Apustuļu Darbi 2
1 Un kad vasaras svētku diena atnāca, tad visi vienprātīgi bija kopā.
Əmdi «orma ⱨeyt» künining waⱪti-saiti toxⱪanda, bularning ⱨǝmmisi Yerusalemda bir yǝrgǝ jǝm bolƣanidi.
2 Un tur piepeši no debess rūkšana notika, tā kā no varena vēja pūšanas, un piepildīja visu to namu, kur tie sēdēja.
Asmandin tuyuⱪsiz küqlük xamal soⱪⱪandǝk bir awaz anglinip, ular olturuwatⱪan ɵyni bir aldi.
3 Un dalītas mēles tiem parādījās tā kā uguns un nolaidās uz ikvienu no tiem.
Ot yalⱪunidǝk tillar ularƣa kɵrünüp, ularning ⱨǝrbirining üstigǝ tarⱪilip ⱪondi.
4 Un visi tapa piepildīti ar Svētu Garu un iesāka runāt ar citām mēlēm, kā tiem Tas Gars deva izrunāt.
Ularning ⱨǝmmisi Muⱪǝddǝs Roⱨⱪa toldurulup, Roⱨ ularƣa sɵz ata ⱪilixi bilǝn ular namǝlum tillarda sɵzligili turdi.
5 Bet tur bija Jūdu ļaudis, kas Jeruzālemē dzīvoja, dievbijīgi vīri no visādām tautām apakš debess.
U qaƣda, asman astidiki barliⱪ ǝllǝrdin kǝlgǝn nurƣun ihlasmǝn Yǝⱨudiy ǝrlǝrmu Yerusalemda turuwatⱪanidi.
6 Kad nu šī balss notika, tad tas pulks nāca kopā un iztrūcinājās; jo ikviens tos dzirdēja savā valodā runājam.
Əmdi [etiⱪadqilarning] bu awazi anglinip, top-top adǝmlǝr xu yǝrgǝ jǝm boluxti ⱨǝmdǝ [etiⱪadqilarning] ɵzliri turuxluⱪ jaydiki tillarda sɵzlixiwatⱪanliⱪini anglap, tengirⱪap ⱪelixti.
7 Un tie visi sabijušies brīnījās, un cits uz citu sacīja: “Redzi, vai šie visi, kas runā, nav Galileji?
Ular ⱨǝyran bolup tǝǝjjüplinip: — Ⱪaranglar, sɵzlixiwatⱪanlarning ⱨǝmmisi Galiliyǝliklǝrƣu?
8 Kā tad mēs tos dzirdam ikviens savā valodā, kurā mēs dzimuši?
Ⱪandaⱪlarqǝ ularning bizning ana yurtimizdiki tillirimizda sɵzlixiwatⱪanliⱪini anglawatⱪandimiz?
9 Partieši un Mēdieši un Elamieši, un kas dzīvojam iekš Mezopotamijas, Jūdejas un Kapadoķijas, Pontus un Āzijas,
Arimizda Partiyalar, Medialar, Elamlar, xundaⱪla Mesopotamiyǝ, Yǝⱨudiyǝ, Kapadokiya, Pontus, Asiya,
10 Friģijas un Pamfilijas, Ēģiptes un Libijas robežās pret Kireni, un piedzīvotāji no Romas, Jūdi un Jūdu ticības biedri,
Frigiyǝ ⱨǝm Pamfiliyǝ, Misir, Liwiyǝning Kurinigǝ yeⱪin jayliridin kǝlgǝnlǝr, xuningdǝk muxu yǝrdǝ musapir bolup turuwatⱪan Rim xǝⱨiridin kǝlgǝnlǝr — Yǝⱨudiylar bolsun, Tǝwrat etiⱪadiƣa kirgǝnlǝr bolsun, Kretlar wǝ Ərǝblǝr bolsun, ⱨǝmmimiz ularning Hudaning ⱪilƣan uluƣ ǝmǝllirini bizning ana tillirimizda sɵzlǝwatⱪanliⱪini anglawatimiz! — deyixti.
