Apustuļu Darbi 19
1 Un kamēr Apollus Korintū bija, notikās, ka Pāvils, tās augšzemes vietas pārstaigājis, nāca uz Efesu, un kādus mācekļus atradis,
Lukumbi Apolo avi Kolinto, Pauli akagenda mu vidunda na kuhika ku Efeso kwenuko avakolili vawuliwa nunuyu,
2 Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs Svēto Garu esat dabūjuši, kad jūs tapāt ticīgi?” Bet tie uz viņu sacīja: “Mēs neesam ne dzirdējuši, ka Svēts Gars ir.”
akavakota, “Wu, mwampokili Mpungu Msopi lukumbi pamwasadiki?” Vene vakamyangula, “Lepi! Hati kuyuwana kuvi Mpungu Msopi.”
3 Un viņš uz tiem sacīja: “Uz ko tad jūs esat kristīti?” Un tie sacīja: “Uz Jāņa kristību.”
Pauli akavakota, “Ubatizu woki wemwapatili?” Vene vakamyangula, “Ubatizu wa Yohani.”
4 Bet Pāvils sacīja: “Jānis ir kristījis ar to kristību uz atgriešanos no grēkiem, tiem ļaudīm sacīdams, lai tic uz To, kas nākšot pēc viņa, tas ir, uz Kristu Jēzu.”
Namwene Pauli akajova, “Ubatizu wa Yohani wavi ndava ya kulangisa kuvya vandu vamali kumuwuyila Chapanga. Yohani avajovili vandu kuvya vamsadikayi yula mweibwela palongolo yaki ndi Yesu.”
5 Un to dzirdējuši tie tapa kristīti uz Tā Kunga Jēzus vārdu.
Hinu pevamali kugayuwanila genago, ndi vakabatiziwa muliina la Bambu Yesu.
6 Un kad Pāvils tiem rokas uzlika, tad Svētais Gars uz tiem nāca, un tie runāja valodām un sludināja praviešu mācības.
Pauli avapamisi mawoko panani yavi na Mpungu Msopi akavahelelela, vakatumbula kulongela luga ya chiyehe na kukokosa ujumbi wa Chapanga.
7 Un visi tie vīri bija kādi divpadsmit.
Jumula vavi vagosi kumi na vavili.
8 Bet viņš baznīcā iegājis, droši mācīja kādus trīs mēnešus, sarunādamies un tos pārliecinādams par Dieva valstības lietām.
Mulukumbi lwa miheyi yidatu Pauli ayendalili kuyingila munyumba ya kukonganekela Vayawudi, na kukokosa cha ukekesi na kukotana nawu ndava kuvakofwa kuuvala Unkosi wa Chapanga.
9 Un kad citi bija apcietināti un nepaklausīgi un par šo ceļu ļaužu priekšā nelabi runāja, tad viņš no tiem atstājās un atšķīra tos mācekļus, ikdienas sarunādamies kādā Tiranna skolā.
Nambu vangi vavi na mitima yeyitopa hati vakabela kusadika, vakajova gahakau ndava ya Njila ya Bambu palongo ya msambi wa vandu. Ndi Pauli akajibagula mwene pamonga na vamsadika vala, na kila ligono akakotana nawu mu libanji la mawuliwu la mundu mmonga liina laki Tilano.
10 Un tā tas gāja divus gadus, tā ka visi, kas Āzijā dzīvoja, Tā Kunga Jēzus vārdu dzirdēja, gan Jūdi, gan Grieķi.
Mambu ago gehengiki mulukumbi lwa miyaka yivili hati vakolonjinji voha va Asia, Vayawudi na vandu vangali Vayawudi vakayuwana Lilovi la Bambu.
11 Un Dievs lielus darbus darīja caur Pāvila rokām,
Chapanga akitili gachinamititi ga kukangasa gamahele mu mawoko ya Pauli.
12 Tā ka arī sviedru auti un citi auti no viņa miesām tapa nesti pie neveseliem; un slimības tos atstāja, un ļaunie gari no tiem izgāja.
Hati vandu vavi mukutola hitambala ya kuhungulila na nyula zeazipamisi Pauli. Vavapelekili vatamu wavi ndi vakalama na vana mizuka mewawa, mizuka yikavahuma.
13 Un kādi no tiem Jūdiem, kas bija velnu izdzinēji un apkārt vazājās, uzdrīkstējās Tā Kunga Jēzus vārdu saukt pār tiem, kam bija ļauni gari, sacīdami: mēs jūs apdraudam no tā Jēzus puses, ko Pāvils sludina.
Mewawa kwavili na Vayawudi vevatyalatyala kuni na kula, kuvinga mizuka navene valinga mewa kuluwula liina la Bambu Yesu. Mewa vijova, “Nikulagiza umuhuma paliina la Yesu yula mweakumkokosa Pauli.”
14 Tie nu, kas šo darīja, bija Sķevasa, Jūdu augstā priestera, septiņi dēli.
Vevakita genago pagati yavi vavi vasongolo saba va Sikewa, mmonga wa Vateta Vakulu wa Vayawudi.
