< Apustuļu Darbi 20 >

1 Un pēc, kad troksnis bija klusināts, Pāvils tos mācekļus saaicināja un tos sveicinājis izgāja un devās uz Maķedoniju.
Jitia gondugol to khotom hoise, Paul chela khan ke mati anise aru taikhan ke samjai dise, aru taikhan ke bhidai kori kene tai Macedonia te jai jaise.
2 Un pārstaigājis to vidu un ar daudz vārdiem tos pamācījis, viņš nāca Grieķu zemē.
Titia tai utu desh khan paar kori kene khotom huwa pichete, tai Greece te ahi jaise.
3 Un tur kādus trīs mēnešus palicis viņš gribēja pārcelties uz Sīriju; bet kad tie Jūdi uz viņu glūnēja, tad viņš apņēmās, atpakaļ griezties caur Maķedoniju.
Aru tai ta te tin mohina thakise aru ta te pora Syria te jabole thakise, kintu Yehudi khan taike morai dibole thaka jani kene, Macedonia phale pora he wapas jabole bhabi loise.
4 Un viņu pavadīja līdz Āzijai Sopaters no Berejas, bet no Tesaloniķiešiem Aristarks un Sekunds, un Gajus no Derbes, un Timotejs, no Āzijas Tihiks un Trofims.
Aru Berea manu Sopater laga chokra, aru Thessalonica pora Aristarchus aru Secundus aru Derbe pora Gaius aru Timothy aru Asia pora Tychicus aru Trophimus taikhan tai logote jaise.
5 Šie papriekš gājuši mūs gaidīja Troadā.
Kintu eitu khan amikhan age te jai kene Troas te rukhi thakise.
6 Bet mēs nocēlāmies pēc tām neraudzētas maizes dienām no Filipiem, un nonācām piecās dienās pie tiem uz Troadu, kur mēs septiņas dienas palikām.
Aru khomir nahala roti laga utsov din pichete amikhan Philippi pora naw te uthi kene pans din pichete Troas te taikhan logot ponchise, aru saat din tak ta te thakise.
7 Bet pirmā nedēļas dienā, kad tie mācekļi bija sanākuši to maizi lauzt, Pāvils ar tiem sarunājās, gribēdams otrā dienā aiziet; un viņš to vārdu mācīja līdz pusnaktij.
Titia hapta laga prothom din jitia biswasi chela khan eke loge mili kene roti bhangai sele. Paul dusra dinte jabole thakise, etu karone tai taikhan logot adha rati tak kotha kori thakise.
8 Un tur daudz eļļas lukturi bija tanī augšistabā, kur tie bija sapulcējušies.
Upor kamra kot te amikhan joma thakisele ta te bisi saaki khan jolai rakhise.
9 Un viens jauneklis, ar vārdu Eutiks, sēdēja uz loga un tika no dziļa miega pārņemts, tāpēc ka Pāvils tik ilgi runāja, un no miega pārvarēts tas nokrita no trešā stāva un tapa uzcelts nedzīvs.
Aru Eutychus koi kene jawan ekjon khirki te bohi thakise, aru Paul bisi deri kotha koi thaka pora, tai ghumai kene tin tola upor pora nichete girikena morise.
10 Bet Pāvils nokāpis uzmetās uz viņu un to apkampa sacīdams: “Nedariet troksni, jo tā dvēsele ir iekš viņa.”
Kintu Paul niche jai kene tai usorte tai laga gaw ke lamba korise, aru taike dhurise. Aru tai koise, “Bhoi nokoribi, kelemane tai laga jibon etiya bhi tai logot he ase.”
11 Un viņš uzkāpa un to maizi lauzis un baudījis vēl labu laiku līdz gaismai sludināja Dieva vārdu un viņš aizgāja.
Titia tai aru upor jai kene roti bhangai khaise aru phojur tak kotha kori thakise, aru etu pichete jai jaise.
12 Un tie to jaunekli atveda dzīvu un tapa ļoti iepriecināti.
Aru taikhan utu chokra jinda pa karone ekdom shanti paise.
13 Bet mēs laivā gājuši papriekš nocēlāmies uz Assonu, gribēdami tur Pāvilu uzņemt; jo tā viņš bija pavēlējis, gribēdams pats kājām iet.
