Apustuļu Darbi 2
1 Un kad vasaras svētku diena atnāca, tad visi vienprātīgi bija kopā.
Bedigosidi eso (Ha: i Manu Gamibi Lolo Nasu) da doaga: loba, Yesu Ea hou lalegagui dunu huluane da diasu afadafa amo ganodini gilisili esalebe ba: i.
2 Un tur piepeši no debess rūkšana notika, tā kā no varena vēja pūšanas, un piepildīja visu to namu, kur tie sēdēja.
Hedolowane, muagado fo bagade ea sia: agoane gulibagei, isu bagadewane diasu ganodini gulibagesu.
3 Un dalītas mēles tiem parādījās tā kā uguns un nolaidās uz ikvienu no tiem.
Amalalu, dunu huluane ilia da lalu gona: su ea ba: su agoane dunu eno dunu eno amo da: iya wilalebe agoane ba: i.
4 Un visi tapa piepildīti ar Svētu Garu un iesāka runāt ar citām mēlēm, kā tiem Tas Gars deva izrunāt.
Amalalu, ilia huluane da Gode Ea A: silibu Hadigidafa Gala amoga nabai ba: i. A: silibu da ilima gasa iabeba: le, ilia sia: hisu hisu amoga sia: nanebe ba: i.
5 Bet tur bija Jūdu ļaudis, kas Jeruzālemē dzīvoja, dievbijīgi vīri no visādām tautām apakš debess.
Amo esoha, eno Godema dawa: su Yu dunu, ilia eno osobo bagade soge huluane amoga Yelusaleme moilai bai bagade amoga misi esalu.
6 Kad nu šī balss notika, tad tas pulks nāca kopā un iztrūcinājās; jo ikviens tos dzirdēja savā valodā runājam.
Amo gulibagesu amola sia: hisu hisu ilia nababeba: le, dunu bagohame gilisi. Ilia huluane ilia sia: dafa amoga Yesu Ea fa: no bobogesu dunu da sia: dalebe ba: loba, bagadewane fofogadigi.
7 Un tie visi sabijušies brīnījās, un cits uz citu sacīja: “Redzi, vai šie visi, kas runā, nav Galileji?
Fofogadigili, ilia amane sia: i, “Amo dunu waha sia: hisu hisu sia: dalebe, ilia da Ga: lili dunu fawane.
8 Kā tad mēs tos dzirdam ikviens savā valodā, kurā mēs dzimuši?
Amaiba: le, ilia ninia sia: dafa amoga habodane sia: dalula: ?
9 Partieši un Mēdieši un Elamieši, un kas dzīvojam iekš Mezopotamijas, Jūdejas un Kapadoķijas, Pontus un Āzijas,
Ninia soge da hisu hisu bagohame. Amo da Badia, Midia, Ilame, Mesoubouda: imia, Yudia, Ga: badousia, Bonadase amola A: isia.
10 Friģijas un Pamfilijas, Ēģiptes un Libijas robežās pret Kireni, un piedzīvotāji no Romas, Jūdi un Jūdu ticības biedri,
Falidia, Ba: mafilia, Idibidi, Libia soge (Sailini gadenene soge), amo soge huluane amoga ninia misi. Mogili ninia da Louma sogega esala dunu.
11 Krieti un Arābi, - mēs dzirdam, tos ar mūsu pašu mēlēm Dieva lielos darbus runājam.”
Ninia mogili da Yu dunu, mogili da Dienadaile dunu (Gode hame dawa: su dunu) amo sinidigili bu Yu dafawaneyale dawa: su fi amoma gilisi. Mogili ninia da Galidi amola Ala: ibia, amo sogega misi. Be ninia huluane da ninia sia: dafa amoga amo dunu ilia Gode Ea gasa bagade hawa: hamosu amo sia: dalebe naba.”
12 Un visi sabijušies nezināja, ko darīt, un cits uz citu sacīja: “Kas tas būs?”
Fofogadigili amola gogolewane, ilia gilisili sia: dasu, “Amo mabe hou ea bai da adila: ?”
13 Bet citi mēdīdami sacīja: “Tie salda vīna pilni.”
Be mogili ilia Yesu Ea fa: no bobogesu dunu ilia hou ba: beba: le, oufesega: ne amane sia: i, “Amo dunu da adini ba: iba: le, feloale hamosa.”