15 Un tas ļaunais gars atbildēja un sacīja: “To Jēzu es pazīstu un to Pāvilu es zinu; bet jūs, kas jūs tādi esat?”
Nambu mzuka mhakau wula ukavayangula, “Nikummanya Yesu, na kavili nikummanya Pauli, nambu mwavayani nyenye?”
16 Un tas cilvēks, kam tas ļaunais gars bija, tiem uzlēca un tos pievarēdams tā darīja, ka tiem bija kailiem un ievainotiem jāizbēg no tā nama.
Na mundu mweatalaliwi na mzuka yula akavahumbila kwa chigigi voha vavili avashindili makakala. Navene vakajumba changali nyula kuni vana mavamba.
17 Un tas tapa zināms visiem Jūdiem un Grieķiem, kas Efesū dzīvoja; un visiem bailes uzgāja, un Tā Kunga Jēzus vārds tapa augsti teikts.
Mundu yeyoha mweitama ku Efeso, Myawudi na angali kuvya Myawudi, ayuwini lijambu lenilo. Voha vakavya na wogohi, vakalilumba liina la Bambu Yesu.
18 Un daudzi no tiem, kas bija palikuši ticīgi, nāca un izteica un izsūdzēja savus nedarbus.
Vamsadika vamahele vakabwela na kujova hotohoto pavandu mambu gahakau gevahengili.
19 Un daudzi no tiem, kas māņu darbus bija darījuši, tās grāmatas kopā sanesa un sadedzināja visiem redzot; un viņu vērtību aprēķināja un saskaitīja piecdesmit tūkstošus sudraba grašus.
Vandu vamahele pagati ya vala vevikita mambu ga uhavi vakatola hitabu yavi na kuyocha motu palongo ya voha. Vakavalanga bei ya hitabu yahikili mashonga elufu hamsini.
20 Tik varen auga un uzvarēja Tā Kunga vārds.
Munjila yeniyo ndi Lilovi la Bambu chalayonjokisiki kudandasika na kuvya na makakala neju.
21 Un pēc šiem notikumiem Pāvils garā apņēmās pārstaigāt Maķedoniju un Akaju un iet uz Jeruzālemi, sacīdams: “Pēc tam, kad tur būšu bijis, man arī Roma jāredz.”
Chechagelekili mu mambu ago, Pauli akahamwili kuhamba ku Yelusalemu kwa kupitila Makedonia na Akaya. Akajova, “Nakahika kwenuko, mewawa yikunigana nigendelela ku Loma.”
22 Un uz Maķedoniju divus sūtījis, kas viņam kalpoja, Timoteju un Erastu, viņš pats kādu brīdi palika iekš Āzijas.
Kangi avatumili vamtangatila vaki, Timoti na Elasito, vamlongolela kuhamba ku Makedonia, kuni mwene asigalili ku Asia magono gadebe.
23 Bet ap to laiku liels troksnis cēlās šīs mācības dēļ
Lukumbi lwenulo kweahumili chitututu neju ku Efeso ndava ya Njila yeniyo ya Bambu.
24 Jo viens, ar vārdu Demeteris, sudraba kalējs, no sudraba taisīja Dianas namiņus un gādāja tiem amata meistariem lielu peļņu.
Mfukuta vindu vya madini ga mashonga mmonga liina laki Demetilio, mweavi na lihengu la kutengeneza majengu gadebe gadebe gegiwanangana na nyumba ya chapanga mdala Atemi. Lihengu lila lavapelili chiyonjokesu chivaha vahengati vaki.
25 Šos, un šī amata strādniekus sapulcējis, viņš sacīja: “Vīri, jūs zināt: ka no šā darba mums ir sava pārtikšana;
Demetilio avakemili pamonga na vanalihengu vangi ngati laki akavajovela, “Vagosi, mmanyili kuvya mashonga gemwipata gihumila mulihengu lenili.
26 Un jūs redzat un dzirdat, ka šis Pāvils ne vien Efesū, bet tik ne pa visu Āziju lielu pulku pārrunādams ir novērsis, sacīdams, ka tie nav dievi, kas rokām taisīti.
Hinu mwihotola kuyuwana na kujilolela mwavene mambu geihenga Pauli, lepi Pa Efeso pene, nambu mewa ku Asia yoha. Mwene akuvakulukisa na kuvang'anamusa vandu vasadikayi kuvya vachapanga vala vevitengenezwa na vandu, hati padebe lepi vachapanga.
27 Un tas ne vien mums tā var padarīt, ka šī mūsu peļņa ies mazumā, bet arī ka tās augstās dieves Dianas nams taps nievāts, un arī viņas augstība iznīks, kam taču visa Āzija un pasaule kalpo.”
Nga lepi lihengu litu livii muhatali ya kuveveswa, nambu mewawa na nyumba ya chapanga mdala mweavimkulu, Atemi, kuvalangiwa chindu lepi. Na kuwusiwa ukulu waki, mwene mweigundamiliwa Asia na mulima woha.”
