the erthe siche a maner man; for it is not leueful, that he lyue.
23 Un kad tie brēca un savas drēbes nosvieda un pīšļus gaisā meta,
And whanne thei crieden, and kesten awei her clothis, and threwen dust in to the eir,
24 Tad tas virsnieks pavēlēja, viņu novest uz lēģeri, un sacīja, lai viņu ar sitieniem izvaicā, ka dabūtu zināt, kādēļ tie tā par viņu brēca.
the tribune comaundide hym to be led in to castels, and to be betun with scourgis, and to be turmentid, that he wiste, for what cause thei crieden so to him.
25 Un kad viņu ar siksnām piesēja, tad Pāvils sacīja uz to kapteini, kas tur stāvēja: “Vai jums brīv, vienu Romieti un vēl bez tiesas šaust?”
And whanne thei hadden boundun hym with cordis, Poul seide to a centurien stondinge niy to hym, Whether it is leueful to you, to scourge a Romayn, and vndampned?
26 Un tas kapteinis to dzirdējis gāja un tam virsniekam to teica sacīdams: “Ko tu gribi darīt? Jo šis cilvēks ir Romietis.”
And whanne this thing was herd, the centurien wente to the tribune, and telde to hym, and seide, What art thou to doynge? for this man is a citeseyn of Rome.
27 Tad tas virsnieks piegāja un uz viņu sacīja: “Saki man, vai tu esi Romietis?” Un tas sacīja: “Esmu gan.”
And the tribune cam niy, and seide to hym, Seie thou to me, whether thou art a Romayn?
28 Un tas virsnieks atbildēja: “Es par lielu maksu šo pilsētnieka tiesu esmu iedabūjis.” Bet Pāvils sacīja: “Bet es tāds jau esmu piedzimis.”
And he seide, Yhe. And the tribune answeride, Y with myche summe gat this fredom. And Poul seide, And Y was borun a citeseyn of Rome.
29 Un tūdaļ tie no viņa atkāpās, kas viņu gribēja izvaicāt. Un tas virsnieks bijās, ka dabūjis zināt, viņu esam Romieti, un ka viņu bija sējis.
Therfor anoon thei that schulden haue turmentid hym, departiden awei fro hym. And the tribune dredde, aftir that he wiste, that he was a citeseyn of Rome, and for he hadde boundun hym.
30 Bet kad otrā dienā to gribēja skaidri zināt, kādēļ viņš no tiem Jūdiem apsūdzēts, tad viņš to atraisīja un pavēlēja, ka tie augstie priesteri un visa viņu augstā tiesa nāktu kopā, un Pāvilu novedis, viņš tiem to stādīja priekšā.
But in the dai suynge he wolde wite more diligentli, for what cause he were accusid of the Jewis, and vnbounde hym, and comaundide prestis and al the counsel to come togidir. And he brouyte forth Poul, and sette hym among hem.