11 Krieti un Arābi, - mēs dzirdam, tos ar mūsu pašu mēlēm Dieva lielos darbus runājam.”
12 Un visi sabijušies nezināja, ko darīt, un cits uz citu sacīja: “Kas tas būs?”
Ular ⱨang-tang ⱪelip alaⱪzadilik bilǝn bir-birigǝ: — Bu zadi ⱪandaⱪ ixtu? — deyixti.
13 Bet citi mēdīdami sacīja: “Tie salda vīna pilni.”
Əmma bǝzilǝr: — Bular yengi xarab bilǝn obdanla mǝst bolup ⱪaptu! — dǝp mǝshirǝ ⱪilixti.
14 Bet Pēteris nostājies ar tiem vienpadsmit, pacēla savu balsi un uz tiem runāja: “Jūs Jūdu vīri, un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un saņemat manus vārdus savās ausīs.
Əmma Petrus ⱪalƣan on birǝylǝn bilǝn ornidin turup, awazini kɵtürüp kɵpqilikkǝ mundaⱪ dedi: — Əy Yǝⱨudiyǝdikilǝr wǝ Yerusalemda barliⱪ turuwatⱪanlar! Bu ix silǝrgǝ mǝlum bolƣayki, sɵzlirimgǝ ⱪulaⱪ selinglar!
15 Jo šie nav piedzēruši, kā jums šķiet; jo šī ir dienas trešā stunda.
Bular silǝr oyliƣandǝk mǝst ǝmǝs, qünki ⱨazir pǝⱪǝt ǝtigǝn saǝt toⱪⱪuz boldi.
16 Bet tas ir, ko pravietis Joēls sacījis:
Əmǝliyǝttǝ bu dǝl Yoel pǝyƣǝmbǝr arⱪiliⱪ aldin eytilƣan xu ixtur:
17 Un Dievs saka: “Notiks pēdīgās dienās, ka Es izliešu no Sava Gara uz visu miesu; un jūsu dēli un jūsu meitas sludinās nākamas lietas, un jūsu jaunekļi redzēs parādīšanas, un jūsu vecaji sapņos sapņus.
— «Huda mundaⱪ dedi: «Mǝn ahirⱪi künlǝrdǝ Ɵz Roⱨimni barliⱪ ǝt igiliri üstigǝ ⱪuyimǝn; Silǝrning oƣul-ⱪizliringlar wǝⱨiylik bexarǝt yǝtküzidu, Silǝrning yigitliringlar ƣayibanǝ alamǝt kɵrünüxlǝrni kɵridu; Silǝrning ⱪeriliringlar alamǝt qüxlǝrni kɵridu;
18 Un arī uz Saviem kalpiem un uz Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie sludinās praviešu mācību.
Bǝrⱨǝⱪ, xu künlǝrdǝ ⱪullirim üstigimu, dedǝklirim üstigimu Roⱨimni ⱪuyimǝn, ular bexarǝt yǝtküzidu.
19 Un Es došu brīnumus augšā pie debess un zīmes apakšā virs zemes, asinis un uguni un dūmu tvaiku.
Mǝn yuⱪirida asmanlarda karamǝt ixlar, tɵwǝndǝ, zeminda mɵjizilik alamǝtlǝrni, Ⱪan, ot, is-tütǝk tüwrüklirini kɵrsitimǝn.
20 Saule taps pārvērsta par tumsību, un mēnesis par asinīm, pirms nekā nāks Tā Kunga lielā un spožā diena.
Rǝbning uluƣ ⱨǝm karamǝt-xǝrǝplik küni bolmiƣuqǝ, Ⱪuyax ⱪarangƣuluⱪⱪa, Ay ⱪanƣa aylandurulidu.