28 Bet to dzirdēdami, tie tapa dusmības pilni un sauca, sacīdami: “Augsta ir Efesiešu Diana.”
Pevayuwini genago, vakamema ligoga na kutumbula kuywanga, “Mkulu ndi Atemi wa ku Efeso!”
29 Un visa tā pilsēta tapa trokšņa pilna, un tie skrēja vienprātīgi uz teātri, līdz raudami tos Maķedoniešus Gaju un Aristarku, Pāvila ceļa biedrus.
Muji woha ukamema chitututu, vakavakamula Gayo na Alistako vakolonjinji va Makedonia, vevavi mulugendu pamonga na Pauli, vakavajumbisa mbaka mu libanji la mikinu.
30 Un kad Pāvils gribēja iet pie tiem ļaudīm, tad tie mācekļi viņam to neļāva.
Pauli aganili kujilangisa mu msambi wa vandu, nambu vawuliwa vakambesa.
31 Bet arī kādi no Āzijas virsniekiem, viņa draugi būdami, pie tā sūtīja lūgdami, ka tas nedotos uz teātri.
Hati vakulu nunuyu va muji wa Asia vevavi vankozi vaki, vampelekili ujumbi Pauli, vakamjovela akotoka kujiyagisa mukuhamba kulibanji la mikinu.
32 Tad nu citi sauca šā, citi tā, jo tā draudze bija sajukusi, un tas lielais pulks nezināja, kādēļ kopā bija sanākuši,
Lukumbi lwenulo kila mundu aywangayi, vangi vijova aga na vangi vijova gala, hati mngonganu wula ukapechengana. Vangi nakumanya hati ndava ya kukonganeka kwavi.
33 Un Aleksandru no tā pulka izvilka, kad tie Jūdi viņu uz priekšu stūma; un Aleksandrs meta ar roku, gribēdams priekš tiem ļaudīm aizbildināties.
Vayawudi vakamkang'a palongolo ya vandu mundu mmonga mweikemiwa Alekisanda, ndi vakamuwusa mwene palongolo ya vandu, Alekizanda akavapungila vandu chiwoko kuvagunisa. Muni aganayi kujikengelela palongolo yavi.
34 Bet kad tie nomanīja, viņu esam Jūdu, tad visi vienā balsī sauca ap divām stundām: “Augsta ir Efesiešu Diana.”
Nambu pevamanyili kuvya mwene ndi Myawudi, voha kwa pamonga vakaywanga, “Mkulu ndi Atemi wa ku Efeso!” Mewawa vakayendelela kuywanga mulukumbi lwa masaa gavili.
35 Un kad tās pilsētas rakstuvedējs to pulku bija klusinājis, tad viņš sacīja: “Jūs Efesus vīri, kurš cilvēks nezina, Efesus pilsētu esam tās augstās dieves Dianas un tā no debess kritušā tēla kopēju?
Pamwishu myimilila lihengu wa muji akahotola kuvagunisa vandu, akavajovela, “Vakolonjinji va ku Efeso, kila mundu imanya kuvya muji witu ndi mlonda wa nyumba ya chapanga Atemi na liganga lamsopi leligwili kuhuma kunani kwa Chapanga.
36 Kad nu šīm lietām neviens nevar pretī runāt, tad jums pienākas ar mieru būt un nenieka aplam nedarīt.
Avi lepi mweihotola kubela mambu aga. Ndi, yikuvagana kuguna, mkotoka kuhenga chindu changa hololela.
37 Jo jūs šos vīrus esat atveduši, kas nav nedz tās svētās vietas laupītāji nedz jūsu dievietes zaimotāji.
Ndava muni muvaletili vandu apa, pamonga vayivi lepi vindu vya nyumba ya chapanga amala kumliga chapanga witu wa chidala.
38 Ja tad nu Demeterim un tiem amata vīriem kāda lieta ir pret kādu, tad tiesas dienas top turētas un zemes soģi ir, lai viņi tur savā starpā sūdzās.
Ngati, Demetilio na vana lihengu vaki vavi na mhalu wavi ndava ya vandu ava, gavi kulibanji la mihalu na kwa na vakulu va miji, vihotola kutakila kwenuko.
39 Bet ja jūs citu kādu lietu meklējiet, tad lai sapulcējās pēc likuma un lai iztiesā.
Ngati muvi na mambu gangi, mugapeleka mumngonganu wewuyidakiliwa.
40 Jo mēs esam tai likstā, ka par to, kas šodien noticis, varam tikt apsūdzēti dumpja dēļ, un tomēr nekādas vainas nav, ar ko šo dumpi varētu aizbildināt.”
Muni tivii muhatali ya kutakiliwa ndava ya chitututu cha lelu, muni kawaka chanzu cha chitututu chenichi.”
41 Un to sacījis, viņš tos ļaudis atlaida.
Peamali kujova genago, akamala mngonganu.