Titia amikhan naw pora Assos te jaise, aru ta te pora naw te Paul ke uthabole thakise, kelemane tai nije pora he tai berai kene jabo koise, aru tai he eneka kori bole amikhan ke koise.
14 Un kad viņš Assonā ar mums satikās, tad mēs viņu uzņēmām un nācām uz Mitileni.
Aru tai Assos te ahi amikhan ke lok paise, aru amikhan taike uthaikene Mitylene te ahi jaise.
15 Un no turienes nocēlušies mēs nācām otrā dienā pret Hiju, un dienu vēlāk mēs piestājām Samus malā, un tad palikām Troģillā un nācām otrā dienā uz Mileti.
Aru ta te pora naw te uthi kene dusra din Chios usorte ahi jaise, utu din amikhan Samos ponchise, aru Tragyllium te thaki kene dusra din Miletus te ahi Jaise.
16 Jo Pāvils bija apņēmies Efesum garām celties, ka viņš laiku nekavētu iekš Āzijas, jo viņš steidzās, ja to paspētu, uz vasaras svētkiem tikt Jeruzālemē.
Kelemane Paul Asia te homoi phelabo mon kora nai, tai naw pora Ephesus paar kori bole mon korise, kelemane parile Pentecost din tai Jerusalem te thakibo mon kori kene tara-tari kori thakisele.
17 Bet viņš sūtīja no Miletes uz Efesu un ataicināja tās draudzes vecajus.
Tai Miletus pora khobor pathai kene Ephesus girja laga bura khan ke matise.
18 Un kad tie pie viņa nāca, viņš uz tiem sacīja: “Jūs zināt no tās pirmās dienas, kur es uz Āziju nācis, kāds es pa visu to laiku pie jums esmu bijis,
Aru jitia taikhan tai logot ahise, tai koise, “Moi juntu din pora Asia te ahise, utu prothom din pora kineka moi tumi logote thakise, apnikhan jani ase.”
19 Tam Kungam kalpodams ar visu pazemību un ar daudz asarām un kārdināšanām, kas man notikušas caur Jūdu viltībām;
Moi nomrota korise aru suku pani girikena aru Yehudi khan pora chalak kori kene moike dukh di thakile bhi moi Probhu laga sewa kori thakise.
20 Ka es nenieka neesmu paslēpis no visa tā, kas jums par labu, ka jums to nebūtu pasludinājis un mācījis, tā draudzē, kā pa mājām;
Aru moi apnikhan ke sikha khan te, manu usorte nohoile ghor te hoilebi tumi bhal nimite kaam nakori kene chari diya nai.
21 Apliecinādams tik pat Jūdiem kā arī Grieķiem atgriešanos pie Dieva un ticību uz mūsu Kungu Jēzu Kristu.
Yehudi aru Yehudi hobi, moi taikhan ke mon ghurai kene Isor phale ahibole aru Jisu ke biswas kori bole sikhai ahise.
22 Un nu redzi, es garā saistīts eju uz Jeruzālemi, nezinādams, kas man tur notiks.
Aru sabi, etiya moi Atma laga kotha mani kene Jerusalem te jai ase hoilebi ta te moi logote ki hobo moi najane.
23 Tomēr Svētais Gars ikvienā pilsētā liecību dod sacīdams, ka saites un bēdas mani gaida.
Juntu sheher te jaile bhi Pobitro Atma pora ami laga gawah koridi thakise, aru khali bandha aru dukh he moike rukhi ase koi kene.
24 Bet es neko par to nebēdāju, un mana dzīvība man pašam nav dārga, ka nepabeigtu ar prieku savu amatu, ko es esmu dabūjis no Tā Kunga Jēzus, apliecināt to evaņģēliju no Dieva žēlastības.
Kintu moi nijor jibon karone eku chinta nathaki, kintu Probhu Jisu pora ji kaam moike kori bole dise, utu Isor anugrah laga susamachar ke khushi pora manu ke jonai dibole aru etu pura kori bole he bhabi thake.
25 Un nu redzi, es zinu, ka jūs manu vaigu vairs neredzēsiet, jūs visi, pie kuriem es esmu staigājis, Dieva valstību sludinādams.
Aru sabi, moi jani ase, moi Isor rajyo kotha loi kene sob jagate prochar koribo, aru apnikhan etiya pora ami laga chehera aru nadikhibo.