21 Un notiks, ka ikviens, kas Tā Kunga vārdu piesauks, taps izglābts.”
Ⱨǝm xu qaƣda xundaⱪ ǝmǝlgǝ axuruliduki, Rǝbning namini qaⱪirip nida ⱪilƣanlarning ⱨǝmmisi ⱪutⱪuzulidu».
22 Jūs Israēla vīri, klausiet šos vārdus: Jēzu no Nacaretes, vīru no Dieva skaidri ierādītu jūsu starpā caur spēcīgiem darbiem un brīnumiem un zīmēm, ko Dievs darījis caur Viņu jūsu starpā, kā jūs paši to zināt,
Əy Israillar, muxu sɵzlǝrni anglanglar. Nasarǝtlik Əysa bolsa, Huda aranglarda u arⱪiliⱪ kɵrsǝtkǝn ⱪudrǝtlik ǝmǝllǝr, karamǝtlǝr wǝ mɵjizilik alamǝtlǝr bilǝn silǝrgǝ tǝstiⱪliƣan bir zat — bu ixlar ⱨǝmminglarƣa mǝlum —
23 Šo, pēc Dieva nolemta padoma un papriekš zināšanas nodotu, jūs esat ņēmuši, caur netaisnu rokām pie krusta piekaluši un nokāvuši -
u kixi Hudaning bekitkǝn mǝⱪsiti wǝ aldin’ala bilixi boyiqǝ satⱪunluⱪⱪa uqrap tutup berilgǝndin keyin, silǝr uni Tǝwrat ⱪanunisiz yürgǝn adǝmlǝrning ⱪoli arⱪiliⱪ krestlǝp ɵltürgüzdünglar.
24 To Dievs ir uzmodinājis, nāves sāpes atraisīdams, jo nevarēja būt, ka Viņš no tās taptu turēts.
Lekin Huda uni ɵlümning azablarning ilkidin azad ⱪilip ⱪayta tirildürdi. Qünki ɵlümning uni tutⱪun ⱪilixi ⱨǝrgiz mumkin ǝmǝs.
25 Jo Dāvids par Viņu saka: es To Kungu vienmēr esmu turējis priekš acīm; jo Viņš man ir pa labo roku, ka es nešaubos.
Dawut [Zǝburda] u toƣruluⱪ mundaⱪ aldin eytⱪan: «Mǝn Pǝrwǝrdigarni ⱨǝrdaim kɵz aldimda kɵrüp keliwatimǝn; U ong yenimda bolƣaqⱪa, Mǝn ⱨǝrgiz tǝwrǝnmǝymǝn.
26 Tāpēc mana sirds priecājās un mana mēle līksmojās un arī mana miesa dusēs uz cerību.
Xunga mening ⱪǝlbim huxallandi, Mening tilim xadlinip yayridi; Mening tenim ümid-arzu iqidǝ turidu;
Qünki Sǝn jenimni tǝⱨtisarada ⱪaldurmaysǝn, Xundaⱪla Sening Muⱪǝddǝs Bolƣuqungƣa qirixlǝrni kɵrgüzmǝysǝn. (Hadēs g86)
28 Tu man esi zināmus darījis dzīvības ceļus; Tu mani piepildīsi ar līksmību Tava vaiga priekšā.
Sǝn manga ⱨayat yollirini kɵrsǝtkǝnsǝn; Ⱨuzurung bilǝn meni xad-huramliⱪⱪa tolup taxⱪuzisǝn».
29 Vīri, brāļi, lai ar drošību uz jums runājam par vectēvu Dāvidu: tas ir nomiris un aprakts, un viņa kaps pie mums ir līdz šai dienai.
Ⱪerindaxlar, mǝn atimiz [padixaⱨ] Dawut toƣruluⱪ ⱨeq ikkilǝnmǝy xuni eytimǝnki, u ɵldi wǝ uning ⱪǝbrisi bügünki küngiqǝ arimizda bar.