14 Bet Pēteris nostājies ar tiem vienpadsmit, pacēla savu balsi un uz tiem runāja: “Jūs Jūdu vīri, un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un saņemat manus vārdus savās ausīs.
Amalalu, Bida amola eno asunasi dunu gidayale, ilia wa: legadole, amola Bida da ha: giwane amo dunu huluanema amane sia: i, “Yu dunu amola Yelusalemega esala dunu huluane, nabima! Amo hou dilia waha ba: sa, amo ea bai na dilima olelemu.
15 Jo šie nav piedzēruši, kā jums šķiet; jo šī ir dienas trešā stunda.
Goe dunu, ilia da adini ba: i dilia dawa: sa. Hame mabu! Wali da hahabe fawane, 9ougologo fawane.
16 Bet tas ir, ko pravietis Joēls sacījis:
Be amo hou dilia waha ba: sa da musa: balofede dunu Youele da agoane olelei, amane,
17 Un Dievs saka: “Notiks pēdīgās dienās, ka Es izliešu no Sava Gara uz visu miesu; un jūsu dēli un jūsu meitas sludinās nākamas lietas, un jūsu jaunekļi redzēs parādīšanas, un jūsu vecaji sapņos sapņus.
‘Gode da amane sia: sa, ‘Soge wadela: mu eso gadenesea, Na da Na A: silibu Hadigidafa Gala osobo bagade fi dunu huluane ilima hano agoane sogadigimu. Dilia egefe amola didiwi, ilia da eno dunuma Na Sia: olelemu. Dilia ayeligi dunu da esala ba: la: lumu, amola dilia da: i dunu da simasia ba: mu.
18 Un arī uz Saviem kalpiem un uz Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie sludinās praviešu mācību.
Dafawane! Na hawa: hamosu dunu amola uda, ilima Na A: silibu Na da imunuba: le, ilia da Na sia: olelemu.
19 Un Es došu brīnumus augšā pie debess un zīmes apakšā virs zemes, asinis un uguni un dūmu tvaiku.
Na da muagado amo ganodini musa: hame ba: su dawa: digima: ne olelesu hamomu. Amola osobo bagadega gasa bagade hawa: hamomu. Dilia da maga: me, lalu bagade amola lalu mobi ba: mu.
20 Saule taps pārvērsta par tumsību, un mēnesis par asinīm, pirms nekā nāks Tā Kunga lielā un spožā diena.
Eso da hadigi fisili amola oubi da haliga: iwane ba: mu, Amasea, Hina Gode amo Ea Eso bagadedafa amola hadigidafa da doaga: i dagoi ba: mu.
21 Un notiks, ka ikviens, kas Tā Kunga vārdu piesauks, taps izglābts.”
Amo esoga, nowa da Hina Ea Dioba: le, E ili gaga: ma: ne wele sia: sea, ilia da Gode Ea Gaga: su ba: mu!”
22 Jūs Israēla vīri, klausiet šos vārdus: Jēzu no Nacaretes, vīru no Dieva skaidri ierādītu jūsu starpā caur spēcīgiem darbiem un brīnumiem un zīmēm, ko Dievs darījis caur Viņu jūsu starpā, kā jūs paši to zināt,
Dilia Isala: ili dunu huluane, nabima! Yesu, Na: salede dunu, E da musa: hame ba: su dawa: digima: ne olelesu liligi bagohame Gode Ea gasaga hamobeba: le, E da Hina Gode Ea Hou dilima moloiwane olelei. Dilia amo hou huluane dawa: Bai E da guiguda: hamoiba: le, dilia huluane ba: i dagoi.
23 Šo, pēc Dieva nolemta padoma un papriekš zināšanas nodotu, jūs esat ņēmuši, caur netaisnu rokām pie krusta piekaluši un nokāvuši -
Amo hou, Gode da hanaiba: le, E da musa: dawa: lalu amola ilegei dagoi. Udigili hame, be hanaiba: le, Gode da Yesu dilima i. Amalalu, dilia da Yesu eno wadela: i hamosu dunu ilima i. Dilia sia: beba: le, ilia Yesu bulufalegeiga medole legei.
24 To Dievs ir uzmodinājis, nāves sāpes atraisīdams, jo nevarēja būt, ka Viņš no tās taptu turēts.
Be Gode da Yesu uhini, wa: legadolesi dagoi. E da bogosu ea gasa bagade hou fisili, E da bogosu ganodini dialumu hamedei galu.