26 Tāpēc es jūsu priekšā apliecināju šinī pašā dienā, ka es skaidrs esmu no visu asinīm.
Etu moi aji apnikhan ke sakhi di ase, moi ekjon golti nathaka manu laga khun phale hoile golti nai.
27 Jo es neesmu atrāvies, ka jums nebūtu pasludinājis visu Dieva padomu.
Kelemane Isor laga itcha phale sob kotha moi apuni khan ke koi diya hoise.
28 Tāpēc sargājat sevi pašus un visu to ganāmo pulku, pār ko Svētais Gars jūs iecēlis par bīskapiem, Dieva draudzi ganīt, ko Viņš ar Savām paša asinīm atpircis.
Etu karone apnikhan nije bhi hoshiar thakibi aru Pobitro Atma pora apnikhan ke sabole mer khan dise. Hoshiar pora Isor laga girja ke roikhya koribi, jintu Isor Tai Nijor laga bacha khun pora kinise.
29 Jo es to zinu, ka pēc manas aiziešanas plēsīgi vilki pie jums ielauzīsies, kas to ganāmo pulku nesaudzēs.
Kelemane moi jani ase moi juwa pichete rong kutta khan tumi laga majote ahibo, aru tumikhan ke nacharibo jun khan etiya bisi ase.
30 Un no jums pašiem vīri celsies, negantas lietas runādami, ka tie tos mācekļus novērstu sev pakaļ.
Aru moi jani ase tumikhan nijor bhitor pora bhi misa kowa ulabo aru biswasi khan ke taikhan phale kori loi lobo.
31 Tāpēc esiet modrīgi, pieminēdami, ka es trīs gadus naktīm dienām neesmu mitējies ar asarām ikvienu pamācīt.
Karone hoshiar koi kene thakibi, aru bhabona koribi, moi tin saal tak rati din suku pani girai kene sob manu ke sikhaise.
32 Un nu, brāļi, es jūs nododu Dievam un Viņa žēlastības vārdam, kas ir spēcīgs, jūs uztaisīt un jums mantību dot ar visiem svētītiem.
Aru bhai khan moi etiya apnikhan ke di ase, Isor aru tai anugrah laga kotha juntu pora tumikhan ke uthidibo pare aru sapha kori diya khan logote milaikena tai laga miras pabo thaka khan ase.
33 Sudrabu vai zeltu vai drēbes es no neviena neesmu kārojis.
Moi kun laga suna, chandi, kapra khan lalos kora nohoi.
34 Bet jūs paši zināt, ka šās rokas manai vajadzībai un tiem, kas pie manis bija, ir kalpojušas.
Apnikhan jani ase, moi nijor hath pora sewa kori kene nijor aru jun moi logot thakise, taikhan ke ki lage sob kori ahise.
35 Es jums visas lietas esmu rādījis, ka tā strādājot piederas vājos uzņemt un pieminēt Tā Kunga Jēzus vārdu, jo Viņš ir sacījis: “Svētīgāk ir dot, nekā ņemt.””
Moi apnikhan ke sob rasta sikhai dise, kineka sewa kori kene dukhia khan ke modot koribo lage, aru Probhu Jisu kotha monte bhabona kori bole, juntu Tai nijor pora koise: “Lu-a pora to diya jon he bisi asishit ase.”
36 Un šo sacījis, viņš ceļos metās un līdz ar visiem tiem Dievu pielūdza.
Aru jitia tai etu kotha koi diya hoise, tai athukari kene taikhan logote prathana kori loise.
37 Bet tur visi gauži raudāja; un tie metās ap Pāvila kaklu un viņu skūpstīja,
Titia taikhan sob bisi kandise, aru Paul ke dhori kene taike chuma dise.
38 Visvairāk no sirds sāpēm pārņemti tā vārda dēļ, ko viņš bija sacījis, ka tiem vairs nebūšot viņa vaigu redzēt. Un tie viņu pavadīja uz laivu.
Taikhan bisi mon dukh huwa to Paul laga kotha karone hoise, aru kitia bhi tai laga chehera nadikhibo kowa karone, aru taikhan taike loijai kene jahaaj tak punchai dise.

< Apustuļu Darbi 20 >