30 Tad nu viņš pravietis būdams un zinādams, ka Dievs zvērēdams viņam bija solījis, ka tas Kristu gribot celt no viņa gurnu augļiem pēc miesas un to sēdināt uz viņa krēslu,
Əmdi u pǝyƣǝmbǝr bolup, Hudaning uning tǝhtigǝ olturuxⱪa ɵz puxtidin birǝylǝnni turƣuzuxⱪa ⱪǝsǝm bilǝn wǝdǝ bǝrgǝnlikini bilǝtti.
31 To tas paredzēdams ir runājis par Kristus augšāmcelšanos, ka Viņa dvēsele nav pamesta kapā nedz Viņa miesa redzējusi satrūdēšanu. (Hadēs g86)
U Mǝsiⱨning [ɵlgǝndin keyin] tirildürülidiƣinini aldin’ala kɵrüp yǝtkǝn wǝ bu munasiwǝt bilǝn Mǝsiⱨning tǝⱨtisarada ⱪaldurulmaydiƣinini wǝ tenining qirimǝydiƣinini tilƣa alƣan. (Hadēs g86)
32 Šo Jēzu Dievs ir uzmodinājis, tam mēs visi esam liecinieki.
Huda dǝl bu Əysani ɵlümdin tirildürdi, wǝ ⱨǝmmimiz bu ixning guwaⱨqilirimiz.
33 Tad nu caur Dieva labo roku paaugstināts un no Tā Tēva dabūjis Tā Svētā Gara apsolīšanu, Viņš ir izlējis to, ko jūs tagad redzat un dzirdat,
U Hudaning ong yenida xan-xǝrǝp iqidǝ olturƣuzulup, xundaⱪla Ata wǝdǝ ⱪilƣan Muⱪǝddǝs Roⱨni ⱪobul ⱪilip, ⱨazir kɵrüwatⱪan ⱨǝm anglawatⱪanliringlarni tɵküp [bizlǝrgǝ] qüxürdi.
34 Jo Dāvids nav uzkāpis debesīs; bet viņš saka: Tas Kungs ir sacījis uz manu Kungu: “Sēdies pie Manas labās rokas,
Qünki Dawut ɵzi ǝrxkǝ qiⱪⱪan ǝmǝs; lekin u munu sǝzlǝrni [Zǝburda] eytⱪan: — «Pǝrwǝrdigar mening Rǝbbimgǝ eyttiki: — «Mǝn sening düxmǝnliringni tǝhtipǝring ⱪilmiƣuqǝ, Mening ong yenimda olturƣin!»».
35 Tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.”
36 Tad nu visam Israēla namam būs tiešām zināt, ka Dievs Viņu ir darījis par Kungu un Kristu, šo pašu Jēzu, ko jūs esat situši krustā.”
Xuning üqün, pütkül Israil jǝmǝtidikilǝr xuni ⱪǝt’iy bilsunki, Huda silǝr krestligǝn dǝl uxbu Əysani ⱨǝm Rǝb ⱨǝm Mǝsiⱨ ⱪilip tiklidi!».
37 Un kad tie to dzirdēja, tad sirds tiem pārtrūka, un tie sacīja uz Pēteri un tiem citiem apustuļiem: “Vīri, brāļi, ko mums būs darīt?”
Bu sɵzlǝr angliƣanlarning yürikigǝ sanjilƣandǝk ⱪattiⱪ tǝgkǝn bolup ular Petrus wǝ baxⱪa rosullardin: — I ⱪerindaxlar, undaⱪta biz nemǝ ⱪiliximiz kerǝk? — dǝp soraxti.
38 Bet Pēteris uz tiem sacīja: “Atgriežaties no grēkiem un liekaties ikviens kristīties Jēzus Kristus vārdā uz grēku piedošanu, tad jūs dabūsiet Tā Svētā Gara dāvanu.