25 Jo Dāvids par Viņu saka: es To Kungu vienmēr esmu turējis priekš acīm; jo Viņš man ir pa labo roku, ka es nešaubos.
Da: ibidi da musa: , Yesu Ea hou olelema: ne, amane sia: i, ‘Na da Hina Gode mae yolele, na midadi esalu ba: i. E da mae yolesili, gadenene esalebeba: le, na da hame beda: mu.
26 Tāpēc mana sirds priecājās un mana mēle līksmojās un arī mana miesa dusēs uz cerību.
Amaiba: le na da hahawane bagade, amola na da nodone sia: nana. Na da osobo bagade dunu fawane, be na da dafawane hamoma: beyale dawa: beba: le, hame beda: mu.
Dia da na a: silibu bogoi sogebi amoga hame yolesimu. Na da Di mae yolesili hawa: hamosu dunu esala. Amaiba: le, Di da na da: i hodo dasama: ne, bogoi uli dogoiga hame yolesimu (Hadēs g86)
28 Tu man esi zināmus darījis dzīvības ceļus; Tu mani piepildīsi ar līksmību Tava vaiga priekšā.
Dia da esalusu logo ahoasu huluane nama olelei dogoi. Na amola Di, ani gilisili esalumuba: le, na da hahawane bagade ba: mu.”
29 Vīri, brāļi, lai ar drošību uz jums runājam par vectēvu Dāvidu: tas ir nomiris un aprakts, un viņa kaps pie mums ir līdz šai dienai.
Na fi dunu! Na da ninia aowalali ada, hina bagade Da: ibidi, amo ea hou dilima moloiwane olelemu. E da musa: bogole, uli dogone sali dagoi. Ea uli dogoi da guiguda: diala.
30 Tad nu viņš pravietis būdams un zinādams, ka Dievs zvērēdams viņam bija solījis, ka tas Kristu gribot celt no viņa gurnu augļiem pēc miesas un to sēdināt uz viņa krēslu,
E da balofede dunu galu. Amola e da Gode Ea fa: no hahawane dogolegele imunu hou dawa: i galu. Gode Ea ilegele sia: i da E da Da: ibidi egaga dunu, Da: ibidi defele, hina bagade dunu hamomu.
31 To tas paredzēdams ir runājis par Kristus augšāmcelšanos, ka Viņa dvēsele nav pamesta kapā nedz Viņa miesa redzējusi satrūdēšanu. (Hadēs g86)
Da: ibidi da Gode Ea fa: no hamomu hou ba: beba: le, e da Mesaia Ea bu uhini wa: legadomu olelei amane, “Gode da bogosu sogebi amo ganodini amo dunu hame yolesi. Ea da: i hodo da bogoi uli dogoi ganodini dasai hame ba: i.” (Hadēs g86)
32 Šo Jēzu Dievs ir uzmodinājis, tam mēs visi esam liecinieki.
Defea! Amo Yesu Hi da bogole, Gode da E uhini bu wa: legadolesi dagoi. Amo hou huluane ninia ba: su.
33 Tad nu caur Dieva labo roku paaugstināts un no Tā Tēva dabūjis Tā Svētā Gara apsolīšanu, Viņš ir izlējis to, ko jūs tagad redzat un dzirdat,
E da wa: legadole, wali Ea ada Gode Ea lobo dafadili fisa. Gode Ea musa: olelei agoane, E da Gode Ea A: silibu Hadigidafa Gala lai dagoi. Amo hahawane dogolegele iasu E da ninima i dagoi, amo hou dilia waha ba: sa.
34 Jo Dāvids nav uzkāpis debesīs; bet viņš saka: Tas Kungs ir sacījis uz manu Kungu: “Sēdies pie Manas labās rokas,
Da: ibidi da Yesu defele, Hebene diasuga hame heda: i. Be Da: ibidi da amane sia: i, ‘Hina (Gode) da na Hina Gode Ema amane sia: i, ‘Na lobodafadili fili,
35 Tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.”
ouesalu, amoganini Dia ha lai dunu amo Dia emo ligisisu hamoma: ne na da hasalimu,’ amane sia: i.
36 Tad nu visam Israēla namam būs tiešām zināt, ka Dievs Viņu ir darījis par Kungu un Kristu, šo pašu Jēzu, ko jūs esat situši krustā.”