Petrus ularƣa: — Towa ⱪilinglar, ⱨǝrbiringlar Əysa Mǝsiⱨning namida gunaⱨliringlarning kǝqürüm ⱪilinixi üqün qɵmüldürüxni ⱪobul ⱪilinglar wǝ xundaⱪ ⱪilsanglar Hudaning iltipati bolƣan Muⱪǝddǝs Roⱨ silǝrgǝ ata ⱪilinidu.
39 Jo jums šī apsolīšana pieder un jūsu bērniem un visiem, kas ir tālu, cik Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās.”
Qünki bu wǝdǝ silǝrgǝ wǝ silǝrning baliliringlarƣa, yiraⱪta turuwatⱪanlarning ⱨǝmmisigǝ, yǝni Pǝrwǝrdigar Hudayimiz ɵzigǝ qaⱪirƣanlarning ⱨǝmmisigǝ ata ⱪilinidu.
40 Un ar daudz citiem vārdiem tas liecību deva un tos pamācīja sacīdams: “Izglābjaties no šās netiklas cilts.”
Petrus yǝnǝ nurƣun baxⱪa sɵzlǝr bilǝn ularni agaⱨlandurup ularƣa: — Silǝr ɵzünglarni bu iplas dǝwrdin ⱪutⱪuzunglar! — dǝp jekilidi.
41 Kas nu viņa vārdu labprāt uzņēma, tie tapa kristīti; un tanī dienā tapa pieliktas kādas trīs tūkstošas dvēseles.
Xuning bilǝn uning sɵzini ⱪobul ⱪilƣanlar qɵmüldürülüxti. Xu küni [jamaǝtkǝ] ⱪoxulƣanlar üq mingqǝ kixi idi.
42 Un tie pastāvēja iekš apustuļu mācības un iekš draudzības un iekš maizes laušanas un iekš Dieva lūgšanām.
Ular ɵzlirini izqil ⱨalda rosullarning tǝlimigǝ, [etiⱪadqilarning] birlik-ⱨǝmdǝmlikigǝ, nanni oxtuxⱪa wǝ dualarƣa beƣixlidi.
43 Un visām dvēselēm bailība uzgāja, un daudz brīnumi un zīmes notika caur tiem apustuļiem.
Wǝ ⱪorⱪunq ularning ⱨǝrbirining üstigǝ qüxti wǝ rosullarning wasitisi bilǝn nurƣun karamǝtlǝr wǝ mɵjizilik alamǝtlǝr yüz bǝrdi.
44 Bet visi, kas bija ticīgi, palika kopā un visas lietas tiem bija kopā;
Pütün etiⱪadqilar dawamliⱪ jǝm bolup billǝ yaxap, barliⱪini ortaⱪ tutuxti.
45 Un tie pārdeva visu savu mantu un sagādu, un to izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja.
Ular mal-mülüklirini setip, pulini ⱨǝrkimning eⱨtiyajiƣa ⱪarap ⱨǝmmisigǝ tǝⱪsim ⱪilixatti.
46 Un tie ikdienas vienprātīgi turējās kopā Dieva namā, un šurp un turp namos maizi lauza un barību ņēma ar prieku un sirds vientiesību,
Ular ⱨǝr küni ibadǝthana ⱨoylisiƣa bir niyǝttǝ jǝm boluxatti, ɵy-ɵylǝrdǝ huxal-huramliⱪ wǝ aⱪ kɵngüllük bilǝn ortaⱪ ƣizalinixip, nanni oxtup yeyixip,
47 Dievu teikdami, un bija visiem ļaudīm piemīlīgi; un Tas Kungs pielika ikdienas pie tās draudzes, kas tapa svētīgi.
Hudaƣa mǝdⱨiyǝ oⱪuxatti; ular pütkül halayiⱪning izzitigǝ sazawǝr boldi. Rǝb ⱨǝr küni ⱪutⱪuzuluwatⱪanlarni jamaǝtkǝ ⱪoxatti.