Amaiba: le, Isala: ili dunu huluane, dawa: ma! Yesu, (dilia da bulufalegeiga fuga: i amo dunu), Gode da E Hina Gode amola Mesaia, hamoi dagoi!”
37 Un kad tie to dzirdēja, tad sirds tiem pārtrūka, un tie sacīja uz Pēteri un tiem citiem apustuļiem: “Vīri, brāļi, ko mums būs darīt?”
Dunu huluane, amo sia: nababeba: le, ilia dogo dadiga gala: i agoane se bagade nabi. Ilia da Bida amola eno asunasi dunu ilima amane adole ba: i. “Nola! Ninia adi hamoma: bela: ?”
38 Bet Pēteris uz tiem sacīja: “Atgriežaties no grēkiem un liekaties ikviens kristīties Jēzus Kristus vārdā uz grēku piedošanu, tad jūs dabūsiet Tā Svētā Gara dāvanu.
Bida da ilima bu adole i, “Dilia afae afae dilia wadela: i hou yolesili, sinidigili, Godema buhagima. Amasea, Yesu Gelesu Ea Dioba: le, ba: bodaise hamoma. E da dilia wadela: i hou gogolema: ne olofole, Gode Ea hahawane dogolegele iasu liligi (Gode Ea A: silibu Hadigidafa Gala) dilima imunu.
39 Jo jums šī apsolīšana pieder un jūsu bērniem un visiem, kas ir tālu, cik Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās.”
Amo hahawane iasu, Gode da dilima, dilia mano, amola sedaga esala dunu, ilima imunusa: E da ilegele sia: i galu. Ninia Hina Gode da nowa dunuma E da misa: ne sia: sa, E da amo dunuma imunu.”
40 Un ar daudz citiem vārdiem tas liecību deva un tos pamācīja sacīdams: “Izglābjaties no šās netiklas cilts.”
Bida da Godema misa: ne sia: bagade ilima olelei. E amane sia: i, “Se dabe iasu bagade da dilia wadela: i fi dunu ilima doaga: mu. Amo mae lama: ne, dilia hou afadenema!”
41 Kas nu viņa vārdu labprāt uzņēma, tie tapa kristīti; un tanī dienā tapa pieliktas kādas trīs tūkstošas dvēseles.
Dunu bagohame da ea sia: dafawaneyale dawa: beba: le, hanoga fane salasu hou hamoi. Amo esoha dunu 3000 agoane, ilia da Yesu Ea fa: no bobogesu dunu gilisisu ilima madelai dagoi.
42 Un tie pastāvēja iekš apustuļu mācības un iekš draudzības un iekš maizes laušanas un iekš Dieva lūgšanām.
Ilia da eso huluane asunasi dunu ilia olelesu nabasu. Ilia gilisili, Yesu Ea fa: no bobogesu fi hamone, Yesu Ea lolo nawane Godema sia: ne gadolalu.
43 Un visām dvēselēm bailība uzgāja, un daudz brīnumi un zīmes notika caur tiem apustuļiem.
Asunasi dunu da musa: hame ba: su gasa bagade dawa: digima: ne olelesu bagohame hamobeba: le, dunu huluane da bagadewane fofogadigi.
44 Bet visi, kas bija ticīgi, palika kopā un visas lietas tiem bija kopā;
Dafawaneyale dawa: su dunu huluane gilisili fi afadafa hamone, ilia liligi huluane gilisili gagui.
45 Un tie pārdeva visu savu mantu un sagādu, un to izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja.
Ilia da soge, diasu amola eno liligi bidi lale, amo muni lai da ilia fi ganodini hame gagui dunu ilima iasu.
46 Un tie ikdienas vienprātīgi turējās kopā Dieva namā, un šurp un turp namos maizi lauza un barību ņēma ar prieku un sirds vientiesību,
Eso huluane ilia Debolo Diasu ganodini gilisisu. Amola ilia diasudafa amo ganodini ilia ha: i nanu, ilia hou fonobole, hahawane nasu.
47 Dievu teikdami, un bija visiem ļaudīm piemīlīgi; un Tas Kungs pielika ikdienas pie tās draudzes, kas tapa svētīgi.
Eso huluane ilia Godema nodone sia: su. Dunu huluane da ilima hahawane galu. Amola eso huluane Hina Gode Yesu da ilia gilisisuma madelagima: ne, eno gaga: i dunu hiougi.
